Edvards Kuks
pirms 6 gadiem
akmens
pirms 6 gadiem
Šūpo stipri vēji priežu
Silu, stumbri čīkst kā masti.
Un es, vientuļš vilks, uz briežu
Takas stāvu, kuļot asti.
Mani zobi nodiluši,
Slimas smaganas ar cingu.
Un caur šķeltām lūpām truši
Pūš man purnā kandžas dvingu.
Apeju es skudrupūžņus
Tā, kā lapsa apiet spiras.
Silā jāvāc metāllūžņus
Man, lai tiktu es pie viras?
Kažoks mans ir stipri plucis,
Bet par kungu mani skaita
Pāris stirnu, ežu ducis
Un ar bisi vecais maita.
Es no viņa laidu ļekas
Simtmetrīgā krosa stilā,
Bet tam sieva velna bekas
Izcepa, nu miers ir silā.
Tā es vecā kažokādā
Velku savu mūžu melnu,
Labi, ka man šis tas strādā,
Es ar to sev ēsmu pelnu.
Manas dzīves posmam grūtam
Piemīt tas, ko sauc par baudu,
Priežu silā prostitūtam
Jāmīl ir par visu naudu!
Jā, skan naudiņa man ķešā
Un es saku Lācim: "Valdies!
Vai tad Atmoda ir trešā
Tiem, kas atmodās par paldies?
zīļuks zīle
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Aksels Hiršs
0Elza T. u.c.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Dzeja
08.03.2017
3
Mizogīnista (dzejiskās) piezīmes