Citu idejas
03.03.2010

Muzikālā botānika XXIII - levitācija

Komentē
0

Šoreiz prezentēju komponisti, kura ir, runājot pēc pašiem labākajiem retorikas paraugiem, laikam viena no daudzsološākajām uzlecošajām zvaigznēm.

Ar ko šīs jaunās sievietes mūzika ir interesanta? Tās galvenā kvalitāte ir materiāla dabiskums, kas izpaužas kā jūtīgums pret skaņu un harmoniju. Paldies dieviem, viņas mūzika atbilstoši vecumam ir romantiska un dažādu teoriju nesamocīta – dabīga grācija. Turklāt ar konstrukciju viņai viss ir kārtībā. Protams, ja viņa ar savu mākslu sāks pozēt, diez kas nebūs. Par laimi nav simptomu, kas par to liecinātu.

Pakāpeniski man acīmredzot sāk tuvoties slavenā pusmūža krīze, sāk rēgoties dažādas likumsakarības un patiesības augstāk minētās pozēšanas sakarā, piemēram, šīs:

brīdis, kad ar jaunības šarmu vien vairs nepietiek, ir šausmīgs. Un cilvēks uzreiz atskārst vēl vairākas lietas. Viņš/viņa visu jaunības laiku ir mērķtiecīgi gājis/usi pa savu ceļu. Uz kaut kurieni tam it kā vajadzētu aizvest, bet jaunībai beidzoties, viņam/viņai sāk likties, ka riņķo pa apli. Viņš/viņa mēģina pa to riņķot sparīgāk, cerot, ka izdosies izlauzties. Bet procesa gaitā arvien vairāk sāk likties, ka sanāk riņķot pa to pašu trajektoriju. Cilvēks sāk apzināties, ka tādā veidā nekur netiks, tomēr nespēj pārtraukt šo riņķošanu. Viņam/viņai pavisam vienkārši neienāk prātā, ka pietiktu ar izlikšanos, ka viņš/viņa mainās. Pēc kāda laika apkārtējie izlikšanos pieņemtu kā patiesību, un beigās arī cilvēks pats tai noticētu. Kad jauniegūtais stāvoklis apniktu, mierīgi drīkstētu atkal sākt izlikties pa jaunam. Šādi levitēt varētu visu mūžu. Galvenais nevajadzētu domāt, jo tas, kas sarežģa vienkāršas lietas, būtu īsts muļķis. Vienīgā patiesi svarīgā lieta būtu turpināt levitēt.
Šīs komponistes mūzika ir sensitīva datorlaikmeta lirika. Ir tāda sajūta kā virtuālajā vidē ar pietiekoši ātru pieslēgumu, jo viņa gandrīz jau ir atradusi savu komunikācijas formu ar klausītāju. Turklāt viņas mūzika ietekmējusies no pēc izcelsmes ārkārtīgi dažādiem elementiem, kas ir vienkārši lieliski. Un viņai izdodas tos visus pārkausēt pēc sava ģīmja un līdzības. Iznāk pievilcīgi, un pilnīgi iespējams, ka drīz būs pavisam iespaidīgi. Viņas skaņdarbi skan svaigi un talantīgi.

Laiki it kā mainās, un tomēr gandrīz viss paliek pa vecam. Mūzikā mainās dažādas rakstības manieres, bet satura ziņā stāsts ir lielās līnijās par to pašu, par ko bija četrus gadsimtus iepriekš. Dažreiz tādēļ uznāk dusmas, jo gribējām, lai viss ir pavisam savādāk, lai būtu pa savam. Parādās tāds dumpīgums, jo negribās jau piekrist faktam, ka ikkatra radoša personība ir tikai mazs fragments no milzīgās kopējās bildes. Turklāt šiem fragmentiem ir tendence samazināties vēl un vēl – līdz laika galam. Taču tādēļ arī neskrienam ar galvu sienā – iedzert kādu foršu dzērienu, palasīt labu grāmatu, aiziet uz teātri, paklausīties labu mūziku un brīvajos brīžos pat radīt sakarīgu mūziku – tās  ir lietas, kas mūs atkal uzlādē. Iznāk, ka viena no mūsu dzīves nozīmīgākajām pamatvērtībām ir ērts krēsls.

Kristaps Pētersons

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!