Domas
04.07.2012

Naida runas vieglie vārdi

Komentē
0

Starptautiskajā Cilvēktiesību konvencijā noteikts, ka ar likumu aizliedzama jebkāda diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību veicinošu nacionālo, rasu vai reliģisko uzskatu izplatīšana.

Atšķirībā no lielas daļas pasaules valstu, parādība, kas tiek dēvēta par "naida runu" (hate speech), ASV tomēr ir pieļaujama un tiek uzskatīta par daļu no cilvēku pamattiesībām, naida runas brīvība tiek aizsargāta ar likumu. Likumi un lēmumi, kas naida runu varētu ierobežot, būtu tikpat antikonstitucionāli kā kurš katrs cits mēģinājums ierobežot vārda brīvību. No naida runas tiek nošķirti un par pretlikumīgiem uzskatīti gadījumi, kad tiek aizskarts gods un cieņa vai kāds tiek kūdīts uz vardarbību, taču mums, no Eiropas puses raugoties, reizēm varētu būt grūti izprotams, kurai no cilvēciskajām izpausmēm būtu pieskaitāma, piemēram, krustu, baznīcu vai karogu dedzināšana.

 

Foto: CC licence; Some rights reserved by Thibaut §-)

 

Ņujorkas Juridiskās augstskolas un Oksfordas universitātes tiesību zinātņu un filozofijas profesors Džeremijs Valdrons nesen iznākušā grāmatā "Naida runas vaina" ("The Harm in Hate Speech", "Harvard University Press") nāk klajā ar ierosmi, kas, lai arī vairumā politkorekto un liberālo Eiropas demokrātiju šķistu pašsaprotama, lielai daļai ASV iedzīvotāju varētu likties tikpat draudīga un neizprotama kā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.

Valdrona grāmatai veltītā rakstā, kas publicēts "The New York Times", pieminēts, ka vēl pavisam nesen ASV Augstākā tiesa atzinusi par likumiem atbilstošus Vestbro baptistu draudzes piketus, militārpersonu bēru laikā paužot savu nepatiku pret homoseksuālām personām armijā (ar tādiem saukļiem kā "God Hates Fags" u. tml.).

Savukārt Polijā kādam katoļu baznīcas žurnālam tiesa piesprieda gandrīz 40 000 zlotu (ap 6000 latu) sodu par "naida un neiecietības" veicināšanu pēc tam, kad izdevumā aborti tika pielīdzināti medicīniskajiem eksperimentiem Aušvicas koncentrācijas nometnē. Nīderlandes politiķim Gērtam Vildersam tika liegta iebraukšana Lielbritānijā pēc tam, kad viņš bija paziņojis, ka Korāns ir fašistiska grāmata, bet Bridžitai Bordo iznāca darīšana ar tiesu pēc tam, kad viņa bija izteikusies, ka musulmaņi brucina Franciju.

Lai arī Valdrons ir visai šaubīgi noskaņots pret iespēju, ka tuvākajā nākotnē ASV šajā ziņā kaut kas varētu mainīties, interesants ir gan viņa grāmatas iznākšanas fakts, gan paša autora pamata argumenti naida runas ierobežošanai.

Valdrons uzskata, ka "sakārtotā sabiedrībā" ar faktu, ka likumi aizsargā dažādas personu brīvības, vien ir par maz, un ikvienai personai ir jābūt pārliecībai jeb drošībai, ka šāda aizsardzība "darbojas". Ikvienam jābūt apstākļiem dzīvot ar pārliecību, ka nebūs jāsaskaras ar pret sevi vērstu citu personu naidīgumu, vardarbību, diskrimināciju vai izstumšanu. "Ja sabiedrību aptraipa antisemītiski uzraksti, degoši krusti un rasistiski bukleti", šāda drošība "izgaist. Modri policisti un tieslietu sistēma vēl vienmēr iedzīvotājus var pasargāt no vardarbīgiem uzbrukumiem vai diskriminācijas", taču tiem, pret kuriem naida runa tiek vērsta, tiek laupīta pārliecība, ka viņus sabiedrībā ciena un uzskata par līdzvērtīgiem.

Arguments, ka naidīgi izteikusies vai citādi izpaudusies kāda skaitliski maznozīmīga vai ietekmes ziņā margināla sabiedrības grupiņa, pēc Valdrona ieskatiem, ir aplams. "Tieši tāpēc, ka runa ir par kopēju sabiedrisko labumu, kam piemīt ļoti vispārīgs un netiešs raksturs, pat dažiem šķietami maznozīmīgiem starpgadījumiem var būt neproporcionāli lielas sekas."

ASV ir ieviests arī īpašs apzīmējums interneta vietnēm, kas, izmantojot naida runas brīvību, pauž šim vai tam naidīgus uzskatus, – tās tiek dēvētas par naida vietnēm (hate site). Tomēr tieši ar interneta vidē sastopamajām naida izpausmēm pat ASV vismaz pagaidām nav tādas pašas skaidrības kā ar citās formās runātu, rakstītu vai vēl kā paustu naidu, un debates par to, vai uz internetu attiecināmi tie paši runas brīvības vai nebrīvības principi, kas citviet, vēl nebūt nav galā – laiku pa laikam notiek šim jautājumam veltītas Apvienoto Nāciju Organizācijas komisariāta bēgļu jautājumos atbalstītas konferences.

Interneta vide ir labvēlīga augsne dažādām naida izpausmēm, un nemaz tālu nav jāmeklē, lai pārliecinātos, ka naida runa internetā uzplaukst arī vietās, kur tā netiek uzskatīta par konstitucionālām tiesībām.

Viens no spilgtākajiem un pārdomas rosinošākajiem piemēriem ir vairāku Latvijas interneta ziņu portālu apņēmība izslēgt lasītāju komentāru pievienošanas iespēju rakstiem, kuros, piemēram, vēstīts par negadījumiem ar traģiskām sekām. Mēs visi arī lieliski zinām, kāpēc tas tiek darīts, taču ar zināšanu acīmredzot vien nav gana, jo kāds jau tos naidīgos, ļaunos un vienkārši stulbos komentārus pie ziņu rakstiem arī raksta. Izslēdzot komentārus, cietušo vai nelaiķu piemiņa un tuvinieku jūtas tiek pasargātas, taču tas nebūt nenozīmē, ka uz kādu naida izpausmi negadīsies uzrauties komentāros pie turpat līdzās publicētiem citiem ziņu rakstiem.

Piemēram:
blackdog: "pats vainīgs!!!! nebūtu ākstījies un riskējis, nebūtu nosities” (Pie raksta par bojā gājušu sportistu)
ss: "Jaanis Lipke tik smagi kljuudijaas savaa laikaa glaabjot shitos liikos degunus :(" (Pie raksta par ebreju glābēja Žaņa Lipkes muzeja atklāšanu)
xx: "tu esi galīgi stulbs" (Pie raksta par brūkošiem Daugavas krastiem)
īpaši stulbs: "Kas tā vēl par Ēbreju Rīgu, joptvajumaķ?” (Pie raksta par Rīgu kā dārgu tūrisma pilsētu) Utt.

"Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru," rakstīja apustulis Pāvils, un laiku pa laikam man šķitis, ka naida izpausmes internetā mēdz būt tik izplatītas tieši tāpēc, ka tas ir tik vienkārši – kaut ko uzbļaut, palikt neredzamam, aizmirst, nelikties ne zinis, nedomāt. Pateikt vai izdarīt kaut ko labu laikam ir krietni vien grūtāk, un, ja godīgi, reizēm man nav ne mazākās jausmas, kas cilvēkus uz kaut ko labu vispār pamudina – katrā ziņā ne jau nu aizliegumi vai ar likumu atļauts naidīgums.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!