Raksti

  • 2016. gada 12. februārī, plkst. 11:07

    Ieva Melgalve: Rotaļlietu filozofija

    Bērnība ir dīvains laiks. Tu, cilvēks, ar mainīgām sekmēm mēģini apgūt dzīves likumsakarības, bet lielākā daļa no tavām domām un jūtām – kuras tev neizdodas izpaust precīzi un līdz galam, jo tu vēl neproti tik veikli lietot valodu, – tiek uztvertas kā jau bērna domas un jūtas: aizkustinošas, mīlīgas, bet lielajā pieaugušo pasaulē nebūtiskas.

  • 2016. gada 12. februārī, plkst. 6:27

    Pauls Bankovskis: Tāda ir dzīve (2)

    "Mēs visi tur esam bijuši vai kaut kad neizbēgami nonāksim, visi to zinām un saprotam, un tomēr ir tik svarīgi, lai kāds "no malas" mums to ik pa laikam pietiekami īsā un koncentrēti kodolīgā formātā pasaka un atgādina."

  •  
  • 2016. gada 11. februārī, plkst. 6:14

    Māris Zanders: Un kas man par to būs? (1)

    Ja runājam par "labumu" no iestāšanās OECD, ir jārunā nevis par konkrēto organizāciju, bet gan par kādu interesantu atskaites punktu politiskās elites pašnovērtējumā.

  • 2016. gada 10. februārī, plkst. 6:31

    Dāvids Zalāns: Kas ir anarhisms, un kāpēc mums vajadzīga valsts? (5)

    Kas ir anarhisms? Vai tas ir kaut kas vajadzīgs? Varbūt ir kādi piemēri, kad kaut kas tāds pasaulē jau ir ticis veiksmīgi īstenots?

  •  
  • 2016. gada 10. februārī, plkst. 6:20

    Kārlis Vērpe: Spēle bez dzimuma un noteikumiem

    Neesmu aizmirsis, ka tas ir mācību darbs un no ceturtā kursa studentēm ir aplami prasīt to, ko sagaidām pieredzējušu kuratoru veidotās izstādēs. Arī pats uzdevums savā šībrīža formā ir ārkārtīgi sarežģīts, lai arī LMA iniciatīva ir apsveicama.

  • 2016. gada 9. februārī, plkst. 6:30

    Silvija Radzobe: Impresionistiska izrāde

    Māras Ķimeles jaunāko iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī – Ingmara Bergmana lugu "Rudens sonāte" – var salīdzināt ar impresionistisku gleznu. Liela nozīme ir atmosfērai, ko veido izsmalcināta gaismu, krāsu un skaņu mainīgā partitūra.

  •  
  • 2016. gada 8. februārī, plkst. 6:05

    Aivars Madris: Leo, Dieva dusmas (4)

    Injaritu talants sabojāt potenciāli labas filmas ar pārlieku sprediķošanu un uzbāzīgu vēstījuma stūķēšanu skatītāja sejā ir labi zināms.

  • 2016. gada 5. februārī, plkst. 9:51

    Helga Tormane: Plūmes koks, zārciņš un jēga

    Grāmatā aprakstītie praktiskie piemēri jēgas meklējumiem, ja ticam uz grāmatas vāka rakstītajam, ir kalpojis par iemeslu tam, lai šo jauniešu romānu dažās Rietumnorvēģijas skolās aizliegtu. Arī Francijā atsevišķi grāmattirgotāji atsakās šo izdevumu izplatīt.

  •  
  • 2016. gada 5. februārī, plkst. 6:35

    Ieva Viese: Hipnotiskajā mēness gaismā

    Ievas Melgalves romāns iezīmē jaunu teritoriju rakstnieces daiļradē un konkretizē tēmu par pašidentifikāciju sarežģītā, svešādā un nepatīkami nospiedošā pasaulē.

  • 2016. gada 2. februārī, plkst. 6:43

    Valda Čakare: Andrievs Niedra – cilvēks un arhetips (2)

    Lai cik triviāli vai pat stulbi šāda "atklāsme" neizklausītos, jaunie režisori seko sabiedriskajiem procesiem, lasa grāmatas un uzskata Latvijas vēsturi par nopietnas sarunas vērtu tematu.

  •  
  • 2016. gada 1. februārī, plkst. 6:57

    Māris Zanders: Strīds ar spoguli (1)

    Cilvēki vēl nav apjautuši, cik dziļās auzās mēs visi esam iebraukuši un ka uz to risku fona, kuru ēnā dzīvojam, ir apbrīnojami pašapzinīgi kā primāro lietot tradicionālās identitātes kritēriju.

  • 2016. gada 29. janvārī, plkst. 6:24

    Baiba Petrenko: Kā būt mirstīgam (1)

    Vērtību sistēmā, kas orientēta uz panākumiem un ieguvumiem, nāve ir ļaunākais no ienaidniekiem, jo reprezentē absolūtu zaudējumu.

  •  
  • 2016. gada 28. janvārī, plkst. 6:19

    Māris Zanders: Patrioti? Nejēgas? Korumpanti? (5)

    Šomēnes tradicionālajam kritikas objektam – politiķiem – pievienojās vēl kāda zināmu laika strēķīti fonā palikusi ļaužu kategorija, par ko šausmināties. Runa ir par valsts pārvaldi.

  • 2016. gada 27. janvārī, plkst. 6:00

    Elza Kampara: Viss ir māksla (1)

    Izstādē industriālie atkritumi pārtop izvērstās instalācijās, vārnu ekskrementi kļūst par galveno iedvesmas avotu eļļas gleznu ciklam, haikas tiek vizualizētas ar alkīda krāsas šļakstiem uz lamināta.

  •  
  • 2016. gada 26. janvārī, plkst. 6:08

    Silvija Radzobe: "Zēns" Nacionālajā teātrī jeb "trīs vienā"

    Ulda Siliņa zēniskais Klaudio, kurš veras skolotājā ar nevainīgām jēra acīm, zibenīgi mainās, tikko Hermanis novēršas.

  • 2016. gada 25. janvārī, plkst. 6:58

    Pauls Bankovskis: Vārdi, pelni un laikmeta gars (2)

    Diez vai kādā citā laikā un vietā tikai viena teātra (turklāt viena no valstī lielākajiem teātriem) repertuārā būtu bijušas trīs izrādes, kuru darbība notiek psihiatriskā dziednīcā.

  •  
  • 2016. gada 25. janvārī, plkst. 6:51

    Māris Zanders: Plusiņu un mīnusiņu spēles

    Viena no globalizācijas spilgtākajām izpausmēm ir tā, ka teju vai ikviena procesa, notikuma novērtējumā nevar runāt par skaidru ieguvumu vai zaudējumu.

  • 2016. gada 25. janvārī, plkst. 6:41

    Ivars Ījabs: Pelni bez dimantiem

    Tas, kas skatītājiem visdrīzāk paliks atmiņā pēc filmas noskatīšanās, būs nevis sižets, bet gan īpašā sanatorijas noskaņa, kurā apvienojas nenovēršami draudoša katastrofa ar savdabīgu mājīgumu un vieglumu.

  •  
  • 2016. gada 22. janvārī, plkst. 6:16

    Svens Kuzmins: Starp lāsītēm, starp lāsītēm!

    Ja Latvijā ir kaut viens rakstnieks, kurš šo (un vispār jebkuru) tēmu var atrisināt godpilni un bez asarām, tad tas ir Juris Zvirgzdiņš. Un šeit es paziņošu, ka šis romāns manas cerības pilnā mērā attaisnoja.

  • 2016. gada 21. janvārī, plkst. 9:38

    Ieva Melgalve: Ko izstāstīja briesmonis

    Iespējams, ir nepieciešams izsaukt no pirmatnējas pagātnes dzīlēm briesmoni, kas pazīstams – un vienlaikus teju nepazīstams – jau no ķeltu mitoloģijas laikiem, un, iespējams, jāieskatās sevī tik dziļi, lai atrastu visu savu vainas apziņu, savu kaunu un bezspēcību, un ieskatītos tam acīs.

  •  
  • 2016. gada 20. janvārī, plkst. 6:33

    Roberts Rasums: Vējš ir pieklusis (2)

    Ir noticis savdabīgs lūzums, kura sekas vēl joprojām ir miglā tītas. Krievijas agresija Gruzijā un pēc tam arī Ukrainā parādīja, ka pasaule vēl nav gatava tam ideālistiskajam modelim, ko Rietumu dominance bija radījusi.

  • 2016. gada 20. janvārī, plkst. 6:23

    Zane Zajančkauska: Mazo lietu lielā ietilpība

    Ekspektāciju spriedze jūtama izstādes centrālajā attēlā ar meitenīti, kas mulsi aiz sevis slēpj otas un zīmuļus. Attēls pārzīmēts no padomju laika aploksnes un esot bijis pirmais darbs, kuru Saulīte radījusi Reikjavīkas rezidencē.

  •  
  • 2016. gada 19. janvārī, plkst. 13:51

    Ieva Viese: Trauslās pasaules spēks

    Satiekoties ar tādu tekstu kā "Mazais princis", mēs uzticamies, mēs pietuvojamies, mēs esam neapbruņoti un neaizsargāti.

  • 2016. gada 19. janvārī, plkst. 5:13

    Liepa Rūce: Kā mēs skatāmies uz citiem? (1)

    Bēgļi ir silta un nekompetenta grupa, no dzimtenes vardarbīgi izrauti kara upuri, kuri mums jāuzņem aiz žēluma, bet auksta un nekompetenta grupa, kad redzam viņus kā mežoņus, kas cenšas iznīcināt mūsu kultūru.

  •  
  • 2016. gada 14. janvārī, plkst. 9:23

    Agija Ābiķe-Kondrāte: Neaizstājams latviskums

    Tehnoloģiju laikmetā dzimušajai paaudzei piemīt jau iedzimta, iespējams, automātiska elektronisku sistēmu un ierīču uztvere, līdz ar to bieži vien pat pilnveidotākie gadžeti spēj piesaistīt uzmanību neilgu brīdi, uztverei nepieciešami arvien jauni, vērienīgāki iespaidi.

  • 2016. gada 13. janvārī, plkst. 6:28

    Jānis Stundiņš: Majora Toma pēdējais lidojums (1)

    Tas, ko mēs šajās dziesmās saklausām par "aiziešanu", "debesīm", nāvi, "gara pacelšanos par metru", nebūt nav tikai abstrakcija vai nejauša sakritība. Pat aiziet viņš spējis kā mākslinieks, šo faktu padarot par mākslas sastāvdaļu.

  •  
  • 2016. gada 12. janvārī, plkst. 6:45

    Inta Balode: Mazāk degsi, ilgāk dzīvosi (1)

    Divas sievietes, divi vīrieši, viens nokaltis un nolūzis (vai varbūt nozāģēts) koks – tāda ir izrādes "Trīspadsmit21" piedāvātā situācija. Vīrieši guļ uz muguras ar taisnā leņķī augšup paceltām kājām, pie kurām pieaugušas sievietes.

  • 2016. gada 12. janvārī, plkst. 6:38

    Pauls Bankovskis: Pārmaiņas (1)

    Deivida Bovija ietekme ir bijusi spēcīga un ilga vēl tad, kad šeit par viņu vēl nekas daudz nebija dzirdēts. Nu jau diez vai kādu īpaši satrauktu sarkani, zili vai dzelteni mati.

  •  
  • 2016. gada 11. janvārī, plkst. 9:11

    Aivars Madris: Mūsdienu apokalipse (3)

    "Pretīgajā 8niekā" režisors ar sev neraksturīgi augstu atbildības līmeni ir norūpējies par mūsu naidpilnās pasaules nākotnes izredzēm – un tas padara šīs filmas uztveri atšķirīgāku no iepriekšējām Tarantīno filmām.

  • 2016. gada 8. janvārī, plkst. 6:33

    Pauls Bankovskis: Kam skanēs zvans (1)

    2017. gada sākumā tiks izdots Stīvena Bakstera sarakstīts "Pasauļu kara" turpinājums "Cilvēces sakāve". Tajā Velsa marsieši uz Zemes ieradīšoties vēlreiz, taču šoreiz jau mācījušies no iepriekšējās reizes kļūdām...

  •  
  • 2016. gada 6. janvārī, plkst. 11:55

    Inga Žolude: Aizgājušais laiks, atnākušais svešinieks

    Ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja drīzo atvēršanu pēc restaurācijas un ar cerībām lūkojoties uz nākotnes Laikmetīgās mākslas muzeju, šīs sērijas grāmatas nāk tieši laikā ar aktuālu tematisko ievirzi, kas ir arī veiksmīgi realizēta.

  • 2016. gada 6. janvārī, plkst. 6:32

    Anda Baidekalna: Imigranti un vardarbība (24)

    "Goda" noziegums nav jauns fenomens – Hammurapi likumos noteikts, ka sievietes nevainība ir viņas ģimenes īpašums, savukārt romiešu likumi ļāva vīram nogalināt sievu, ja tā pieķerta krāpšanā.

  •  
  • 2016. gada 6. janvārī, plkst. 6:07

    Elīna Sproģe: Izeja no nebulas un Groševs

    Kaspars demonstrē pilnīgu uzticēšanos, izstādot vairākus darbus, kas tapuši speciāli izstādei. Viņš šķietami sajūsminās par iespējamiem pārpratumiem, nejaušībām, par misēkļiem un neatbildētiem jautājumiem.

  • 2016. gada 5. janvārī, plkst. 6:43

    Ieva Rozentāle: Parīze, Hermanis, opera

    Toreiz, kad filmējām Hermani Parīzē, viņa atteikums piedalīties Hamburgas teātra "Thalia" iestudējumā nemaz nešķita pārsteidzošs. Vien pie sevis nodomāju, ka dzīve Parīzē viņu stipri iespaidojusi.

  •  
  • 2016. gada 5. janvārī, plkst. 5:36

    Valda Čakare: Kabatas formāta eposs Ģertrūdes ielas teātrī

    Izrāde paiet ātri un atstāj tādu kā neapmierināta izsalkuma sajūtu. Tās veidotāju pretenzija uz laikmeta noskaņas atklāsmi neapšaubāmi ir eposa cienīga. Kāpēc gan ne, jo arī pilienā var atspoguļoties pasaule.

  • 2016. gada 4. janvārī, plkst. 6:58

    Marta Martinsone: Makbet, tu pats esi varonis tautai

    Jebkura režisora profesijas neatņemama sastāvdaļa ir varas pozīcija, kuras individuālais pielietojums ir atkarīgs tikai no katras personības un darba stila.

  •  
  • 2015. gada 29. decembrī, plkst. 7:04

    Aivars Madris: Gada labākās filmas (8)

    Uzdrošinos kautrīgi piedāvāt arī savu personīgo 2015. gada filmu izlasi, kas veidota, cenšoties vadīties pēc savām izjūtām par to, kas ir labs kino un sagādājis skatīšanās prieku.

  • 2015. gada 29. decembrī, plkst. 7:00

    Ieva Rodiņa: 2015. gada virsotnes teātrī

    Atskatoties uz aizvadīto gadu, Ieva Rodiņa nosauc desmit spilgtākos iespaidus, ko sagādājušas redzētās teātra izrādes.

  •  
  • 2015. gada 26. decembrī, plkst. 10:44

    Spīgana Spektore: Labā dāvana, sliktā dāvana. (1)

    Mūsu pasaulē eksistē tādas patiesības, kas ir aprunātas tik bieži, ka jau kļuvušas par apnikušām banalitātēm, kurām pēc iespējas ātrāk pārbraukt pāri sociālajos tīklos. Šādām tēmām ir tendence sarosīties uz svētku laiku, kad vispār mazliet gribas aizbēgt no "iedvesmojošajiem" tekstiem, kas, kā likums, ir uztiepti glītām bildītēm, kurām patiesībā ar šo tekstu nav ne mazākā sakara.

  • 2015. gada 25. decembrī, plkst. 11:10

    Liene Brizga-Kalniņa: Ziemassvētku izaicinājums (5)

    Es ieraugu, ka Ziemassvētki, gluži kā istabu tīrot, ir saslaucījuši manā priekšā gružu kaudzi – tie konfrontē mani ar pašas vājībām, trūkumiem, ar ilūzijām un grūtībām. Tie atgādina, iespiež kā ar zīmogu – visu nekad nevar paspēt, bet, mēģinot paspēt visu, es varu palikt tikai starp dekorācijām, pie skaistas un tukšas svētku čaulas.

  •  
  • 2015. gada 22. decembrī, plkst. 18:18

    Zaiga Pūce: Kam vajadzīgas kultūras organizācijas? (1)

    Biedrību saimnieciskās darbības mērķis ir iegūt līdzekļus organizācijas uzdevumu sasniegšanai, nevis vairot tās dibinātāju privātos ienākumus.

  • 2015. gada 22. decembrī, plkst. 5:50

    Silvija Radzobe: "Melnā sperma" Ģertrūdes ielas teātrī

    Bikšu staras sniedzas līdz puslielam, bet bikšu slēdzējs nav aiztaisāms, meitenēm uz krūtīm draud iztrūkt pogas, un svārku mala izbeidzas sprīdi zem vidukļa, atsedzot melnās zeķbiksēs iestūķētus dibenus.

  •  
  • 2015. gada 21. decembrī, plkst. 10:43

    Santa Remere: Kad dzīve vēl ir kā neapzīmēta lapa

    Paulas Pļavnieces iestudētā Raiņa dzejoļos balstītā izrāde "Pielipīgie vārdi" ir izglītojoša izrāde patiešām maziem skatītājiem, vēl pavisam maigiem – tikko staigājošiem, tikko no pīta groziņa izceltiem cilvēkiem.

  • 2015. gada 21. decembrī, plkst. 6:38

    Māris Zanders: Labāk nebūs, bet būs interesanti

    Gada nogalē informācijas patērētāji tiek bagātīgi apgādāti ar divu veidu lasāmvielu – atskatu uz aizvadītajiem 12 mēnešiem un prognozēm par nākamo gadu. Šī teksta ietvaros pievērsīšos otrajam segmentam.

  •  
  • 2015. gada 18. decembrī, plkst. 12:42

    Ieva Melgalve: Vijīgā taka uz lielo literatūru

    Ikviens bērns agrāk vai vēlāk saskaras ar skumjām un, tā kā pieaugušie reti spēj par tām adekvāti runāt, bērna pasaulē tās iezīmējas sirreālas, atsvešinātas un neatrisināmas.

  • 2015. gada 18. decembrī, plkst. 6:19

    Eva Ikstena: Kādu plānotāju izvēlēties 2016. gadam? (3)

    Plānotāji ir mana apsēstība, un Latvijā izdoto plānotāju piedāvājuma pētīšana jau kļuvusi par manu rituālu.

  •  
  • 2015. gada 16. decembrī, plkst. 6:19

    Elza Kampara: Ekskluzīva mākslas forma

    Visi izstādē apskatāmie mākslinieki radoši eksperimentē gan ar tradicionāliem, gan laikmetīgiem izteiksmes līdzekļiem, taču rodas iespaids par kaut kādu iedomātu estētisku robežu, kuru mākslinieki nepārkāpj.

  • 2015. gada 15. decembrī, plkst. 6:44

    Anda Baklāne: Par pienu, kura nebija (3)

    Vēl viena iezīme, kas šo romānu noteikti padarīs pieņemamāku zvērinātiem Ikstenas daiļrades nīdējiem, – tajā notiek kustība, sižeta attīstība.

  •  
  • 2015. gada 14. decembrī, plkst. 5:36

    Pauls Bankovskis: Ak, lakstīgala, nedziedi! (1)

    Parīzē, protams, viss ir citādāk, tur valda franču likumi un tikumi, un ne jau velti pat par "mazo Parīzi" dēvētajā Rīgā tādu ar prostitūciju saistītu kaiti kā sifiliss reizēm mēdza dēvēt par "franču slimību".

  • 2015. gada 9. decembrī, plkst. 7:41

    Zane Zajančkauska: Nesenās pagātnes uzirdināšana (1)

    "Tulkojot atsauces" nav gluži rokasgrāmata. Taču izdevums, kas veltīts nesenās pagātnes apjēgšanai, izrādās parocīgs šodienas notikumu izprašanai.

  •  

Redakcijas sleja

  • Redakcijas sleja

    2015. gada 17. decembrī

    Ilmārs Šlāpins: Bēglis Rainis

    Pieņemt Raini. Piespiest Raini. Mīlēt Raini. Pajumti dot, pabarot, mazgāt kājas, iesvaidīt ar dārgām eļļām. Prom dzīt. Likt, lai bēg. Dzīties pakaļ. Bēgļu gaitās, trimdā vajāt, savā zemē vajāt, dienu, nakti nelikt mieru.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
moduls.lv

Dienas citāts

  • Kad es biju jauns, es domāju, ka nauda ir svarīgākā lieta pasaulē. Tagad, kad es esmu vecs, es tā vairs nedomāju, es zinu, ka tā ir.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • Iespējamā misija

    Kļūsti par līderi izglītībā jau šodien, lai valsts nākamie 100 gadi būtu gudrības gadi! Līdz 1. martam turpinās pieteikšanās izglītības programmā "Iespējamā misija".

  • Re:Baltica

    Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra pētījums: Vai Norvēģijas bērnu ministre tiešām teica, ka incests viņiem ir "sociālā tradīcija"? Kā radās un izplatījās šis mīts.

  • Onleihe e-bibliotēka

    "Onleihe" sistēma piedāvā plašu izvēli ar e-grāmatām, e-avīzēm un audiogrāmatām vācu valodā.

  • Mosfilm

    Lielākā un vadošā Krievijas kinostudija "Mosfilm" savā mājaslapā ievietojusi 500 "zelta fonda" filmas, kuras iespējams skatīties bez maksas un reģistrācijas.

  • NicePlace Mansards

    Grāmatu un kultūrpreču māja "NicePlace Mansards" – lasīšanai, rakstīšanai, dāvināšanai, elpas atvilkšanai un vienkārši baudīšanai.



Kultūras Ministrija
vkkf