Atvadas no Rīgas šķiet izdevušās.
Samērā veiksmīgi sarīkots Literatūras gada balvas pasākums, un lūk, iznākusi arī dzejas izlase „Zemeņu blūzs”.
Portālam ¼ Satori piedāvāju izlasē neiekļauto dzeju. Šie, iespējams, tapuši laika posmā starp 2002.-2005. gadu. Kāds varbūt nonāktu grāmatā, tomēr atradās dziļākās kastēs salīdzinot ar citiem, kurus izdevās atrast un restaurēt, pateicoties radiem un draugiem, un Ventspils bibliotēkai. Vecu dzejoļu meklēšana vispār var izrādīties interesants pasākumus – iesaku izmēģināt.
Par dzejoļu kopas virsrakstu atvainojos. Tas nav noliegums, bet lietošanas pamācība. - Autors.
Mr. Bojangles
vai redzi mīļā
kā šorīt snieg
es drusku paveru auto logu
lai arī salonā tiek
balta skaudība krustojumā
velk bažīgu bremžu līnijas ciet
Dievs tik balts šodien novārtījies
kājām iet
man gribas vienreiz nosalt
laisties lēnajā valsī
sniegs šodien aizsmacis dzied
Ninas Saimones balsī
mūs
ciemiņus negausīgos
drīz ledainām pērlītēm noklās
simtiem siltu cimdu no tevis
kūst manās rokās
Netici literatūrai
Zīmju kūrei veidnei kūtrai burtu
izmisumam sūram
aizpildot rūtiņas
kurtiem pa pēdām rejot
jau ierasti ejot skaistuma mednieču burām garām
piedod jūra nezina ko dara stūre ko
vada roka ko rada bet
māja vienmēr māj mājup
putekļu stars uz lieveņa
maza piemiņa jauka dieniņa
Par ķirbjiem
Nu tad dēls
ja par padomiem runājam
vislabāk ir stādīt ķirbjus
dzīvē viss notiek vienreiz
bet ķirbji aug katru gadu no jauna.
Un tad
ja par reizēm runājam
ķirbis nav nekāda mellene
dzērvene – ņem ķirbi klēpī
nes mājās ar pilnu spaini
Un vēl
ja reiz par klēpjiem
par auglīgiem dāsniem augšup ceļošiem
klēpjiem runājam
ķirbis neprasa daudz
tas pārtiek no mēsliem
ko gada laikā var
sastrādāt.
Nu redzi
ja par prasībām runājam
ķirbim atšķirībā no draugiem
nav cerību izbēgt no naža.
Bet ļauži arī
nav pērnie. Zini
ir tāda suga
nemaz nelīdzinās ķirbjiem -
mīkstā masa tiem visriņķī un apkārt
lipīga drebošu sēkliņu sistēma
kuras vidū varbūt slēpjas
miza
cieta un kodolīga.
To labāk izpētīt mājās vienam
pārāk ilgi glabājot ķirbi
uz skapjaugšas.
Nav nekas patīkams
bet ko gan tu zaudēsi
varbūt vienīgi ķirbi skapi
un lupatas.
* * *
Lūk, ūdensrožu pumpurus
šūpojot lūkojas ezera acs,
kurā slīdam kopā ar tevi.
Kā tādi dzīvesmērītāji kukaiņi
slīdam pa virsu, un ezers
dziļāks par tēti.
Kā tādi gruzīši svarīgi
katram rādīt kā radīt / krasta
mālus mīcīt un atbalsi mācīt
īt, īt!
Paturiet mūs vēl acīs
Paturiet ilgi ilgi.
Dziesmu diena 3.07.2005
Nemaz nav svarīgi
vai šodien vējš
dzīs Daugavu
uz augšu vai uz leju
vai dziesma plakstiem
ietrīcoties spēs
mums rādīt īsto
tavu / manu seju
it visur viļņi
atstarojas mirdz
tie mūsu palīgi
kas upē gaisā dejo
nav svarīgi
vai kādu no mums dzird
kad koris aizgājis
cik dzidrs klusums ir
* * *
agrāk bija viegli aizmukt no fašistiem
pēdējā brīdī ielēcām tramvajā
tie čīkstošos ādas mēteļos
aizelsušies plātīja rokas
pat nešāva pakaļ
taupīja lodes
vai arī stroķus sapņos
tiem nepiešķīra
citreiz aši iešāvām
melleņu ķīseļa indi un lēcām pa logu ceriņos
par laimi dzīvojām zemākos stāvos
vēlāk jau tēmējām augstāk
jumta istabas
darbnīcas
mansardi
un fašisti piekusa
nenāca vairs
tikai pašus mūs reizēm tā nosauc
* * *
Nedar’ man brālīt
žilešu rokassprādzi
jo varu sākt žvadzēt un asiņot / žvadzēt
un asiņot / kā tava dzīve
kopā ar radio / laika ziņas tev sola
mākoņains / brīžiem
apmācījies / bet es zinu
varbūt saule noglāstīs vaigus
vai līs / varbūt zibens spers vēlreiz
vecu gumijas bumbu
pret garāžas durvīm un debesīs
tu nejutīsi kā uzlidosi tai līdzi
un bezdibenis zem tevis
pārvilks sev varavīksni / es
spēlēšu rokassprādzi
lai nekļūtu līdzīgs / tu
nākamo karu iespējams sāksi un
iespējams drīksti / mēs žiletes istabās
Vāksim / skries pasaule griezdamās griestos
lai izkļūtu laukā no nama / mēs žiletes
slēpsim no mammas
lai pasaule nesagrieztos.
* * *
Šo dienu es gribētu sākt
ar dzejoli ar laiku
tas sadzeltēs
nokūpēs virsma
un šuves piesegsies
zeltītiem putekļiem
pieminekļu klepus
un blusu blaugznām bet
pa gabalu varēs atpazīt
lauku akordeonista ādas jaku Jāņos
no kuras vasaras lietū var iegūt
buljonu
varavīksni
un postvaravīksni
Viņš atvilks vēlreiz vaļā to spēli
un mūziku mūsu ciemā
mēs sanāksim kopā
un mums sanāks
mēs zināsim tālāk par pirmo rindu
šo dienu gaidījušie ziemcieši
vienkārši iezemieši
ap ugunskuru cieši kā brieži
Lec un dziedi
dari ko vari
šodien atmiņu kalorijām
ir jāsadeg spoži lai nespiež.
* * *
Lietus dejo un krīt
kopā ar drānām
pirkstgali klejo
uztaustās svešam prātam
citām jūtām un jūrām un jūlijs
tik rit pilnām burām
apturi auto tev pajautā balsī jautrā
vārdo un vārdo / tik precīzi
katra skaņa vārtos
klau – vai tev nepietiek pārdot?
paskaties ceļmalā uz šīm būvēm
viena mūs tagad kopā turēs
iekāp un samaksā ar savām maskām
atkal līst lietus un kārtējo mazgā
daudz kas var notikt
plīst viss pa šuvēm
tu laikam esi viens
viņa secina
pusviens
ja gribam būt precīzi
0