Politika
28.05.2018

Nesarežģīsim lietas

Komentē
1

Šī nav pašmērķīga "interesanta fakta" pieminēšana, lai demonstrētu tā saucamo informētību. Grenlandes parlamenta vēlēšanās labus panākumus guva partijas, kas vēlas panākt tās pilnīgu neatkarību no Dānijas 2021. gadā. Šo nodomu stiprina tas, ka klimata izmaiņu rezultātā salīdzinoši vieglāk pieejami kļūs Grenlandes ievērojamie derīgo izrakteņu resursi, kuriem jau ir, kā saka, pircējs Ķīnas personā. Šo resursu aktīva iegūšana un transportēšana vēl vairāk izmainīs klimatu un ekosistēmas Ziemeļu puslodē, un tas ir ļoti nopietni.

Izņemot ekspertu vai interesentu loku, nevienam no mums nav jāseko līdzi procesiem (politiskajiem, ekonomiskajiem utt.) "kaut kur" Rietumāfrikā. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka šie procesi tieši ietekmē migrācijas plūsmas uz Eiropu ar visu no tā izrietošo.

Ir bezjēdzīgi salīdzināt Trampa sociālo tīklu ierakstu nozīmi ar, teiksim, Mali notiekošo, jo šādi salīdzinājumi lielā mērā raksturo mūsu, atļaušos teikt, totalitāro priekšstatu par likumsakarībām. Par šo priekšstatu arī šis teksts.

Nepiekrītu viedoklim, ka mēs pārāk maz interesējamies par citās valstīs notiekošo, jo ar šādu apgalvojumu mēs, manuprāt, paši iedzenam sevi jautājumā par to, kādas zināšanas ir vairāk vajadzīgas, vairāk piederošas kādam voluntāri noteiktam zināšanu minimumam. Citiem vārdiem sakot, es personīgi – lai cik daudz laika patērēju dažādu ārpolitikai veltītu tekstu lasīšanai – nevaru apmierinoši pamatot, kādēļ zināšanas par, teiksim, Austrijas politiku ir kaut kā noderīgākas par zināšanām, kā notiek fotosintēzes procesi. Tātad runa nav par zināšanu apjomu. Runa ir par to, vai mēs pietiekami apzināmies procesu sarežģītību, pat bez specifiskām zināšanām par kādu procesu. Un mana tēze ir šāda: mēs esam izvēlējušies zināmā mērā ērtāko modeli, proti, vienkāršošanu. Ārpolitikas gadījumā tas nozīmē priekšstatu, ka principā pasaulē notiekošo nosaka dažas valstis – ASV, Krievija, Ķīna – un seko varianti par kādu no Rietumeiropas valstīm. Pieņemu, ka Edvarda Saīda iedibinātās jēdzienu sistēmas piekritēji šo priekšstatu apzīmētu kā rietumcentrisku (jo arī Ķīna tiek vērtētā zināmā mērā no šīs valsts attiecību ar Rietumiem viedokļa), tomēr – kā jau ar daudzām sistēmām – Saīda un līdzīgās sistēmas ir sava laika konteksta noteiktas un ierobežotas.

Būtu bezjēdzīgi apstrīdēt, ka "lielie spēlētāji" var būtiski ietekmēt pasaulē notiekošo – gan labā, gan sliktā nozīmē. Tomēr tas nenozīmē, ka pietiek ar šo spēlētāju rīcības novērtēšanu, lai justos vai nu apdraudēti, vai arī nomierināti.

Es liekuļotu, ja teiktu, ka mani satrauc pilsoņu karš Jemenā un es negrasos tajā iedziļināties. Bet – ja šī kara rezultātā paaugstinās, ja tā drīkst teikt, temperatūra islāma pasaulē, tad man vismaz ir jāapzinās: "kaut kādā" Jemenā notiekošais pasauli ietekmē ne mazāk par lielvaru stīvēšanos Sīrijā vai ap Irānu. Tāpat es mānītos, ja teiktu, ka rūpīgi sekoju konflikta noregulējamam Kolumbijā, bet vismaz vispārēju cēloņsakarību līmenī man vajadzētu nojaust, ko nozīmē lielu tropiskā meža platību pieejamība rūpnieciskai ekspluatācijai, kad šajās platībās vairs nenotiek regulāra bruņota vardarbība. Ja "kaut kādā" Kolumbijā sāks "apgūt" desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru mežu, tad tas nav mazāk nozīmīgi par Trampa savdabīgajiem priekšstatiem par klimata izmaiņām. Mums var būt grūtības (un tas nav nekas briesmīgs) kādu valsti ātri atrast kartē, bet – ja šajā valstī kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārtraukta vakcinācija pret, teiksim, poliomielītu vai notiek tuberkolozi ierobežojoši pasākumi, tad šī valsts rezultātā ir ieguvusi lielu nozīmi – sliktā nozīmē. Tomēr tas, ko Bangladeša ("kas, kas?") ir paveikusi veselības aizsardzībā (un ja vēl izdosies Indijas valdības plāns apgādāt iedzīvotājus ar kaut cik modernām atejām…) nav mazāk svarīgi par dažādu cilvēka veselības jomā strādājošu stārtapu ASV vai Lielbritānijā paveikto.

Šķiet, visbūtiskāk, lai šo saskaitāmo lielo skaitu un cēloņsakarību ķēžu sarežģītību apzinātos elite, un šajā ziņā tām pamata lepoties nav. Piemēram, secinājumam, ka ir jāstrādā ar imigrācijas plūsmu uz Eiropu cēloņiem, nevis jānopūlas ar plūsmu apturēšanu, bija nepieciešams nepiedienīgi ilgs laiks, un arī šobrīd liekas, ka tas ir izteikums bez reālas darbības. Tas, ka t.s. lēmumu pieņēmēji daudz runā par globalizācijas ietekmi, nenozīmē, ka globalizācija tiek uztverta visā tās daudzveidībā. Naudas plūsmas un piegāžu ķēdes, protams, ir globalizācijas izpausme, bet tāda ir arī invazīvās sugas (augu, zivju, kukaiņu utt.); to ietekme uz lokālajām ekosistēmām ilgtermiņā nav mazāk būtiska par, piemēram, tirdzniecības konfliktiem, tomēr tas nekādi "nenolasās" lēmumu pieņēmēju retorikā un darbībā. Cita veida piemērs ir t.s. radikālais islāmisms. Ierastā vienkāršošana saka, ka ģeogrāfiski runa ir par Tuvajiem Austrumiem, pašiem Rietumiem, Ziemeļāfriku. Varbūt kļūdos, bet liekas, ka ārpusē paliek Dienvidaustrumāzija un "nez no kurienes" radikāļu grupās (t.sk. Eiropā) uzrodas Centrālāzijas valstu cilvēki, kas ir "pārsteigums", jo tur taču autoritārās sistēmas visu kontrolējot…

Mans mērķis nav būt vienam no tūkstošiem vaimanātāju par globālās elites un "sabiedriskās domas" kognitīvajām spējām. Zināmā mērā piekrītu Berlīnes Brīvās universitātes profesoram Klausam Zegbersam, kurš nesenā intervijā saka: nav pamata teikt, ka elites ir kļuvušas dumjākas, slinkākas vai savtīgākas; problēma ir tā, ka tās netiek galā ar lielo saskaitāmo daudzumu mūsdienās. Līdz ar to šī teksta pielietojamo aspektu varētu formulēt šādi: neticiet apgalvojumiem: kaut ko var atrisināt, sarunājot ar Lielo vīru, pieņemot Lēmumu, uzceļot Mūri, noslēdzot Līgumu. Labākais, uz ko var orientēties, ir atvērts prāts.

Un šai polifonijai ir arī savas priekšrocības. "Kaut kāda" Kostarika pierāda, ka trūcīga valsts var īstenot tālredzīgu ekoloģisko politiku; uz vispārējā drūmo apceru par populisma un autoritārisma uzplaukumu fona "kaut kāda" Malaizija pierāda, ka autoritārismu uzvarēt var, turklāt vēlēšanu procesā. Citiem vārdiem sakot, "lielie" saskaitāmie neizsmeļ iespējamos variantus. Attiecīgi nav arī pamata nolemtības sajūtai.

 

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!