Rakstnieks Ādams Kiršs laikrakstā "The New York Times" publicētā esejā piedāvā interesantu franču rakstnieka Mišela Velbeka darbu interpretāciju.
Kāds Aleks Minasjans šā gada aprīlī Toronto ar auto uzbrauca uz ietves un nogalināja 10 cilvēkus. Astoņi no viņa upuriem bija sievietes. Pēc internetā atstātajām pēdām bija iespējams uzzināt, ka Minasjans sevi pieskaitījis pie "inceliem" jeb dzīvojošajiem celibātā pret savu gribu (no "involuntary celibate" angļu valodā). Brīdi pirms uzbrukuma viņš feisbukā bija publicējis uzsaukumu: "Incelu dumpis ir sācies! Lai dzīvo par visiem pārākais džentlmenis Eliots Rodžers!" Pieminētais džentlmenis 2014. gadā bija nogalinājis sešus cilvēkus un sevi pats, un arī viņš sevi bija pieskaitījis pie "inceliem". Pēc nāves Rodžers kļuvis par savdabīgu incelu svēto un ar labiem vārdiem tiek pieminēts incelu interneta diskusiju grupās, kurās bieži esot sastopami izvarošanas draudi un mizogīnas naida runas izpausmes. Vienā no šādām "Reddit" kopām esot bijuši pat 44 000 dalībnieku, raksta Kiršs, un tā pērnā gada rudenī slēgta.
Pēc Kirša domām, Velbeka darbi ir savā ziņā pravietiski, jo tajos jau gadus divdesmit piecus romānu pēc romāna priekšstatīts šāds naidīgi noskaņotu dzimumu (vai vismaz viena naidīga dzimuma – vīrišķā dzimuma) attiecību attīstības scenārijs. "20. gadsimta 60. gadu seksuālā revolūcija, ko plaši uzskata par atbrīvojošu kustību, patiesībā būtu jāuzlūko kā kapitālisma vērtību ielaušanās agrāk neaizskaramajā intīmās dzīves jomā." "Tāpat kā neierobežots ekonomiskais liberālisms… arī seksuālais liberālisms izraisa absolūtas pauperizācijas fenomenu," rakstījis Velbeks. "Daži vīrieši mīlējas katru dienu; citi piecas sešas reizes savā mūžā vai vispār nekad."
Pretrunīgi vērtētais kanādiešu psihologs Džordans Pītersons esot izraisījis mazu saviļņošanos, kad izteicies, ka incelu kustības sirdsēstiem vienīgās pretzāles varētu būt "uzspiesta monogāmija". Pēc Velbeka domām, senākos laikos problēmas risinājums bijušas pēc laulības slēdzēju vecāku vienošanās organizētas, sarunātas jeb salīgtas laulības, kas arī sieviešu neiekārotiem tautu dēliem ļāvušas tikt pie otras puses. Arī Pītersons uzskata, ka seksuālā revolūcija, tāpat kā brīvā tirgus ekspansija, ir izveidojusi turīgo un trūcīgo šķiras un trūcīgajiem tad jau esot pamatots iemesls justies pazemotiem, apvainotiem un tāpēc dumpoties.
###
Būtu jāraksta iesāktais filmas scenārijs un jārediģē romāna manuskripts, taču es labprātāk izlasīju iepriekš pārstāstīto Ādama Kirša eseju un vēl paguvu nedaudz painteresēties par Džordana Pītersena uzskatiem. Visbeidzot, lai nesajustos kā vispēdīgais sliņķis, atradu savai prokrastinācijai teorētisku pamatojumu, jo, izrādās, pie visa vainīgs ir tā dēvētais neatliekamības efekts. Mūsu smadzenes esot iekārtotas tā, ka tūlītēju apmierinājumu tās vērtē krietni vien augstāk nekā tādu, kas sasniedzams ilgākā laika periodā un ar lielāku piepūli. Kā liecinot vēl šā gada februārī veikts pētījums, mēs labprātāk veicot sīkus darbiņus ar noteiktu paveikšanas termiņu, nevis lielus un nozīmīgus, kuriem termiņš nav nosprausts un ir kaut kad nākotnes miglā tīts. To visu izlasījis, es nevis ķēros pie kāda no saviem rakstu darbiem, bet gan devos laukā pļaut mauriņu – pļaujamā teritorija bija labi pārredzama, un es zināju, ka nepilnas stundas laikā būšu ticis galā.
###
Ja nu kādā jomā ir novērojama acīmredzama vīriešu un sieviešu nevienlīdzība, tas ir dzīves ilgums. Sievietes caurmērā nodzīvojot par gandrīz pieciem gadiem ilgāk nekā viņu vienaudži vīrieši. Viens no iemesliem varētu būt fakts, ka sievietes ievērojami biežāk un regulāri medz apmeklēt ārstus – reproduktīvajā vecumā tiek veiktas gan ginekoloģiskas, gan mamogrāfiskas pārbaudes, savukārt daudzi vīrieši pēc pusaudža gadiem nākamreiz par ārstiem atceras vien tad, kad jau nonākuši pusmūžā, un tad jau bieži vien ir par vēlu. Bez bailēm no ārstiem, protams, vēl ir visi kaitīgie ieradumi. Smēķē 40 procenti vīriešu un tikai 25 procenti sieviešu, vīrieši arī vairāk patērē alkoholiskos dzērienus un biežāk ir apauguši ar lieko svaru. Un tikai vīriešiem pastāv iespēja tikt vai nu pie prostatas, vai sēklinieku vēža. Visi šie faktori, ko grāmatā "No kā tas atkarājas? Eksperti atbild uz jautājumiem, kurus vīrieši bieži vien neuzdod" aplūko divi ārsti – Nīls Baums un Skots Millers, – nudien uz vīriešiem mudina palūkoties kā uz trauslāko dzimumu. Kā minēts grāmatas anotācijā, ar kādu no aprakstītajām vainām savas dzīves gājumā sastapsies 50 procenti no visiem vīriešiem.
###
Līdz teksta un visam citām tiešraidēm tas, iespējams, nenonāca, bet futbola Pasaules čempionāta fināla spēles piecdesmit otrajā minūtē uz laukuma izskrēja un maču pārtrauca četri policistu formās tērpti aktīvisti – trīs dāmas un viens kungs. Tie bija grupas "Pussy Riot" dalībnieki, un, kā tajā pašā dienā žurnāla "The New Yorker" mājaslapā rakstīja žurnāliste Maša Gesena, šī laikam tad arī bija vienīgā kaut cik pamanāmā protesta izspausme pret Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku čempionāta laikā. Visa pārējā pasaule, jo īpaši futbola līdzjutēji, klusēja kā ūdeni mutē ieņēmuši. Savā protestā grupa atsaucās uz krievu dzejnieka Dmitrija Prigova (1940–2007) radīto "ideālā miliča" (vai policista) tēlu: "Debesu milicis [..] pa savu rāciju sarunājas ar pašu Dievu. Zemes milicis tikmēr fabricē krimināllietas," bija teikts grupas uzsaukumā. "[..] Debesu milicis sargā mazu bērnu miegu, bet zemes milicis represē politieslodzītos un iesloga cilvēkus par dalīšanos vai patikšanas izrādīšanu sociālajos tīklos."
"Pussy Riot" publicētās prasības bija šādas:
1. Atbrīvot visus politieslodzītos.
2. Pārstāt apcietināt cilvēkus par "Like!" spiešanu sociālajos tīklos.
3. Pārstāt nelegālas aizturēšanas protestu laikā.
4. Atļaut politisko konkurenci.
5. Pārstāt safabricēt krimināllietas un nepamatoti sēdināt cilvēkus cietumā.
6. Pārvērst zemes milici Debesu Milicī.
Tiesa protesta dalībniekiem piesprieda sodu – piecpadsmit dienu ieslodzījumu par kārtības traucēšanu sporta pasākuma laikā. Tāpat viņiem noteikts aizliegums trīs gadus apmeklēt sporta pasākumus.
Nākamajā dienā tika vēstīts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu, kurā atzīts, ka arī 2012. gadā "Pussy Riot" dalībnieces tikušas pakļautas "zemes miliča" pazemojumiem, viņām liegta taisnīga tiesa un pārkāptas viņu tiesības uz runas brīvību. Kā zināms, pirms sešiem gadiem "Pussy Riot" dalībnieces tika aizturētas pēc akcijas Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā, ko grupa bija sarīkojusi, protestējot pret prezidenta Vladimira Putina autoritārā režīma un Krievijas pareizticīgo baznīcas simbiozi. Viņas tika notiesātas par "reliģiska naida motivētu huligānismu", un tika piespriesti reāli cietumsodi.
###
Pēc instagramā publicēta franču režijas brīnumbērna Ksavjera Dolana ieteikuma svētdienas vakarā noskatījāmies angļu režisora Endrjū Heiga (Andrew Haigh) filmu "Lean on Pete" (2017) (filmas nosaukumu atstāju netulkotu, jo tas ir zirga vārds). Iesākumā varbūt šķiet, ka filma būs par draudzību – par pusaudža Čārlija (Čārlijs Plammers) draudzību ar ne pārāk veiksmīgo zirgu audzētāju Delu (Stīvs Bušemi), pēc tam par draudzību ar sacīkšu zirgu Pitu, taču beigu beigās dažādu apstākļu sagadīšanās rezultāta Čārlijam ar savu dzīvi ir jātiek galā pašam. Filmā netrūkst dramatisku brīžu, kas varbūt citā kontekstā liktos pārspīlējums, tomēr patiesā drāma risinās tās galvenā varoņa Čārlija skatienā, kustībās un stājā, iezīmējot to trauslo un aizkustinošo pusaudža gadu robežu, kas bērnību šķir no pieaugušā cilvēka pasaules. Filmas gaitā pamazām vien nāk atskārta, ka būšana par pieaugušo nenozīmē tikai kaut kā iegūšanu, tā neizbēgami ir arī zaudēšana, turklāt šis zaudējums bieži vien ir neatgriezenisks pat tad, kad beigas uzskatāmas par laimīgām.
0