zaļā
pirms 6 gadiem
Proti - meitai bija 5 gadi, ne jau man. Pašai nekad nebija interesējis.

zaļā
pirms 6 gadiem
Jā, Raiņa Iļja Muromietis arī labi aizgāja, joka pēc kādu 5 gadu vecumā, kad nebija nekā pie rokas, paņēmu no mammas plaukta un pati sapriecājos - īsts bērnu bojeviks.

zaļā
pirms 6 gadiem
Mani joprojām nebeidz pārsteigt manu bērnu atšķirīgā interese par noteiktām grāmatām - meitai bērnudārza laikā esmu izlasīju priekšā visu Hariju Poteru, kaut ko no Grimmiem, tagad 8.g.v.- nesātīgā daudzumā - Pasaules tautu pasakas, kuras man pašai savulaik likās garlaicības kalngals, 100xPingu-Postu - man patīk Zanderes teksti, bet katastrofāli nelīmējas kopā ar seksīgajām bildītēm, Buratīno moralizējošo itāliešu variantu. Tas ir neietekmējami. Toties viņai absolūti garlaicīgs liekas Milna Vinnija Pūks, trollīši Mumini. Ir jau arī teksti par kuriem jūsmojam mēs abas,bet tā nav šīsnedēļas tēma.:)

blackscrape
pirms 6 gadiem
propaganda nogalina (mani tb)
Ūdensbērni- pat balti un pūkaini jauks angļu džentelmeņa stāsts par skursteņslauķi Tomu, kuru no neviena nemīlēta blēņdara ūdensbērni izaudzina par krietnu angļu džentelmeni, kurš zina, kā uztaisīt daudzas dažādas lietas, piemēram, ražot ieročus.

KPO
pirms 6 gadiem
baltais bims melnā auss un bovarī kundze - par neveselīga izmisuma uzdzīšanu

punkyface
pirms 6 gadiem
Bērnībā izlasīju briesmīgu grāmatu "Puikas neraud" Protams tā bija propogandas grāmata, bet savam dēlam nedotu lasīt, jo bērniem ir jābūt bērniem ar bērnību! Te saite: http://ej.uz/6bdf

BaibaZ
pirms 6 gadiem
Sarkangalvīte un vilks, Ansītis un Grietiņa utml.
Drīzāk - negribu lasīt priekšā. Un nelasu. Bet ja nu būs interese, tad paši grāmatu (kaut vai skolas bibliotēkā) atradīs un izlasīs, bet tas jau būs cits vecums, cita uztvere. Un ne tādas muļķības vien tiek tiražētas. :)

Izbanotais
pirms 6 gadiem
ieraksts
2013. gada 4. februārī, plkst. 13:38
"2. klasi beidzot, man par labām sekmēm skolas vadība uzdāvināja VALDA FELSBERGA grāmatu "Nemiers""

Redziet, cienītā, es nerakstu bērniem. Un dāvināt manu grāmatu otrklasniekiem ir pilnīgs idiotisms. Jūsu stāsts šajā rubrikā par bērnības grāmatu ir pilnīgi neiederīgs, ir ļoti daudz grāmatu, kas absolūti nav piemērotas bērniem, bet Jūsu komentārs ir vienkārši parastais satorisms par tēmu "cik stulbs ir Felsbergs un pretīgi viņa smērējumi".

Gogolis N.
pirms 6 gadiem
Brāļu Grimmu pasakas - pilnas ļaunuma, nežēlības, atriebības

Spīdola
pirms 6 gadiem
Man nekad nav bijusi doma kaut ko aizliegt lasīt bērnam.Nespēju tā pat domāt.

Kā emociju cilvēks es pati esmu bijusi liela apraudātāja jau no mazām dienām. Visspilgtāk atmiņā palicis tomēr Renē Gijo stāts Baltkrēpis. Tas skarbi lika saprast, ka pastāv relaitāte, kuru Tu nespēj mainīt, ietekmēt, bet tie nobeiguma vārdi - ka zēns un zirgs nokļuva salā , kur bērni un zirgi ir mūžīgi draugi - tas bija un laikam manī ir palicis kā apsolījums,ka viss tomēr vienmēr beidzās labi.
Kad mans bērns bija mazs,man no Vācijas atsūtīja ilustrētas vācu grāmatiņas. Un tur bija stāsts par Rumpelštilchenu. Tas jocīgais bija tas, ka bērns sāka raudāt, katru reizi, kad es vien pieminēju vārdu Rumpelštilchens. Ilustrācijā tas bija tāds vienkāršs parasts mazs riebeklītis. Domāju, ka uz bērnu lielāku iepsaidu atstāja vārda skaņa, fonētika.
Rīgas Laikā bija publicēta fantastiska intervija ar Borhesu. Par šūpošanos vārdos.
Jā, bet visi rūķi, pūķi, visi cilvēkēdāji, ciklopi utt. - esmu lasījusi,ka pilnvērtīgai psiholoģiskai attīstībai ir jāiziet visas fāzes,arī baiļu, arī sāpju, līdzcietības utt. Tā kā nekādu aizliegumu iepazīt pasauli manam bērnam nekad nav bijuši un nebūs.

jenuufa
pirms 6 gadiem
Buratino piedzīvojumi un Smaragda zemes burvis - zināmo iemeslu dēļ. Krājumi Pasaules bērni, ar visādiem žēlīgiem stāstiem.

Kaija Lielā
pirms 6 gadiem
No tiem Sakses stāstiem šodien atceros tikai par cūkausīti, jā tas arī bija dikti žēlīgs, toties tai grāmatai bija ļoti labs noformējums un tiem laikiem izcila poligrāfia.

Hmm, man tikko ienāca prātā, neesmu literāte un arī ne grāmatu noformētāja. Tas tā, atrunai. Bet vai jums neliekas, ka it īpaši bernu grāmatās, gramatu izskats un noformeēums arī ļoti būtiski ietekmē to, kā tiek uztverts naratīvs. Ja Zentas Ērgles un Līvzemnieka bestselleri manā bēŗnībā būti izdoti bez Ozoliņa smeķīgajām ilustrācijām un kabatas formātā mīkstos vākos, nez vai būtu bijusi par tiem tādā starā. Ja Muminu autorei Jansonei nebūtu tā viņas draudzene ilustratore (neatceros mākslinieces uzvārdu). Bērni līdz kaut kādam vecumam esot izteikti vizuāliķi.


Kaija Lielā
pirms 6 gadiem
Savam bērnam, kad viņs bija maziņš, nekad neesmu lasījusi priekšā tādas grāmatas, ko var apzīmēt ar vienu ļoti nelatvisku, toties precīzu vārdu, proti "gruzons", precizēšu - sentimentāls, tendenciozs un nevajadzīgs gruzons. Visādi nosalušie Cibiņi, žēlīgie Vanadziņi un Dullie Daukas. Jo gruzonam nav vietas sakarīgā bērnu literatūrā, kur vienkārši gadās arī eksisteciālas skumjas, tās ir kas cits, tās norūda un pieder pie lietas. Bet gruzons...kaut vai šeit pieminētā sērija Pasaules bērni, brrr.

Bērnībā klasesbiedrenes entās reizes skrēja skatīties Balto Bimu melno ausi (jeb otrādi) un stāstīja, kā viņas katru reizi raudot, es to nespēju saprast, kā no tā var gūt baudu, lai ietu vēl un vēl sevi sāpināt (iegruzīt). Pieaugušā vecumā vairos no Trīra filmām, pirms neesmu noskaidrojusi gruzona līmeni, man riebjās šī izskaitļotā manipulācija ar manām emocijām, "Dejotāju tumsā" tā arī neesmu noskatījusies, tāpat kā to ausaino Bimu. Arī dažu latvju rakstnieču darbi tādēļ liekas absolūti nebaudāmi, jo tur šis pašmērķīgais gruzons. Bet lasot Belševicas Billi, lasot Ezeru, lasot Neiburgu, arī paskarbi, bet gruzons nav pašmērķīgs, nav manipulatīvs. Nezinu vai izdevās izskaidrot, bet doma tāda, ka dzīve tāpat nav nekāda rožu leja, lai mākslā vēl vairāk tīšām sabiezinātu krāsas, tas harmoniski izdodas tikai retajam, laikam to tad arī sauc par talantu.

dukurs
pirms 6 gadiem
anna sakse ,,pasakas par ziediem"- par daudz mazohisma.
maziem bērniem neiesaku

Arvis Kolmanis
pirms 6 gadiem
Var nesaprast, protams. Bet tas paliek kaut kur zemapziņā un rosina jautājumus. Bērns grib domāt, un patstāvīgai domāšanai nenāk par labu atgremotu patiesību stūķēšana galvā. Es arī Alisi totāli nesapratu, un šis tas vēl joprojām atklājas vien no komentāriem - nu un?

Arvis Kolmanis
pirms 6 gadiem
Pauls komentā precīzi uzrakstījis. Un no aptaujā minētajām visas ir bērniem lasāmas. Starp citu - cik vecs šis nelaimīgais bērns? 10gadnieks un 7gadnieks ir pilnīgi atšķirīgas pasaules.

Dace R
pirms 6 gadiem
Brāļus Lauvassirdis izvēlējos tāpēc, ka nekad bērnībā nebiju tik ilgi raudājusi, kā pēc šīs grāmatas. Nepārspīlējot - kādas 3 dienas. Pēc tam to grāmatu sīki un smalki (pa vienai vien lapiņai) saplēsu un nobēdzināju virtuves plītī pusdienu gatavošanas laikā, kamēr vectēvs dārzā plūca dilles (jo grāmatas mūsu ģimenē nedrīkstēja apgānīt).

nestandarts
pirms 6 gadiem
Sērija "Pasaules bērni" bija briesmīga, šim izdevumam laikam bija jāparāda, cik labi ir būt padomju bērnam, pretstatā visādām "kapitālisma šausmām".
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!