Aktualitātes
02.11.2017

Novembrī LNMM piedāvās 4 jaunas izstādes

Komentē
0

Šomēnes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāmas vairākas jaunas izstādes: pasaulslavenu mākslinieku radītu rotu izstāde "No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija", Reiņa Lismaņa personālizstāde "Mēģinājumi un kļūdas", LNMM kolekcijas izstāde "LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts", kā arī Gunāra Kroļļa grafikas darbu izstāde "Kontrastviela".

No 4. novembra līdz 3. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma kultūras un mākslas portāla "Arterritory.com" rīkotā izstāde "Mākslinieku radītās rotas. No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija".

Kopumā muzeja Kupola zālē varēs aplūkot 113 rotas, kuru autori ir 82 leģendāri un spilgti 20. un 21. gadsimta mākslinieki – Pablo Pikaso, Mens Rejs, Rojs Lihtenšteins, Makss Ernsts, Jojoi Kusama, Luīze Buržuā, Žans Kokto, Žoržs Braks, Nikija De Sentfāla, Lučio Fontana, Entonijs Gormlijs, Kīts Herings, Demjens Hērsts, Anišs Kapūrs, Joko Ono, Frenks Stella, Roberts Raušenbergs un citi.

Mākslinieku radītās rotas Diāna Venē (Diane Venet, Francija / ASV) kolekcionē jau 20 gadus, un šobrīd viņai pieder vairāk nekā 200 objektu. Diāna Venē pati savu krājumu dēvē par "intīmo muzeju" – ne tikai tāpēc, ka kolekcija ir tik kompakta, ka to iespējams ievietot pāris kastēs, bet gan tālab, ka šie priekšmeti dziļākajā būtībā ir atslēga, kas ļoti īpašā veidā savieno privāto un mākslas vēsturi. Atsevišķu darbu veidoli sevī glabā romantiskas un dažkārt arī humorpilnas epizodes, citi mazo formu objekti materializē autoru radošos meklējumus. Spāņu izcelsmes ģēnijs Pablo Pikaso (Pablo Picasso), piemēram, darinājis rotas savām mīļākajām Marijai Terēzei Valterei (Marie-Thérèse Walter) un Dorai Mārai (Dora Maar), bet amerikāņu tēlnieks Aleksandrs Kolders (Alexander Calder), kura kontā ir 1800 rotu, tajās pārvērta draugu iniciāļus. Franču tēlnieks Sēzars (César) rotās izmantojis to pašu tehniku, ko pielietoja slavenajās "saspiestajās" mašīnās, aicinot draugus atdot viņam agrāk nozīmīgās, bet tobrīd nesvarīgās rotas. Mākslinieks tās saspieda, pārvēršot savveida koncentrētos atmiņu kulonos, un nodēvēja par "mikroskulptūrām".

Daudzas no Diānas Venē kolekcijā rodamajām rotām tapušas speciāli viņai, un arī šodien kolekcionāre turpina uzrunāt arvien jaunus autorus, tādējādi papildinot privāto krājumu un vienlaikus izaicinot pašu mākslinieku uzdrīkstēšanās robežas. Taču, lai kāds kuro reizi nebūtu šo rotu tapšanas zemteksts, tajās nepārprotami nolasāms katra meistara rokraksts.

"Diānas Venē kolekcijai ir intīma un arī ļoti hrestomātiska vērtība – būtībā tā iemieso 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma mākslas vēstures esenci miniatūrā. Turklāt līdz ar šo izstādi daudzas izcilas mākslas pasaules personības ar saviem darbiem Rīgā būs pārstāvētas pirmoreiz," saka "Arterritory.com" direktore Una Meistere.

Par savu misiju Diāna Venē vienmēr uzskatījusi dalīšanos. Kolekcijas rotas viņa nēsā ikdienā, tās tikušas eksponētas virknē prestižu mākslas institūciju visur pasaulē. 2011. gadā Diānas Venē krājuma izlase bija skatāma Mākslas un dizaina muzejā (MAD) Ņujorkā, pēcāk ceļoja uz Atēnām, Valensiju, Maiami, Seulu un Venēciju. Pēc izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kolekcijas nākamais pieturpunkts ir Dekoratīvās mākslas muzejs Parīzē 2018. gada martā.

"Es nejūtos kā valkājot rotas, bet gan kā nēsājot mākslu. Šīs rotas ir mani draugi. Un šajā procesā ir kustība. Atšķirībā no mākslas darba, kas atrodas pie sienas vai kaut kur telpā, nēsājot šos miniatūros mākslas darbus, tie kļūst dzīvi," atzīst Diāna Venē. Līdzīgi kā pašas rotas, īpašs vizuāls stāsts ir katra Diānas Venē kolekcijas izstāde. Venēcijā mākslinieku radītie mazo formu objekti tika eksponēti vitrīnās kā rotas, savukārt Maiami un Atēnās – pie sienas kā mākslas darbs. Izstāde Rīgā iemieso netveramu izziņas un sajūtu ceļojumu, kas materializējies koncentrētā iedvesmas sūtījumā – šajā mirklī un vietā. Ekspozīcijas vizuālā tēla autors ir latviešu dizaineru duets "MAREUNROL’S" (Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa).

Projekta ieskaņā 3. novembrī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks Diānas Venē lekcija "Mākslinieku radītas rotas. Mākslas vēstures esence miniatūrā".

No 17. novembra līdz 21. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā būs skatāma Reiņa Lismaņa personālizstāde "Mēģinājumi un kļūdas".

"Mēģinājumi un kļūdas" ir jaunā mākslinieka Reiņa Lismaņa pirmā personālizstāde. Ietverot dažādus medijus un paņēmienus, izstāde fokusējas uz specifiskiem elementiem, kas veido plašāku izpratni par fotogrāfijas un vizuālo mediju piedāvātajām iespējām. Mākslinieka kompozīcijas reflektē par "aizkulisēm" un nostiprinātām metodēm, par sava veida "rāmjiem" (Gestell), aizņemoties no vācu filozofa Martina Heidegera (Martin Heidegger, 1889–1976) terminoloģiju un idejas, kas saistītas ar tehnoloģijām. Zināmā mērā eksponētie darbi kalpo kā mediators attiecībām starp autoru un valdošo uzbūvi fotogrāfijā, video, instalācijā un mākslinieciskajā praksē kopumā.

Pētot fotogrāfisku procesu elementus, to tradicionālās sistēmas un metodes tiek inovatīvi pārstrādātas. Izstādē apskatāmi momentuzņēmumi no mākslinieka ikdienas, tai skaitā pētnieciskiem ceļojumiem, kompozīciju veidošanas testiem un "aizkulišu" dokumentēšanas. Video darbs "Calibration", kurā izmantotas paraugkrāsas, kas ņemtas no ekrāna kalibrācijas procesa, raisa diskusiju par video un instalācijas mijiedarbību. Sērija sastāv no ar tinti nopūstiem fotogrāfijas papīriem "Archival Pigment Prints", kas pārveido mehāniskās printera tintes galviņas kustības humānos, ar roku zīmētos rakstos, kas dod vaļu nejaušībai un gadījumam. Citi darbi iekļauj montāžu ar DIY (Do it yourself, t.i., pašradītu) instrukciju video, attēlus ar samontētām skulptūrām un lielformāta klusās dabas.2018. gada sākumā gaidāms Reiņa Lismaņa katalogs, kas iekļaus izstādē redzamos darbus.

Reinis Lismanis (1992, Jūrmala) ir mākslinieks, kurš šobrīd dzīvo un strādā Londonā, Lielbritānijā. 2014. gadā absolvējis Braitonas Universitāti, iegūstot "Tom Buckeridge" fotogrāfijas balvu. Kopš 2012. gada Lismanis piedalījies grupu izstādēs Itālijā, Ķīnā, Latvijā, Lielbritānijā, Slovēnijā, Šveicē un Ungārijā, viņa darbi izvēlēti Vintertūras Fotomuzeja "Plat(t)form 2016" (Šveice) un Taragonas starptautiskā fotofestivāla "SCAN" (Spānija) portfolio skatēm. Autora darbi tikuši publicēti "Aesthetica Magazine", "Source Photographic Review", kā arī grāmatās "Laboratori" (izdevējs "Ca l'Isidret Edicions") un "Latvijas Fotogrāfija 2015" (izdevējs "FK Magazine"). Mākslinieka projekts "Sharp Edges" divus gadus pēc kārtas nominēts "Magnum Photos" un "Photo London Graduate Photographers" balvai.

No 17. novembra līdz 2018. gada 28. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma muzeja kolekcijas izstāde "LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts".

Izstādes kuratore Daina Auziņa: "Laikmeta aktuālās mākslas kolekcionēšana ir viens no Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) valstiski deleģētajiem uzdevumiem un – vienlaicīgi – muzeja krājuma komplektēšanas prioritāte. Pēdējo 17 gadu laikā kolekcija ir papildināta ar vairāk nekā 500 dažādu mediju darbiem, kas radīti 21. gadsimtā. Jaunieguvumu indekss, atbilstoši finansiālajām iespējām, šajos gados ir bijis ļoti svārstīgs un, līdzās pirkumiem, lielu krājuma papildinājuma daļu veidojuši mecenātu, mākslinieku un paša muzeja ierosināti dāvinājumi. Apkopojot informāciju par visiem muzeja jaunieguvumiem, kas pārstāv 21. gadsimta mākslu, izstāde uzdod virkni jautājumu: Kas raksturo šo laikmetu? Kā tas reprezentējas aktuālajā Latvijas mākslā? Kādas tendences tajā vērojamas? Ar kādiem autoriem un darbiem 21. gadsimta māksla atspoguļota nacionālajā krājumā?

Ekspozīciju ievada atskats uz zīmīgiem un izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem pasaules un Latvijas vēsturē, bet tās centrā ir refleksija par laikmeta iezīmēm mūsdienu Latvijas mākslā, mākslinieka attieksme pret laiku, vietu un sevi. Tēmas izvērsums strukturēts divās savstarpēji saistītās daļās: viena veltīta laikmeta vērojumam, otra – dažādiem mūsdienās sastopamiem identitātes konstruēšanas paņēmieniem.

Tehnoloģiju attīstība, sociālo mediju uzplaukums, postpatiesības un informācijas karš, valodas, etnisko, reliģisko, dzimuma lomu u. tml. identitāšu krīzes, sabiedrības novecošana, vispārēja globalizācija un migrācija ir fenomeni, kas raksturo 21. gadsimtu. Taču retais mākslinieks Latvijā savos darbos kritiski un tieši runā par minēto problemātiku. Biežāk laikmeta sajūtas pastarpināti fiksētas poētiskos vai ironiskos tēlos un naratīvos, komentējot vai parafrāzējot dažādas ikdienas norises, citējot ierobežotas un neierobežotas informācijas sistēmas vai reflektējot par kolektīvo un personīgo vēsturi."

Izstādē pārstāvēti autori: Ēriks Apaļais, Jānis Avotiņš, Arturs Bērziņš, Aigars Bikše, Māris Bišofs, Ēriks Božis, Andris Breže, Vija Celmiņa, Ivars Drulle, Andris Eglītis, Gints Gabrāns, Kristaps Ģelzis, Mārīte Guščika, Ieva Iltnere, Eižens Janišs, Raids Kalniņš, Kristaps Kalns, Ernests Kļaviņš, Ginters Krumholcs, Daiga Krūze, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Anda Lāce, Paulis Liepa, Sarmīte Māliņa, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Inta Ruka, Modris Sapuns, Guntars Sietiņš, Juris Utāns, Aija Zariņa – ar kopumā 150 mākslas darbiem, kas ir gandrīz trešā daļa no perioda jaunieguvumiem. Pilnu informāciju par 21. gadsimta darbiem LNMM kolekcijā apmeklētāji varēs iepazīt ekspozīcijā izvietotajos skārienjūtīgajos ekrānos.

Izstādi pavadīs plaša pasākumu programma. Skatītājiem būs pieejami bezmaksas ceļveži.

No 19. novembra līdz 7. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Gunāra Kroļļa grafikas darbu izstāde "Kontrastviela".

Izstādes kuratore Ināra Bužinska raksta: "Gunārs Krollis ir viens redzamākajiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses estampa meistariem, kura darbi vispirms asociējas ar perfekti izkoptu mākslinieciskās izteiksmes formu, pievēršoties visai sabiedrībai ļoti būtisku morāli ētisku tēmu atklāsmei.

Gunārs Krollis izstādēs piedalās kopš 1956. gada. Jau ar pirmajām izstādēm gan skatītāju, gan kritikas uzmanību piesaistīja viņa radītie linogriezumi un oforti, kas atklāja autora pārdomas par cilvēka esības jēgu, darba ikdienu, kosmosu, pasaules kultūras kontaktu un mijiedarbības jautājumiem.

Ekspozīcijā varēs aplūkot Gunāra Kroļļa populāros 20. gadsimta 60. gadu vidū darinātos linogriezumu ciklus "Mana Rīga", "Pļaviņu HES šoferi", kuros pilsētas vēstures, paaudžu attiecību un darba tēmas traktējums izceļas ar lielu vispārinājumu un heroizāciju. Savukārt 70.–80. gados tapušie ofortu triptihi "Japānas atspulgi" un "Vīnes dienasgrāmata" liecina par poētiskāku un niansētāku vēsturisko tēmu un tēlu atklāsmi. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties arī ar Gunāra Kroļļa pēdējos gados radītajiem lielformāta zīmējumiem tušas un grafīta tehnikās. Kādreiz Vidusāzijā, Japānā, Jordānijā, Sīrijā, Libānā pieredzētais atstāja ļoti spēcīgu iespaidu uz mākslinieku, radīja noturīgu interesi un vēlmi skatīt senos pagātnes vēstures notikumus saistībā ar tagadnes norisēm.

Gunārs Krollis joprojām turpina izzināt pasaules kultūras mantojumu, lai atklātu konkrētā vēsturiskā perioda un reģiona savdabību, kultūras īpatnības un veidotu rosinošu dialogu – saikni, tiltu ar šodienu. Grafikas gradācijām tik bagātā, melnbaltā vizuālā valoda – kā liecina izstādes nosaukums – ir kļuvusi par efektīgu kontrastvielu, dodot meistaram iespēju precīzi raksturot ne tikai dažādu laikmetu kontrastus un kolīzijas, bet arī izlikt atbilstošos akcentus un paust savu nostāju."

Gunārs Krollis (1932) – grafiķis, profesors emeritus, Oforta ģildes viceprezidents, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Grafikas katedras Oforta darbnīcas pasniedzējs, vadītājs (1974–2006). Beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1948–1953), Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1954–1960). Kopš 1956. gada sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, piedalījies vairāk nekā 450 izstādēs. Grāmatu grafikā strādā kopš 1958. gada; veidojis grāmatu dizainu un radījis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām. Daudzu profesionālu apbalvojumu laureāts. Gunārs Krollis ir arī dzejnieks. Viņš ir tekstu autors Raimonda Paula dziesmu ciklam "Melnais kliedziens" (1986), veidojis šī cikla vizualizācijas maestro 75 gadu jubilejas koncertā (2011).

Izstādei atlasīti eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Gunāra Kroļļa īpašumā esošie darbi, kas sniedz nelielu ieskatu vecmeistara radošajā darbībā estampā un oriģinālgrafikā.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0