Dzeja
24.03.2012

Pamosties naktī

Komentē
0

Foto - Rute Marta Jansone

//
apvilcis tumšzilu kombinezonu kas
vēlāk izbalēja es ķēros pie darba un
ielēju pamatus

dēļu pie dēļa naglu pie naglas viens
stāvs divi stāvi pēc laika māja
parādīja tās maniem sviedriem rotāto seju

tad pienāca rīts saule lēja sevi
ārā visu līdz kaulam lapas spīdēja
debesu krāsā

es pārvilku uzvalku noskuvos
izdzēru kafiju un acis miegdams no
saules pasmaidīju un
pielaidu mājai uguni


//
pamodos naktī un man likās bet
droši nezināju ka manā dzīvoklī
kāds ir

ilgāku brīdi mocījos ar bailēm un
sevi lai celtos un mēģinātu iet
meklēt un cerams neko neatrastu un iemigtu

tad iededzu visas gaismas atrāvu
durvis un skrēju tukšs kā vienmēr
tumsas savādās smaržas līdz

pārsitu pieri pret spoguļa malu


//
šeit es apsēžos balto sienu ieskauts
un zinot ka nekad vairs nepiecelšos
skatos kā dūmi no manas mutes pārvēršas bezdelīgās

šie putni ceļos no zara uz zaru katra
kustība notrauc nost vienu seju no tām kas
ir virs manējās

tas neturpinās ilgi laiks iet uz beigām tad tas
pārvēršas par atvadām kuras es redzu
caur logu katrā stacijā līdz
es attopos būdams vienīgais cilvēks vagonā

stāvot pie vilciena durvīm es izpūšu
pēdējo bezdelīgu cerībā ka tā nonāks pie tevis un
izkāpju tumšajā aukstajā stacijā

//
vīri ar skarbām robainām sejām
kasa nost balto krāsu ar lāpstām
un āmuriem dārd visa zeme
pastarp slapjajam klusumam

dažbrīd man liekas ka līdzi tiek
kāda daļa manis un
paliek nedaudz bailīgi

ļoti ceru ka tas ir tikai sapnis īsti
vairs nevaru atšķirt un atliek
vien apsēsties un gaidīt rītdienu


//
es nokrītu uz ceļiem sava
spoguļa priekša un jūtu kā
nodreb sienas un putekļiem noklātā lustra

viss šis būs jāizdzēš un
jāsāk no sākuma lai tiktu kaut
vienu soli uz priekšu

notīru putekļus un iededzu gaismu
viens solis ir paiets un spogulis
iesūc mani iekšā

//
tovakar man bija bailes un kā reiz
bija ieslēgti prožektori tik balti un
auksti kā piens

un mēs satikām vecāko brāli un vecāko
māsu viņas jaunais bagātais draugs
izmaksāja dārgāko taksi lija mēs slēpāmies zem
jumtiņiem un tie slēpa sevī nepieredzētu mieru

un tad pāri visiem rīgas tiltiem un
upēm un pat pēc pelējuma smaržojošajā kāpņu telpā
ielauzās prožektoru gaisma


//
man vienmēr labāk ir paticis aukstais ūdens viņš ir mierīgāks caurspīdīgāks un stiprāks īpaši ziemā kad
nosalušās bēdīgās rokas var pabāzt zem aukstā ūdens siltāk nepaliek bet ūdens aukstums ir daudz dzīvāks par ziemas aukstumu
reizēm gan strīdi un tamlīdzīgi piemēram kādā dienā es pieliecos pie izlietnes krāna lai padzertos bet tas bija siltais ūdens uz izlietnes malas bija nazis pavērsts uz iekšpusi es liecos pie krāna asais nazis gandrīz skāra manus deniņus tik tuvu tas bija likās it kā tas uz mani skatītos
bet tad es atgriezu vaļā auksto ūdeni un nazis palika truls

//
pēc izdzīvotas nakts tu uz
plauksti piparmētru krāsas vēsumā
tas dod iespēju izdzīvot dienu

nekas cits neatliek kā pieciest
pelnu piegaršu un nelielu kārtiņu
putekļu uz tavas cerības acīm

bet dažreiz tu pakrīti
uz iztēles plaukstām tur tu raudi
un esi bērns kuru apžēlo un kurš
nevar saprast kur starp dienu un nakti ir dzīve

Tēmas

Henriks Eliass Zēgners

Henriks Eliass Zēgners ir dzejnieks, no 2019. līdz 2023. gadam bijis interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!