Par grāmatām
29.03.2018

Otrā viļņa šūpolēs

Komentē
1

Recenzija par grāmatu "Kultūras feminisms. Feminisma terminu skaidrojošā vārdnīca", "Zinātne", 2017

Pirmā reakcija, ieraugot, ka apgādā "Zinātne" ir iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes savulaik izdotās "Feministica Lettica" sērijas turpinātāja – "Feminisma terminu skaidrojošā vārdnīca" – lika instinktīvi iegavilēties un cerēt, ka tā nonāks daudzās (pēc satura spriežot, skolu un augstskolu) bibliotēkās, lai pēdējo klašu skolēni un bakalaura programmu studenti varētu apgūt svarīgāko feminisma terminoloģiju. Diezgan ilgi esam dzīvojuši visai ievērojamā jēdzieniskajā vakuumā – vai haosā – tieši tajos jautājumos, kas attiecas uz akadēmiskā feminisma terminoloģiju un skaidrojumiem. Lai arī mums, piemēram, ir tāda sākotnējiem interesentiem noderīga grāmata kā "Feminisms. Ļoti aizraujošs ievads" vai akadēmiskie "Feministica Lettica" izdevumi, feminisma teorētiķu darbu un darbu fragmentu tulkojumi un dažādi rakstu krājumi, kas saistāmi ar feminisma aktuālo problemātiku, tomēr nepieciešamība pēc vārdnīcas, kas ieviestu skaidrību dažkārt grūti izprotamajā, diskutablajā vai šķībi greizi lietotajā terminoloģijā, bija acīm redzami.

Visai būtiski, ka šī nav vienkārši tulkota vārdnīca. Tās šķirkļu autori ir pazīstami latviešu zinātnieki, kas, izmantojot dažādās valodās pieejamus avotus savā specialitātē, ir uzrakstījuši paplašinātu katra vārdnīcā ietvertā termina skaidrojumu, visbiežāk ietverot tā vēsturi, attīstību un izgaismojot sociālās un akadēmiskās vides diskusijas, kas virmo ap katru no šiem terminiem. Turklāt jāpiezīmē, ka šie termini nereti lokalizēti arī Latvijas kontekstā. Tieši tāpat zinātkāru lasītāju vai studentu iepriecinās apstāklis, ka aiz katra šķirkļa tiek piedāvāta vairāki literatūras avoti plašākai izpētei.

Tiktāl par labo. Lasot vārdnīcu lappusi pa lappusei, pakāpeniski kļūst skaidrs: kā jau tas nereti notiek autoru kolektīva gadījumā, šķirkļu dažādība ir visai mulsinoša. Proti, daži ir izstrādāti uzmanīgi un korekti (piemēram, "orientālisms", "histērija", "sieviešu izglītība Latvijā", "fallocentrisms" u.c.), savukārt citi uzrakstīti pa roku galam – paviršāk un īpaši neaizraujoties ar citām perspektīvām – vai ir pat tendenciozi, it kā apzināti ignorējot feminisma trešajā vilnī akcentēto problemātiku ("emancipācija", "dzimte"). Tas gan nenozīmē, ka vārdnīca pilnībā ignorētu trešo vilni vispār – tajā ietverti arī šķirkļi, kas atspoguļo (pasaules) feminisma aktuālos jautājumus, un pats trešais vilnis, protams, ir aprakstīts. Gadījumam, ja nu kāds lasītājs justos neapmierināts ar vienā vai citā šķirklī pausto pārliecību (ideoloģiju?), vārdnīcas sastādītāji ir parūpējušies par autoru sarakstu beigās – zinātnieku e-pasti taču visiem ir pieejami, neviens netraucē lasītāju katru šķirkli rūpīgi izvētīt, pasvītrot strīdīgās vietas un sākt sarunu ar attiecīgo autoru. Piemēram, par radikālā un liberālā feminisma atšķirībām, kuras pēc vārdnīcas izstudēšanas tā pavisam skaidri saprotamas tomēr nekļūst. Protams, ir korekti aprakstīta abu virzienu vēsturiskā attīstība, tomēr būtu daudz patīkamāk, ja lasītājam skaidri un gaiši tiktu pateikts, ka šie ir divi kontrastējoši feminisma virzieni – gluži otrādi, izlasot abus šķirkļus pēc kārtas, lasītājs nonāk pie secinājuma, ka apmēram viens un tas pats jau būs. Šis pārpratums gan vairāk attiecināms uz vārdnīcas zinātniskajām redaktorēm, ne tik daudz šķirkļu autorēm, jo kopainu taču, jādomā, ierauga tieši tie cilvēki, kas šādu izdevumu pa šķirklim vien liek kopā.

Neesmu valodnieks un, jāatzīst, pēdējo mēnešu laikā diskusijas par gender izpratnēm un tulkojumiem patiešām ir apnikušas kā rūgta nāve, taču pamatīgu mulsumu radīja vārdnīcas nekonsekvence tieši šīs terminoloģijas atveidē. Pats angļu gender tajā skaidrots divos šķirkļos – kā [gramatiskā] dzimte un kā dzimums, dzimumsocialitāte. Šķirklī par [gramatisko] dzimti skaidrota arī šī vārda etimoloģija – latīņu valodā gramatiskais termins genus (dzimte) atvasināts no darbības vārda genere/gignere – "dzemdēt, dzemdināt, radīt". Līdzīgi darināts arī šī termina tulkojums latviešu valodā – dzimte. Angļu valodā termins gender aizgūts no latīņu vārda ar franču valodas starpniecību." (85. lpp.) Jāatzīst, laikam loloju veltas cerības no šī šķirkļa iegūt arī mazu vēsturisku ekskursu, piemēram, tālajos 20. gs. 30. gados Latvijā šķirklim "dzimte" vienā no tolaik prestižākajām vārdnīcām skaidrojumā rakstīts vienkārši "dzemde" ("Dzimte – sk. dzemde." [1]). Šī vārda nozīmes maiņas vēsturei latviešu valodā un mazliet izvērstākai argumentācijai par to, kāpēc tad jēdzienu gender ir nekorekti tulkot kā "dzimte", būtu bijis visai interesanti izsekot.

Lai vai kā − kad nu lasītājs, tomēr apmierinājies ar šo vārdu tulkojumu un cieši apņēmies turpmāk nelaimīgo gender tulkot kā "dzimumsocialitāte", šķir vārdnīcu tālāk un lasa, liels ir viņa pārsteigums, pēc vairākiem desmitiem lappušu saduroties ar terminu "postgenderisms". Te nu bija! Ciktāl man zināms, latviešu valodā vārdus atveido vai nu pēc tradīcijas, vai izrunas – tātad "postdženderismu" vēl kaut kā varētu pārgremot, bet kāpēc "genderisms" (un arī "genderlekts")? Vai tad jau – "postdzimumsocialitāte" un "dženderlekts"? Vai arī vārdnīcā tomēr tiek proponēti uzskati, ka starp angļu gender un genderism nav īsti saistības un viens ir tikai jēdziens, kurpretī otrs – ideoloģija? (Uzskatīsim šo jautājumu par retorisku. Protams.) Vēl viena iespēja – tā kā šajā vārdnīcā termini norādīti gan angliski, gan latviski, gan – lasītājam nezināmu iemeslu dēļ – arī krieviski, varbūt šie vārdi latviski atveidoti caur krievu valodu. Kā jau atzinos – neesmu valodniece, nezinu.

Gramatisko kļūdu vārdnīcā nav īpaši daudz, taču nekonsekvence ar vārda "filozofija" un "filosofija" lietojumu gan lasītāju var novest pat līdz histēriskām smieklu lēkmēm – vai pieņēmumam, ka nelielajā latviešu vidē veidojas divi šīs zinātnes atzari "S" un "Z" (varbūt arī te kādam paveras lauks plašākiem pētījumiem?). Nekas jau droši vien nebūtu iebilstams, autoru kolektīva darbs galu galā, un varbūt katram autoram ir savi nepārkāpjami principi par šī vārda lietojumu, taču te nu maziņš akmentiņš lido izdevniecības dārziņā – redaktoram un korektoram taču noteikti ir savi, valodā balstīti argumenti par korektu šā vārda lietojumu (vismaz šķiet, ka argumentus nav pārāk sarežģīti atrast, pārlūkojot pareizrakstības vārdnīcas vai ielūkojoties kaut vai LZA terminu akadēmiskajā datubāzē).

Atkāpjoties no piekasīguma – vērtīgākie vārdnīcas šķirkļi neapšaubāmi ir tie, kuros aplūkota latviešu feminisma vēsture ("feminisms Latvijā", "sieviešu izglītība Latvijā", "sieviešu rakstniecība Latvijas krievu diasporā" u.c.). Tādējādi lasītājs iegūst visai pilnvērtīgu priekšstatu par latviešu feminismu un pie reizes – arī atķeksē sevi interesējošos turpmākas izpētes jautājumus. Ja arī daļa vispārējo šķirkļu šķiet vājāk vai paviršāk izstrādāti, ar norādītajiem avotiem pietiek, lai atbildīgs lasītājs padziļinātu zināšanas tādā vai citā jautājumā. Žēl, ka daudzviet izvēlētais izteiksmes veids tomēr vedina domāt par feminismu kā par cīņu "pret", nevis "par" kaut ko – acīm redzami no patriarhāliem formulējumiem aizvien nav pasargātas arī pieredzējušākās latviešu feministes.

[1] Latviešu Konversācijas vārdnīca. Galv. red. A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlērs. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1929−1930, 4:6386.



Ilze Jansone

Ilze Jansone ir rakstniece un teoloģe.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1