Aktualitātes
16.02.2018

Mirusi kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane

Komentē
0

Īsi pirms savas 96. dzimšanas dienas mirusi ievērojamā Latvijas kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane, 16. februārī vēsta Latvijas Radio.

Valentīna Freimane dzimusi 1922. gada 18. februārī Rīgā, jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē. Bērnībā dzīvoja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs strādāja vācu kinokompānijā UFA, pēc Hitlera nākšanas pie varas viņas ģimene 1935. gadā atgriezās Rīgā. 1941. gada jūnijā apprecējās ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani. Būdama ebreju izcelsmes, Valentīna Freimane vācu okupācijas laikā slēpās pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī pie vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa

Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. 1962.—1965. gadā studēja neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā Maskavā. Strādāja izglītības iestādēs Liepājā un Liepājas laikraksta Komunists redakcijā (1950—1963), vēlāk Radio un televīzijas komitejas Drama­tisko radio raidījumu redakcijā Rīgā (1963—1968). No 1968. gada līdz 1980. gadam strādāja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. Vienlaikus, līdz 1989. gadam bija teātra vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Nodibināja un vadīja Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījās kinoforuma "Arsenāls" dibināšanā un darbībā. Pēc 1990. gada lasīja lekcijas aktiermākslas vēsturē Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā un kursos "Aktieris uz skatuves un kameras priekšā".

2010. gadā izdota V. Freimanes atmiņu grāmata "Ardievu, Atlantīda!" par bērnības gadiem turīgā Rīgas ebreju ģimenē un holokausta posmu Otrā pasaules kara laikā. Grāmata ieguva popularitāti un lielu lasītāju atzinību, tā tulkota un izdota arī krievu krievu valodā, 2015. gadā izdots tulkojums vācu valodā. Grāmata ieguvusi Literatūras gada balvas speciālo balvu.

2014. gadā Latvijas nacionālajā operā pēc "Ardievu, Atlantīda" motīviem iestudēja operu "Valentīna", ko 2015. gada maijā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmā izrādīja Berlīnē.

 

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!