Ar bērniem
02.05.2013

Minga rēgu jaunās nokrāsas

Komentē
0

Recenzija par režisora Laura Gundara izrādi "Minga rēgi"

Pirmizrāde 2012.gada 24.aprīlī

Mazais puisēns no dokumentālās filmas "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" ir kļuvis par izstīdzējušu pusaudzi, un tagad viņam priekšā grūtākais darbs – pierādīt sevi kā pieaugušo. Ir gana daudz piemēru, kad sevišķi talantīgi bērni, no kuriem prasīgā pasaule sagaida ļoti daudz arī pēc pubertātes pārdzīvošanas, izrādās bērnībā jau visu pulveri izšāvuši. Klasiskais stāsts – ja kāds iemācās lasīt trīs gadu vecumā, visi ir sajūsmā, taču tas, ka viņš prot lasīt arī divdesmit gados, nevienā vairs pārsteiguma pilnas elsas neizraisa. Viss liecina, ka Rūdolfs Mings tomēr nebūs šis gadījums, jo viņš mērķtiecīgi turpina mīt sevis izraudzīto kino taciņu, taču izdarīt pirmo spriedumu – būs vai nebūs latviešu tautai jauns ģēnijs – varēs jau pavisam drīz, kad uz lielā ekrāna parādīsies viņa pirmā nopietnā filma "Ļaunuma atspulgs". Tikmēr notikumiem nedaudz pa priekšu aizsteidzies dramaturgs un režisors Lauris Gundars, kurš, konsultējot Rūdolfu par viņa rakstīto filmas scenāriju, nolēmis, ka tas ļoti labi derētu arī iestudēšanai teātrī. Tā sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas izlaiduma kursa aktieriem un klubu "Depo" radusies izrāde "Minga rēgi".

Izrādē attēlota reālistiska, paša scenārija autora pieredzes ceļā izzināta mazpilsētas vide, kurā darbojas viņa vienaudži – vidusskolnieki – , kas arī bijis galvenais iemesls režisora izvēlei darbu iestudēt. Jaunie latviešu dramaturgi pārāk koncentrējoties uz sev svešām, līdz galam neizprotamām tēmām, kamēr vajadzētu vienkārši dokumentēt tagadni un rakstīt par to, kas notiek ar mums tieši šobrīd un šeit. Bezmērķīgie pusaudži, kuri bez īpaša iemesla var savārīt daudz lielākus mēslus, nekā tas izdevās filmas "Mammu, es tevi mīlu" mazajam puikam, zināmā mērā sasaucas ar jau Latvijas kultūrvidē ievērību guvušo filmu "Kolka cool", "Ģimenes lietas", "Cilvēki tur" vai pat episkā interneta video "Huļi bļoda netīra?" varoņiem. Lai gan negribētos izrādi dēvēt ne par "krimināldrāmu", jo intrigas te tiešām nekādas, ne arī "traģikomēdiju", jo visas izrādes laikā tā arī nesapratu – vai ir ētiski pilnā rīklē ņirgt par pusaudžiem, kuri nosit viens otru, neizjūtot par to pilnīgi nekādu atbildību? Pat, ja tēlu raksturi ir prasmīgi kariķēti un jauniešiem raksturīgās lamāšanās intensitāte uz skatuves pārsniedz pat kvēlākā Dž. Dž. Džilindžera pielūdzēja ekspektācijas.

Manuprāt, vēloties bez jebkādas didaktikas parādīt izrādes mērķauditorijai – pusaudžiem – , pie kādām sekām var novest bezatbildīga rīcība un iezīmēt problēmsituāciju Latvijas mazpilsētās, varēja mierīgi iztikt arī bez trīs jauniešu noslaktēšanas. Taču, zinot, cik ļoti Rūdolfs Mings jau bērnībā ir aizrāvies ar šausmu filmām un tām raksturīgo šķaidīšanos ar asinīm, top skaidrs, ka no vardarbības pamatīgās devās savā mākslā viņš laikam nespēj izvairīties joprojām. Tāpat man bija dažbrīd pat neizturami grūti identificēties ar šiem pusaudžiem, kuriem pilnīgi nekas nav svēts, domājot pašai par saviem vidusskolas gadiem, kad pēc visa savārītā tomēr bija nenormāli bail no sekām. Atceros, ka reiz skolas ekskursijā uz Ungāriju kādam puisim no citas mācību iestādes viesnīcā noslēpu sporta apavu, kuru pēc tam neviens tā arī neatrada, un viņš mani šantažēja, solot zvanīt vecākiem un pieprasīt kompensāciju. Ar klasesbiedru, kurš arī piedalījās slēpšanā, jau izplānojām (pavisam nopietni) iet pa naktīm strādāt uz kokzāģētavu, lai atpelnītu kurpes izmaksas – piecdesmit latus. Arī tāpēc, raugoties visās šajās nāvēs, par kurām neviens nav gatavs uzņemties atbildību vai vispār justies vainīgs, es nespēju vienoties ar pārējo publiku (starp citu, vairumā pieaugušajiem) internetā jau izdaudzinātājos "smieklos caur līķiem". Jā, jā, pat tad nē, kad viens no varoņiem skatuves priekšā spēlējās ar vidējo pirkstu, mēģinot to izšaut kā bultu no loka u.tml.

Izrāde bija veidota kā etīžu virkne, ko ar ļoti minimāliem scenogrāfijas elementiem lieliski izspēlēja trīs jaunie aktieri –  Laura Zunda, Jurģis Spulenieks un Kristaps Ķeselis – , kuri ne tikai pārliecinoši pārtapa no viena tēla otrā, bet arī lika noticēt, ka viņiem patiešām ir 15 gadu. Arī izraudzītā kluba "Depo" vide – vismaz tiem, kas vēl atceras laikus, kā ar viltotu skolēnu apliecību mēģināja piemuļķot mūžīgi skarbos apsargus – šķita izrādes formai un mērķauditorijai ļoti piemērota. Asprātīgi piemeklēti arī muzikālie iestarpinājumi, ko līdzīgi kā objektu un priekšmetu (piemēram, mobilā telefona īsziņas) atveidojumu uz saviem pleciem iznesa jau minētā aktieru trīsvienībā. Tomēr, ja vēl pārliecināja naivās jūtas, kas tur it kā pāris reižu uzplaiksna, tad tie pārmetumu pilnie rēgi, kas epizodiski spogulī parādās centrālajam varonim – Rinaldam – diemžēl nē. Tāpat kā nelielas šaubas par vides autentiskumu raisīja aizdomas, ka scenārija autors pats nekad nav ne piedzēries, ne ar meitenēm pinies. Bet tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.

Kopsavilkumā – es novērtēju meistarīgi veidoto formu un aktieru darbu, bet tieši pats pirmsākums – luga – šajā dažādu elementu savienībā likās vismazāk iederīga. Varbūt tas arī iemesls, kāpēc man nešķita asprātīgs ne teju uz nokļūšanu latviešu kultūras kanonā pretendējošais netīrās bļodas video, ne arī alkohola reibuma ķīviņi "Ģimenes lietās". Vienkārši pasmieties par kādu garā vājāku (ilgi domāju, kā lai pieklājīgāk apzīmē) šķiet ne tikai nepieklājīgi, bet arī stulbi. Un katram jau cita tā smalkā robeža, kad visi tā saucamie "melnie joki" liekas īsti vietā un kad – iespējams, pat it kā tieši tādā pašā kontekstā – nepavisam nē. Tik un tā aiziet uz izrādi noteikti iesaku, vienaldzīgu diez vai atstās.

Anete Konste

Anete Konste ir pabeigusi kultūras menedžmenta maģistra studijas, bet šobrīd pārsvarā ir aizņemta ar visplašākā spektra rakstu darbiem. Augsta taisnības izjūta un detaļu valdzinājums jaunībā raisījis ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!