Nepatīkamais patrons

Lai arī analīze ir dziļa un cienījama, es izteikšu spekulācija, ka šādas dzīles galvenajam varonim ir svešas. Viņa galvenais instruments ir konflikts un kolorīta opozīcija visam, kas notiek. Balsis pelnās no visiem tiem, kas ir neapmierināti, bet nespēj atbildēt uz jautājumu: "Kas tieši būtu jāmaina/jādara?"
Budžetu veidojuši "mudaki", Kohu nepareizi rāda TV, ASV nedod naudu nabaga radiniekam utt. Tēmai, manuprāt nav nekāda svara, un par alternatīvām vai risinājumiem runāt nevar, jo tas neļauj plēst kreklu uz krūtīm.
Slikti tā kā ir, un patrons strādā par šīs sajūtas spoguli.

Tekstu caurvij doma, ka starp ''lāci" un "vilku" alternatīvu vienkārši nav un nevar būt. Neskatoties uz dažiem vēsturiskiem piemēriem, autors manuprāt nekā lādzīgi nepamato kāpēc šādas alternatīvas nav. Neatkarības un brīvības ideālos dzīvojošai personai tas var šķist mazliet depresīvi ... tas it tāpat kā būt meitenei tīņu vecumā, kurai mamma saka - grozies kā gribi, bet būs jāguļ vai nu ar kaimiņu Juri, vai ar kaimiņu Pēteri :))

c: "Tātad ar kādiem priekšstatiem pietiekami lielā latviešu sabiedrības daļā viņš strādā?"

"Viņš strādā" acīmredzami nozīmē, ka Lembergs apzināti manipulē, "spiež uz pogām" daļai sabiedrības, tādējādi sev izsitot politiskās dividendes. Savukārt, apzinātā manipulācijā primāras ir manipulējamā objekta "varžacis", uz kurām uzkāpt. Manipulētāja viedoklis šajā gadījumā ir sekundārs.

Var jau būt, ka Lembergs patiešām manipulē.
Tomēr pieļauju domu, ka onkulis vienkārši runā to, ko domā - bez jebkādiem "dziļākiem ūdeņiem". Tādā gadījumā "viņš strādā" īsti neatbilst patiesībai.

Es pasaku, ka latvijas isteblišmens nav cienīgs tādi saukties. Latvijā raksti kur gribi, par ko gribi - atbilde pienāk pēs mēneša. Mūsu spice neuzkrāj pensijas kapitālu.
Ko dara Solvita Āboltiņa? Viņas rīcība ir, teiksim, neapdomāta.
Latvijas iekš- un ārpolitika nav pārdomāta.