AndaZ Z
pirms 1 mēneša
Varbūt tāpēc, ka joprojām sāp personisks zaudējums, mani izrāde uzrunāja ļoti, ļoti.
"Atlaid.. Vienkārši atlaid.." Bet KĀ? Kā to izdarīt? Var jau teikt: "Iedomājies, ka esi putns, kas var lidot." "Bet, ja nu es tiešām (kā Viņa) esmu putns, kas nezina, ka spēj lidot?" "Varbūt reizēm dzīvē vajag kādu, kas izglābj?"
Viņa cīnās ar sevi, ar savu zaudējuma atkarību, bet tas nav izdarāms, jo visu laiku zemapziņā ir doma, ka varēja taču kaut ko mainīt, lai notikušais nenotiktu, varēja dzīvot savādāk, rīkoties savādāk... Tiek izdzīvoti scenāriji, kā būtu bijis, ja būtu bijis... Sevis šaustīšana, ka vajadzēja būt labākai, vairāk veltīt laika tam - otrajam - bērnam, vīram... Bet nekas jau vairs nav atgūstams un tas iemet bezcerības bedrē, no kuras nevar izrausties bez citu palīdzības, bet tā cita jau nav...
Viņš. Ko viņš grib? Atbrauca, jo Viņa aicināja? Kāpēc? Vai tāpēc, ka vainas sajūta tomēr kaut kur sirds dziļumos gruzd? Aizbraucu, neizturēju... Ko Viņš grib atbraucis? Saņemt piedošanu? Redzēt, ka ar viņu viss ir kārtībā? Iemācīt dzīvot no jauna, noliekot pagātni plauktā?
Kāpēc Viņa aicināja? Ko Viņa gribēja? Mīlestību? Piedošanu? Redzēt, ka arī Viņam joprojām sāp?
Nekas jau neatrisinājās. Tikai vārdi...
Pagātne veļas līdzi, kā milzu akmens. Sper soli un apdauzi kāju pret akmeni, ko neredzēji, kura nemaz nebija. Pagātne aizveļ akmeni sirdij priekšā, uzveļ akmeni sievišķībai un mīlestībai.
Pagātne, kuru nevar aizmirst, izsāpēt.. jo ir tādas sāpes, kas nepāriet... nekad...
Es nezinu...
Kā ar to visu sadzīvot?

Jāpiekrīt viedoklim, ka Ģirtam Ķesterim īsti nebija iespējas izpausties, jo tik aizturētas emocijas... Lai gan - tas ir ļoti grūti sažņaugt emocijas saujā. Vieglāk ir kliegt. Man drusciņ šķiet, ka režisori viņa talantu līdz galam atklāt nespēj.
Inese Kučinska - tiešām vienīgā, kas tā spēj atkailināt sevi publikas priekšā. Ja nu vēl Dace Eversa, bet viņa ir citā vecumā.
Un tad es vēl padomāju - viņi abi varēja katrs paņemt savu tekstu un arī būtu izcila izrāde. Jo kaut kā es nesapratu režisora lomu, man šķita, ka viņi abi - izcilie aktieri - divatā visu būtu nospēlējuši. Lai piedod man Rēzija Kalniņa. Bet varbūt tieši tā ir režisora ģenialitātes izpausme - palikt neredzamam, nejūtamam.

Dace
pirms 3 mēnešiem
Pret šo izrādi diezgan duāla attieksme – no vienas puses, neraugoties uz tēmas smagumu, spēles noteikumi tādiem aktieriem ir par vieglu, no otras puses – tik augsta līmeņa aktieri tikai ļauj apjaust sava talanta mērogu. Varbūt labi, ka tā, jo lielāku dramatismu nebūtu viegli izturēt.
Bet recenzija ir interesanta un radoša, paldies :)
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies