Raksti

  • 2013. gada 20. maijā, plkst. 7:05

    Krista Dzidzēviča: Jauna mākslinieka portrets (1)

    Jebkuram māksliniekam pienāk posms, kad uznāk radošā krīze, kas, starp citu, ir bīstami nāvējošs process, tad nekas neizdodas un, ja tā ilgst gadu vai vairāk, pastāv liela iespēja, ka atpakaļ pie radīšanas tā arī netiek.

  • 2013. gada 20. maijā, plkst. 7:05

    Pauls Bankovskis: Uzticības nasta

    "Pirms trim gadiem mēs bijām vieni cilvēki, tad kāpēc gan lai tagad mēs būtu citi?" jau tuvu baltkrievu režisora Sergeja Lozņicas filmas "Miglā" (2012) noslēgumam saka tās galvenais varonis.

  •  

  • 2013. gada 16. maijā, plkst. 7:05

    Valters Sīlis: Dzīve ir fantastiska pieredze (3)

    "Manuprāt, par visām šausmām jābūt informētam. Tev ir pašam izvēle, kā ar to tikt galā. Galu galā - kur mēs novilksim robežu? Bērns nedrīkst zināt, ka notiek karš tajā brīdi, kad tas notiek?"

  • 2013. gada 14. maijā, plkst. 7:05

    Alvis Hermanis: Nemainās tikai iekonservēti dārzeņi (3)

    Latvijā populārākais teātra žanrs ir tā saucamais "kolbasņiks", kad skatītājam ar tādu garu doktora desu visu laiku sit sirds rajonā, kamēr iestājas katarse.

  •  

  • 2013. gada 8. maijā, plkst. 2:15

    Džodžo Meijers: Džezs bija radikāla mūzika (1)

    Mūsdienās džezu spēlē konservatīvi cilvēki. Un to klausās konservatīvi cilvēki. Un tas nozīmē, ka viņi vairs nevēlas pārmaiņu. Viņiem tas patīk tāds, kāds tas ir.

  • 2013. gada 8. maijā, plkst. 2:15

    Irina Romanovska: Kas notiek, ja muzejs kļūst asprātīgs? (2)

    Kā eksponātu podesti izmantoti alumīnija režģi, kuros reiz glabāja pudeles – tādi padomju gados bija redzami pie ikviena veikala sētas durvīm, uz tiem nereti dirnēja pagalma kaķi.

  •  

  • 2013. gada 3. maijā, plkst. 7:05

    Imants Ziedonis: Mākslai ir jādod, nevis jāņem

    Es savā laikā esmu boksa ringā pabijis. Tā tomēr ir pasakaina sajūta, kad tu kādam iebrauc pa degunu, ka nožļarkst vien, šī sajūta man palika arī vēlāk – ir tā jātrāpa, ka bišķiņ nožļarkst.

  • 2013. gada 3. maijā, plkst. 7:05

    Armands Znotiņš: Klejojumi ap džeza robežām

    Festivāla "Rīgas Ritmi" pavasara koncerti šogad noslēgušies ar slavenu viesmākslinieku priekšnesumiem – 26. aprīlī Kongresu namā ar Latvijas Radio bigbendu uzstājās bundzinieks Džodžo Meijers, dienu vēlāk turpat muzicēja vokālā grupa "Naturally 7".

  •  

  • 2013. gada 2. maijā, plkst. 7:05

    Aivars Eipurs: Es arī Raini sūtītu ratā (21)

    Prozaiķu dzīve no dzejnieku dzīves ļoti atšķiras. Pirmkārt jau ar iedvesmu. Dzejas iedvesma vairāk sakņojas mīlestībā un viss pārējais tikai nāk klāt – gan lasītais, gan dzīves pieredze. Prozā tomēr pieredze ir noteicošais.

  • 2013. gada 26. aprīlī, plkst. 0:52

    Kaspars Zemītis: Mūzika ir jābauda (3)

    Es neesmu spēlējis līdz sāpēm. Es arī nevienam neieteiktu spēlēt līdz sāpēm. Es joprojām esmu pārliecināts, ka mūzika – tas ir baudījums. Un visi tie skolotāji, kas stāsta, ka būs baigi grūti, ja tu gribēsi mācīties mūziku… varbūt viņiem pašiem nav paveicies...

  •  

  • 2013. gada 25. aprīlī, plkst. 2:32

    Elīna Cire: Trīs apkopējas-citplanētieši

    Koncertu apmeklētāji pazīst viņus kā paskarbus, melnos sieviešu kostīmos tērptus vīrus, kas ar pašdarinātu instrumentu klāstu auļo starp etniskiem transa ritmiem, industriālas mašinērijas trokšņiem, liriskām Lapzemes melodijām un disko mūziku zinātniskās fantastikas garā.

  • 2013. gada 25. aprīlī, plkst. 2:25

    Zane Radzobe: Seši stāvi tumsas (3)

    Nav jēgas jautāt, ko ar "Makbetu" gribēja pateikt Šekspīrs vai kā lugu interpretējis režisors. Kaut arī luga ir lasīta uzmanīgi un tās nozīmes ieaustas izrādes metos. Tikai – neviens jums te nepateiks priekšā, kur meklēt.

  •  

  • 2013. gada 23. aprīlī, plkst. 7:04

    Santa Remere: Anime pilotāža

    Pretēji stereotipiskajiem uzskatiem, anime nav tikai krāšņs izskats, specifiski vizuālie efekti un ķinķēziņi ar lielajām acīm, šo filmu priekšrocība ir dziļums un rūpība, kas tiek pievērsta zīmētās pasaules veidošanai.

  • 2013. gada 22. aprīlī, plkst. 8:04

    Alise Lī: Neko daudz jau es par mīlestību nezinu (12)

    "Satori" "Ar bērniem" aizsāk interviju ciklu ar bērniem par dzīvi. Intervijās bērni stāstīs par to, kādu viņi redz pasauli, ko viņi ikdienā domā un par citām lietām, kas, viņuprāt, ir svarīgas.

  •  

  • 2013. gada 19. aprīlī, plkst. 7:04

    Jans Villems van den Boss: Teātris kalpo cilvēkiem

    Ja mēs kalpojam tikai sev, beigu beigās mēs zaudējam, bet tad, ja mēs kalpojam citiem, mēs iegūstam… mīlestību. Un tieši tas man patīk teātrī. Teātris kalpo cilvēkiem.

  • 2013. gada 18. aprīlī, plkst. 7:04

    Juris Kmins: Jaunu cilvēku sejas ir neinteresantas (14)

    Juris Kmins par fotogrāfijas dabu, novecošanu un ideālā fotoaparāta neiespējamību, par saviem fotogrāfiju cikliem ar cilvēkiem lēcienā, teātra aizkulisēm, uz mūžu ieslodzītajiem un senioriem, kas apgūst datorprasmes.

  •  

  • 2013. gada 15. aprīlī, plkst. 5:36

    Artis Ostups: Par poētisku viedokli

    Lorkas lekcijas satur nevis tālāk pielietojamu teoriju, bet gan performatīvu (pēc paša autora atzinuma pēdējā lekcijā – pat izklaidējošu) un personīgajā pieredzē balstītu izklāstu, ko nereti var baudīt arī kā literāru mākslas darbu.

  • 2013. gada 12. aprīlī, plkst. 8:04

    Andris Vecumnieks: Mūzika ir valoda, kas jāsaprot

    Mākslas, kultūras un mūzikas vērtības ir tās, kas, manuprāt, ir prioritāras cilvēka personības veidošanas procesā. Galvenais ir jautājums – vai šī personības veidošana ir cilvēka eksistences mērķis un uzdevums?

  •  

  • 2013. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Katrīna Kuduma: Ceļā uz metālu (12)

    Romānā līdzās reālajai tagadnei neuzbāzīgi, tomēr skaidri sajūtama ir arī mītiska pagātnes un dažādu vēsturisku personāžu klātbūtne, kas atklājas jau ar simbolisko šāvienu grāmatas sākumā un turpinās ar galvenā varoņa romantizētām Jelgavas vēstures atkāpēm.

  • 2013. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    Kaspars Putniņš: Latvijas Radio koris ir īpašs

    Kopā dziedāšana ir brīnišķīga iespēja īpašā veidā komunicēt starp cilvēkiem. Tā ir kaut kāda īpaša tuvība, kuru mēs nekādā citā veidā nevaram sasniegt.

  •  

  • 2013. gada 8. aprīlī, plkst. 7:04

    Pauls Bankovskis: Koka puisēns

    Es zinu, ka tas ir pa īstam, un tomēr tas šķiet kā sapnis. Ziniet, viens no tiem sapņiem, kurā tu kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ izlec pa otrā stāva logu un, lai arī pārdzīvo nāves bailes no kritiena, piezemējas pavisam viegli kā ziedlapiņa.

  • 2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Viktorija Eksta: Modernisma meklējumos (1)

    Būtiskākie modernisma raksturlielumi ir abstrakcija, subjektivitāte un refleksivitāte (tiek atklāta artefakta mākslīgā daba, piemēram, filmēšanas tehnikas parādīšanās kadrā atgādina skatītājam, ka tā ir tikai filma).

  •  

  • 2013. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Jānis Daugavietis: Grāmata par "bijušajiem jauniešiem" (10)

    Par ko ir šī grāmata? Par bijušajiem jauniešiem. Tāpēc arī tik smeldzīga*. Tas ir gandrīz tas pats, par ko man stāstīja 60-to gadu jaunietis Sergejs Gaidarovs: "Es tagad skatos spogulī, un es tas neesmu!"

  • 2013. gada 3. aprīlī, plkst. 2:13

    Gaujarts: Mūzikas klausīšanās arī ir darbs (1)

    Ir cilvēki, kas vairāk novērtē īpatnus ēdienus, un ir tādi, kas izvēlas tradicionālos. Tāpat ir arī ar mūziku un dzeju. Nav visiem dziesmu vārdos jāmeklē dziļa jēga – ir arī tādi, kuriem nepieciešama tā dienišķā desmaize.

  •  

  • 2013. gada 26. martā, plkst. 3:24

    Justīne Janpaule: Nebūsim naivi (4)

    Viņa dzejas valoda izaug no ikdienišķā, tā ir viegla, skaidra, bet ne caurspīdīga, jo iemīļots dzejnieka paņēmiens ir vārdu spēles. Vārdu nozīmes nereti ir apgrieztas kājām gaisā un iegūst citu jēgu, kas neuzmanīgam lasītājam var arī paslīdēt garām.

  • 2013. gada 21. martā, plkst. 8:03

    Santa Remere: Bikibuks bezmiega naktīm (3)

    "A" ir pirmā skaņa, kuru saka cilvēks, kas tikko ieguvis runas spējas, "M" ir aizvērtas mutes skaņa, aizturēts vaids un kurlmēmā mokas. Sulīgais "A" plašums un apspiestais "M" – kopā veido vārdu "mamma".

  •  

  • 2013. gada 20. martā, plkst. 7:03

    Ģirts Ēcis: Visbriesmīgākais ir tā klanīšanās (1)

    Nav tā, ka es neko negribētu, bet... ko tad es tur gribētu? Kā es gribētu? Neko es negribētu. Tas ir vienkārši darbs. Un ir interesanti. Galvenais, lai būtu interesanti.

  • 2013. gada 20. martā, plkst. 7:03

    Laura Feldberga: Kūniņā ar Murakami (5)

    Lai gan ne viens vien lasītājs pārmet "1Q84" stāstam to, ka tajā nekas īsti nenotiek, tam gluži piekrist nevarētu. Notikumu ir gana daudz, tos ir radījusi jaudīga fantāzija, un sižets ir savīts varens. Tikai tas šķiet tāds kā čagans.

  •  

  • 2013. gada 15. martā, plkst. 7:33

    Jēkabs Nīmanis: Man vajag pamatojumu un attaisnojumu (2)

    Ļoti svarīgi ir vienmēr būt vidē, nevis piedāvāt to, kas pašam šķiet interesants, bet spēlēt ar vidi, iedomāties to, kā varētu skanēt tas, ko es esmu iedomājies tur, konkrētā vietā.

  • 2013. gada 14. martā, plkst. 8:25

    Ieva Rodiņa: Pieaugšana vai sevis noliegšana?

    Savā kokainumā Oņegins atgādina mēbeli, tādu kā "Nārnijas hronikās" tēlotais teiksmainais drēbju skapis, caur kuru izejot var nokļūt citā pasaulē.

  •  

  • 2013. gada 13. martā, plkst. 9:01

    Santa Remere: Tontegodes brīnišķīgais ceļojums

    Filmu kopumā var raksturot kā psihodēlisko pieredzi ne tikai sižeta, bet arī uzbūves un nozīmes ziņā – mēs nonākam filmas režisora un scenārija autora Ivara Tontegodes psihodēliskajā ceļojumā jeb tripā.

  • 2013. gada 12. martā, plkst. 9:13

    Liene Linde: Mammu, es atkal esmu ķezā (2)

    "Mammu, es tevi mīlu!" aktualitātes ziņā trāpa desmitniekā: katrs no mums reiz bijis bērns un iekūlies ķezā, smagi izjūtot paralizējošas bailes un nespēju būt atklātiem pret vecākiem.

  •  

  • 2013. gada 8. martā, plkst. 1:23

    Ivars Tontegode: Dzīve arī ir ceļojums (1)

    Mākslas akadēmijas laikā viens labs draugs sāka man dot nelegālos diskus un kačātās filmas – tā noskatījos Felīni, vēl vis kaut ko. Japāņu kino. Kurosavu. Un tad es vienkārši iemīlējos kino. Sapratu, ka radīt pasaules ir ļoti interesanti.

  • 2013. gada 5. martā, plkst. 7:03

    Dmitrijs Petrenko: Izlemt nav iespējams

    Pirmais, kas nāk prātā, ir Kirkegors ar savu "vai nu, vai nu". Ezītis visu laiku dzīvo starp to "vai nu, vai nu" – ko Kirkegors formulē kā estētisko un ētisko izvēli. Mani vairāk interesē ētiskā izvēle. Un Ezīti arī.

  •  

  • 2013. gada 4. martā, plkst. 7:26

    Elīna Gulbe: Patriotisma sašķeltā apziņa (2)

    Ilgas pēc dzimtenes un latviskums izrādē cieši savijies ar banāliem simboliem – rupjmaizi, kas ietīta baltā linu drānā, un runām par Pūpolu svētdienām. Šie latviskuma "stūrakmeņi" un to iekļāvums izrādē ar laiku liek iedomāties par nacionālu egocentrismu.

  • 2013. gada 27. februārī, plkst. 8:02

    Varis Klausītājs: Ja vecāki ies uz teātri, tad arī bērni ies

    Mēs teātrī dziedam, un nevienam nevienu brīdi nerodas jautājums, vai dziedāšana kaut kādā veidā disonē ar teātri. Tagad ir pienācis laiks arī zīmēšanai – zīmējums tiek nevis uznests uz skatuves, bet tiek tur zīmēts.

  •  

  • 2013. gada 26. februārī, plkst. 7:17

    Andris Eglītis: Grūti ir uzgleznot jaunu gleznu (2)

    Brīžiem tu piefiksē to sajūtu, ka ir kaut kādas lietas, ar kurām tu cīnījies pirms dažiem gadiem, bet tagad tās notiek pašas no sevis un tev ir iespēja domāt jau par kādām citām lietām.

  • 2013. gada 22. februārī, plkst. 8:02

    Laura Ziemele un Renāte Pablaka: Par cilvēkiem un augiem (15)

    Istabas augu apmaiņas punkts "Mājas svētība" Miera ielā noturējās divus gadus. Īsi pirms tā slēgšanas mēs parunājām ar šī neparastā projekta autorēm Lauru Ziemeli un Renāti Pablaku.

  •  

  • 2013. gada 20. februārī, plkst. 8:02

    Laura Feldberga: Ne mana griba (1)

    Stāsts par astoņiem kara un terorisma šausmu piemeklētiem franču cisterciešu mūkiem var kļūt par gavēņa laika noskaņām atbilstošu pamudinājumu sirdsapziņas izmeklēšanai un iedrošinājumu nostāties aci pret aci ar visgrūtāk atbildamajiem eksistences jautājumiem.

  • 2013. gada 19. februārī, plkst. 8:02

    Ieva Rodiņa: Arhaiskās pagātnes atmiņu mozaīka

    Izrādei sākoties, no tumsas parādās melnā ģērbti aktieru silueti, kuru kustībās mijas tekoša ūdens stieptā, līganā plūstamība un uguns liesmu ārēji haotiskā, neparedzamā struktūra.

  •  

  • 2013. gada 18. februārī, plkst. 8:02

    Pauls Bankovskis: Piezīmes uz aplausu malām (9)

    Izrādē redzamajās nesaprašanās, tulkošanas, lietu nosaukšanas svešās valodās mēs piedalāmies atkal un atkal – gan brīžos, kad pie mums ierodas ārzemju ciemiņi, gan reizēs, kad par šādiem ciemiņiem kļūstam paši.

  • 2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Viktorija Eksta: Par vecmāmiņu un idiotiem (2)

    Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras iestājeksāmenu komisija man atteica. Divus gadus pēc kārtas. Lai tur tiktu, bija vajadzīgs KAUT KAS, kas man acīmredzot nepiemīt.

  •  

  • 2013. gada 13. februārī, plkst. 9:36

    Niks Matvejevs: Dēļ tā arī ir vērts dzīvot

    Es biju īsts hipijs – nevis ģērbšanās, bet domāšanas ziņā. Man šķita, ka īsts ir tikai koncerts, bet tas ieraksts… tas ir neīsts. Ja nav klausītāju, ja nav publikas, tad ir jādzer alkohols, es nezinu, kas ir jādara, lai dabūtu to mūzikas kaifu.

  • 2013. gada 12. februārī, plkst. 7:02

    Pauls Bankovskis: Atrastās vietas I

    Spilves lidlauks, Bolderāja, Rīta un Vakarbuļļi, Āgenskalns, Torņakalns, Iļģuciems – tur visur jau ir būts, turklāt ne reizi vien. Taču pa vidu visām šīm vietām kartē bija vilinoši tukšs laukums, kurā ietiecās, strupi pārtrūka, tad pēc pārrāvuma atkal turpinājās Dzirciema iela.

  •  

  • 2013. gada 11. februārī, plkst. 8:02

    Kārlis Kazāks: Kad man nebija bērnu, es nezināju, kas ir tīra manta (2)

    Man neviens līdz 9. klasei nebija paskaidrojis, kāda velna pēc es to daru. Kāpēc es pūšu orķestrī? Kāpēc es pūšu Geršvinu ar domu, ka tas ir augšējais si bemols, nevis - ko es pūšu. Kaut kādu vīziju jau nu varēja iedot.

  • 2013. gada 8. februārī, plkst. 8:02

    Anna Auziņa: Litānijas Nāvei (7)

    Viens no jautājumiem, ko gribas uzdot par jauno krājumu, ir – kāpēc autoram, kurš spējis sarakstīt "Indi" un kuram arī "Tumšajā stundā" sastopami nevainojami meistarīgi liriski dzejoļi, daļā no jaunā krājuma ir nepieciešams šķietamais kičs?

  •  

  • 2013. gada 8. februārī, plkst. 8:02

    Henrieta Verhoustinska: Nesatikšanās

    Gan autors, gan inscenētājs gribēja radīt kaut ko vienu, bet sanāca gluži kas cits, turklāt kas – nevienam īsti nav skaidrs, arī pašam Šekspīram ne, un, spriežot pēc izteikti plakātiskā punkta uz "i" izrādes finālā, arī ne Karapetjanam.

  • 2013. gada 4. februārī, plkst. 8:02

    Liels un mazs: Grāmata dod iespēju sarunai (3)

    Viss, kas veido rakstu un ritmu, palīdz bērnam intuitīvi sajust to, ka kārtība un sakārtotība pasaulē ir iespējama. Teksta sakārtotība ir tas modelis, kas cilvēkam čukst, ka vispār ir iespējama arī jēga.

  •  

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 7:01

    Santa Remere: Kāsītis? Nāve? Ballīte? (9)

    Tiesas process ir realitāte, ar ko visnegaidītākajā brīdī var būt darīšana ikvienam no mums, kas lepni staigājam pa ielām, piesegušies ar savām taisnīguma idejām.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 9:01

    Diskusija par pilsonisko līdzdalību (6)

    Sākot diskusiju par pilsoniskas sabiedrības nozīmi mūsdienu Latvijā, mēs "Satori" virtuvē aicinājām uz sarunu politoloģi Ivetu Kažoku, iniciatīvas Manabalss.lv aizsācēju Jāni Ertu, advokātu Aldi Gobzemu, sabiedriskās organizācijas "Ascendum" vadītāju Zaigu Pūci un Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāju Ilzi Garozu.

  •