Melnģīmji Latvijā

Es ceru, ka raksta autore tikpat karstasinīgi iestāsies par Latvijas un latviešu attēlojumu ASV mākslā un popkultūrā. Un norādīs Amerikas autoriem (un klasiķiem), ko drīkst, un ko nedrīkst.

"Bērnudārza, kā arī Rajeckas priekšnesuma kontekstā piesavinājums nozīmē, ka priekšnesuma dalībnieki aizgūst melnģīmju priekšnesuma tropus un vizuālos atribūtus ārpus Latvijas un ienes tos pašu skatuves priekšnesumos. Viņi aizgūst savus tēlus arī no cita avota – tā, kas rodams bērnības atmiņās un sociālajā atmiņā."

Kaut kāda tumsonība. Vienā teikumā apgalvo, ka šie tropi neatbilst realitātei, un citā teikumā apgalvo ka tie paši tropi tiek "piesavināti". Šie, kundze, ir pretrunīgi apgalvojumi un nav diži daudz jādomā, lai to saprastu! Vēl gribētu vārīties par to ko, ka nav iespējams "piesavināties" kādas kultūras elementu, jo idejas nepieder nevienam, pat ne melnādainajiem, bet apstāšos te.

Nez kādi būtu āfrikāņu stereotipi par latviešiem ciema skolas uzvedumā? Lieliskā zviedru komēdija "Pikaso piedzīvojumi" uzbūvēta eleganti apspēlējot stereotipus par dažādām tautām. Pikaso iet ciemos pie draudzenes somietes, ieiet pa durvīm – tur viss melnbalts. Britu filma, ko padomju nomā dēvēja par "Piedzīvojumiem gaisā" tāpat balstīta uz nāciju stereotipiem – franči bučojās, vācieši maršē. Ja mēs jautri smejamies par somu jokiem, vāciešiem un skotiem, kāpēc tas būtu liegts par āfrikāņiem? Varbūt labāk nemainīt stereotipu no "Bonifācija brīvdiemām" uz "Johnny Mad Dog"? https://www.youtube.com/watch?v=Dj16Kfd8xZk

... Piezīme bija par to ka vienos vēsturiskajos apstākļos radušies stereotipi liek mainīt citos vēsturiskajos apstākļos radušos stereotipus kā nepareizus. Pagaidām tikai "Silmačos" žīdi nepareizi atspoguļoti, varbūt vēlāk arī Jāņus ne tā svinēs.

... BET vai tieši šis mītu un dažādās vēsturiskās atmiņas kopums nav tas kas kādu kultūru padara atšķirīgu no citām? Ja vides aizsardzībā galvenais ir saglabāt sugu daudzveidību tad sociālajā un kultūras jomā globalizācijas iespaidā mēs redzam tieši pretējo.

Jūs to domājat tādā ziņā, ka latviešu stereotipi par afrikāņiem padara latviešus par tiem, kas viņi ir? Vai tādā ziņā, ka stereotipi par afrikāņiem padara afrikāņus par tiem, kas viņi ir?

Trāpīgi, kā vienmēr. Sīpolu mizās atrastas domas.

Jā, domai par Silmačiem varu piekrist. Bet tādi mūsdienu bērnudārzu un popielu priekšnesumi kādam, kas labāk orientējas Āfrikas kontinenta identitātēs, droši vien izskatās līdzīgi kā latviešu portretējums sarkanos interjeros ar častuškām.

Liels paldies par interesanto rakstu!

Protams, grūti bērnu dārzā sniegt ne-stereotipiskas zināšanas, jo jebkurā gadījumā redzējums būs ļoti vienkāršots. Taču jāpiekrīt, ka bērnu dārzu priekšnesumi mēdz būt satriecoši bezgaumīgi, truli, pat piedauzīgi. Kāda izlaiduma priekšnesmu laikā es knapi turējos, lai nerautu savu acuraugu laukā no dejas.

piedod, izlasīt līdz galam nesspēju. pie tēmas un vnk, lai izkustētos, piedāvāju http://youtu.be/LHV7gmT5m8I

Dikti interesanti, kāpēc (1) raksta oriģināls ir angliski (latviski nesaprotoša ieceļotāja/ieklīdene?), (2) kurš maksāja Igoram Gubenko par tulkojumu (no Satori budžeta valsts piešķirtās daļas; varbūt Gubenko "pliks" entuziasms)?

narācija mūs sasniedz ne tikai pateicoties kinestētiskajām, bet arī audiovizulālajām iztēles referencēm, tas skaidri redzams pasakā par Sprīdīti, kurā afroafrikāņa tēls iešifrēts simboliskajā "bija gatavs pundurītis, krupītis". tādejādi lasītājā tiek atdzīvināta metaaizvainojuma atmiņa, priekšstats par cilvēces ciešanu polifoniju. nozīmīga vēstījuma daļa ir arī progresa naratīvs, kad Sprīdītis "No galvām tas izņem visas divpadsmit mēles", tā realizējot protocenzūru visu aizvainoto vārdā.