Dienas Teksts
31.01.2013

Mitrā daba ar ūpjiem [Fragments.]

Komentē
0

Dīvaina vasara.

Dienas atkāpjas arvien straujāk.

Naktis iekaro jaunus apvidus.

Garlaicīgi un tumši,

vientulīgi bez saules,

un kādēļ tā pūlēties

cilvēkam būt?

Šorīt plkst.10.10 es redzēju zvaigznes mirdzam.

Meža malā, kur beidzas pļava,

pie nelielas peļķes, rāmi kā pīles,

tikai gavilēs vaidēdami,

ganījās ūpji, smuks bariņs.

Viņi knābāja zvaigžņu atspīdumus.

Lai būtu neuzkrītošāk, es, lidot nepratējs,

viņiem tuvojos, rāpojot uz ceļgaliem

(bikses rasā pagalam, vienalga).

"Es arī, kā redzat, esmu ūpis," es teicu

(kauns izmisumā pagalam, vienalga,

un vispār

es vairs nevēlējos būt cilvēks, vienalga).

"Es arī, kā redzat, esmu ūpis," es teicu,

"grūti laiki. Atlaida no darba.

Aizvakar drusku apzaga, vakar mazliet atstāja..."

(Viņi raudzījās manī ūpiski;

vai es netīši būtu sev šorīt apsējis kaklā

kādu vēl pasvaigu rīta blāzmu? Vienalga.)"

"Brāļi ūpji," es teicu varbūt pārāk sirsnīgi,

"esmu ļoti izsalcis. Jau dienām... pfu tu! gribēju sacīt -

jau naktīm nav ēsts. Kā būtu...? Vai es drīkstētu...

tepat no peļķes kopā ar jums

paknābāt mazliet gaismas?"

"Paknābāt gaismu?" ievaidējās viens

(sirmi ausu gali, laikam kāds darbinieks, vienalga),

"paknābāt gaismu, Tu teici?

(viņš sāka vaidēt arvien lielākos smieklos, vienalga),

veči, šitais patiešām ir

kolosālīgs čalis, viņš saka, viņš esot bad;ā

pēc gaismas! Vaid tā nekas, kā jau ūpis,

bet vaid par GAISMU! Nē, tas pārākais humors!"

"Nav nemaz humors," es teicu, cenzdamies

reizē gan ātrāk apaugt ar spalvām, gan

piekabināt sejai no mitrajiem māliem

veidotu knābi, "kas tie par jokiem,

ja cilv... tas ir, ūpim gribas ēst

gaismu!"

"Kolosālīgi! Nē, es ir galīgi gatavs!"

vaimanāja vecais, "ir tak vienalga, ko ēd:

lauku peļu mazuļus, čūskulēnus vai vardes. Mēs

te, piemēram, pašlaik ēdam vardes. Nē, es

vairs nevaru, šamais patiesi ir jocīgs. Aplausus

censonim, ūpju kungi!"

Un viņi sāka tik sparīgi aplaudēt

spārniem, ka netīšām pacēlās gaisā, bet

tālāk jau tīšām ielaidās atpakaļ mežā.

[..]

Olafs Stumbrs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!