Citu idejas
17.02.2010

Muzikālā botānika XX - vadātājs

Komentē
0

Šim komponistam nav raksturīga vēlme pārlieku iedziļināties dažādās koncepcijās. Viņa skaņdarbi kopumā ir romantiski. Un ir apveltīti ar graffiti zīmējuma cienīgu nepastarpinātību. Par laimi tie nav ieskaitāmi kategorijā „intelekta stimulēšana”. Pa lielam viss ģeniālais ir ģeniāls tāpēc, ka ir nesamudžināts. Neteiktu, ka šī autora mūzika ir ģeniāla, bet tā vismaz nemaldās pa maldu ceļiem.

Nepastarpinātībai ir reāls svars modernajā pasaulē. Mums ir vajadzīgas arvien vienkāršāk lietojamas lietas, jo pasaule sarežģās pakāpeniskā paātrinājumā. Un sākas tas viss ar tērauda izgudrošanu. Kad paskatās, kas tik no tā nav sabūvēts, rodas jautājums, kur viņi to tādos daudzumos rauj. Liekas neticami, ka vēl arvien pietiek visām nenormāli milzīgajām pasaules metropolēm. Tērauds ir visur. Pat šī komponista mūzikā ir kaut kas no tā. Tāpat kā daudz kas no tērauda ir labā popmūzikā (kā zināms, slikta mūzika radniecīga ar bleķi). Vienā ziņā pilnīgi noteikti tērauds un popmūzika ir velkami kopā – pasaule ir pārpludināta ar abiem. Pasaule gan nav pārpludināta ar šī raksta komponista mūziku. Bet viņu plūdi pievelk, tādēļ viņa mūzikā ir daudzi elementi no popmūzikas.

Arī viņa izturēšanās un runa ir tāda pati kā viņa mūzika. Viņš runā tieši, dažbrīd pat maksimālistiski, kas viņa publisko tēlu padara diezgan dzejisku. Viņš nav starp tiem cilvēkiem, kuri diktē muzikālos procesus šajā valstī, tomēr viņa uzskatos ir vērts ieklausīties. Viena no viņa domām ir, ka pēdējo gadu laikā ir saražots par daudz mūzikas, kura ir radīta pati sev. Respektīvi, saradīta mūzika bez adresāta. Lai kā gribētos aizstāvēties, to tomēr ir grūti noliegt. Un adresāta trūkums nav tas pats, kas mārketinga stratēģijas trūkums.

Runājot par plūdu pārņemto pasauli, dažiem šķiet, ka te iet kā pa vistu kūti — katrs cenšas uzlīst augstāk, nogrūst tuvāko un aptaisīt to, kas sēž zemāk. Man jau gan liekas, ka tā gluži nav – cilvēku galvenā vēlme dzīvē ir dot prieku (vismaz sev). Ja tā uzmanīgi paskatās, jāsecina, ka arī visi kari ir izcēlušies tieši neskaidras, nedefinētas vēlmes rast prieku vadīti. Tāpat arī šis komponists nav pašpietiekams egoists un neperas pa vistu kūti. Viņš vēlas dot prieku tiem, kas viņa mūziku klausās. Un nav īpaši svarīgi, ka pirmais savas mūzikas klausītājs ir viņs pats un ka savu mūziku viņš rada vispirms pats sev. Jo citādi nemaz nemēdz būt. Egocentrisms un ambīcijas ir labas lietas, kamēr tiek ievēroti 10 baušļi. Tā, izskatās, dara šis cilvēks.

Kaut kā jau šī realitāte kustas uz priekšu – rodam prieku sev un dažreiz padalāmies ar citiem. Reizēm izdarām kaut ko skaistu un labu. Tad kāds mums pierāda, ka nekā tik skaista un laba tur nemaz nav. Mēs saskumstam, jo kāds ir šķietami pierādījis mūsu nevarību. Bet pēc kāda laika tas laimīgi aizmirstas. Un tad mēs atkal turpinām burties ar savu darbu palīdzību, iespaidojoties no labākajiem mitoloģisko spēku adeptiem – medijiem, reklāmām, mākslas, arī uzvedības kultūras utt. Mums jau labu laiku ir piemeties vadātājs.

Kristaps Pētersons

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!