Komentārs
25.02.2016

Pa kurām ķermeņa daļām drīkst sist?

 
Komentē
3

Vai Eiropas Savienības lēmums šomēnes atcelt lielāko daļu pret Baltkrieviju noteikto sankciju nozīmē, ka Eiropa pārliecinājusies par "pātagas" kā instrumenta vājumu?

Cik noprotams, Lukašenko režīma pretinieki šo Eiropas lēmumu nosoda, jo, viņuprāt, ES ārlietu ministru secinātais, ka situācija ar cilvēktiesībām Baltkrievijā ir uzlabojusies, ir kļūdains un režīms nav mainījies. Šie cilvēki, iespējams, jūtas nodoti, jo "pātagas" nomainīšanai ar "burkānu" pamatā ir vecā labā reālpolitika – veicināt, lai Minska vairāk skatās uz Rietumiem, nevis Maskavu.

Pirmajā pietuvinājumā liekas, ka tieši tas arī ir noticis, jo Eiropai nu galīgi nav vajadzīgs, lai Lukašenko sāktu piebalsot Putinam jautājumos par Ukrainu vai attiecībām ar NATO. Tiesa, šī interpretācija neizbēgami rada jautājumu, vai "burkāna" koncepta aizstāvji ir aizmirsuši, cik bieži jau līdz šim Lukašenko ir mainījis savu ģeopolitisko retoriku un ka viņa ārpolitikas pamatā ir gan Krievijas, gan Rietumu šantažēšana, mēģinot rezultātā izkaulēt sev kādus labumus. No reālpolitikas viedokļa arī šāda tirgošanās nav nosodāma, tomēr arī tad jāpatur prātā, ka paļauties uz Baltkrievijas līdera pausto nevar.

Sava nozīme Eiropas nostājas maiņā varbūt ir arī tam, ka ES neredz Lukašenko alternatīvu un ir vīlusies Baltkrievijas opozīcijā – tā nespēj saskaņot rīcību, vienoties par kandidātiem, toties ir naska uz savstarpējiem apvainojumiem par sadarbību ar režīmu. (Par šo tēmu interesants raksts Polijā izdotā žurnāla "New Eastern Europe" šā gada janvāra/februāra numurā).

Ir vēl kāds interesants aspekts, kas liek mīkstināt pozīcijas pret Lukašenko. Vienkāršoti izsakoties, Rietumiem ir svarīgi, lai režīms valstī (Baltkrievijā) nav neslēpti autoritārs. Tēlaini izsakoties, pa seju sist nedrīkst, pa kājām – nu, nav labi, bet... Ja jūs turpināt uzturēt valstī brīvību ierobežojumus, bet vismaz brutāli nemetat cilvēkus cietumā, nenodauziet asiņainus demonstrantus, tad tā jau ir "situācijas ar cilvēktiesībām" uzlabošanās.

Labi, nebūsim klīrīgi – tā tiešām ir uzlabošanās. Jautājums: vai šāda demokrātijas interpretācija Baltkrievijā no Eiropas puses vienlaikus ir slēpts vēstījums Putinam? Respektīvi, dārgais Vladimir Vladimirovič, ja vien jūs pārtrauktu plēsties ar Ukrainu un nepārprotamas juridiskas represijas pret citādi domājošajiem, principā jau mēs akceptētu to, ka jūs esat autoritārs līderis. Mēs esam sapratuši, ka Krievijai ir savs "īpašs ceļš ejams" utt. Vai tā?

Atkāpe. Apliecinājums tam, ka koķetēšana ar Lukašenko ir mājienu sūtīšana arī Putinam, varētu būt Suvalku tranzītkoridora projekta atdzimšana. Te jāpaskaidro – Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, Maskava bija nobažījusies, ka Kēnigsbergas (pēc okupācijas un joprojām Kaļiņingradas) rajons nonāks zināmā izolācijā, Lietuvai kontrolējot sauszemes satiksmi ar reģionu. Tad radās ideja Lietuvu "apiet", veidojot alternatīvu koridoru ar aptuveniem pieturas punktiem: Grodņa Baltkrievijā – Augustova Polijā – Goldapa Polijā – Guseva Krievijā. Projekts laiku pa laikam ir aktualizēts, un ir skaidrs, ka tā realizēšanai ir nepieciešamas kaut cik labas attiecības pulciņā Krievija – Baltkrievija – Polija (Eiropa). Tātad...

Atgriežoties pie interpretācijas, ka "caur" Lukašenko ES runā ar Putinu. Šī versija nav Eiropai glaimojoša, tomēr jāņem vērā, ka ES – lai gan pašmāju ārpolitikas veidotāji tam noteikti nepiekritīs – ir vienkārši nogurusi no mēģinājumiem attīstīt Rietumu demokrātijai raksturīgās institūcijas un prakses "buferzonā" – Baltkrievijā, Moldovā (četri premjerministri viena – 2015. – gada, laikā, nebeidzami korupcijas skandāli), iespējams, arī Aizkaukāzā. ES nespēj efektīvi darboties tik daudzās "frontēs" vienlaikus – bēgļi, Krievija, iekšējās problēmas, Austrumu partnerība un vēl, un vēl. Pieļauju, ka Eiropa būtu atmetusi ar roku arī Ukrainai, ja vien šī valsts nebūtu tik liela un nozīmīga.

Eiropu par šiem manevriem var kaunināt, var tos akceptēt, tomēr jebkurā gadījumā, manuprāt, ir redzams, ka ES no "buferzonas", kā saka, aiziet. Savukārt Latvija paliek, jo Baltkrievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts. Šī teksta ietvaros negrasos analizēt Latvijas līdzšinējo politiku attiecībās ar Lukašenko – interese par Baltkrievijas kravām tajā vienmēr ir bijusi dominējošā. Jautājums ir: ja "Brisele" distancējas un mums jāformulē precīzāka nostāja, ko mēs vispār par šo zemi zinām? Ārpus dažu uzņēmēju/tūristu impresijām vai miglainu priekšstatu par to, ka baltkrievi Latvijā ir pietiekami liela etniskā grupa. Mazliet huligāniski rekomendēju izlasīt baltkrievu literatūras klasiķa Jana Borščevska grāmatu "Šļahtičs Zavaļņa jeb Baltkrievija fantastiskos nostāstos". Nu jā, tajā vēstīts par 19. gadsimta pirmo pusi, bet, ticiet man, ļoti pamācoši...

Rezumējot: ES savu ambīciju līmeni bijušās PSRS teritorijā samazina, šajā reģionā būs savdabīgi politiskie režīmi – jaukteņi ("ne demokrātija, ne totalitārisms"), lokālajai opozīcijai (politiskajai, intelektuālajai utt.) jārēķinās, ka Rietumu interese un atbalsts samazinās.

Tēmas

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3