Reinis Kaudzīte
Aiz nagiem aveņsula.
Plānais degunknābis
gaismu caurstaro.
Reinis Kaudzīte
ir ieradies.
Vien jūrniekiem
vienalga.
Cik daudzi oļi
pēdu noglaudīti,
cik daudziem
ceļaspieķiem
gludas pieturvietas,
plaukstu tvērums
neatlaidīgs
jau kopš ceļa
iesākuma
Piebalgā.
"Kāds mērķis, Reini?"
"Atnākt šeit – vispirms.
Tad vēlāk manīs.
Varbūt jauns romāns taps.
Bet ne par mērniekiem vairs –
nu par jūrniekiem."
Aleksandra Mariņina
Man uzdzen tirpas katrs akmentiņš,
kam uzkāpju.
Es skaidri zinu, ka man seko.
Un dienasgaismā šausmas
ir vēl tuvākas kā tad,
kad nakts tās slēpj.
Es zinu, sevi uzkurinu.
Nav manī vairs nevienas
brīvas vietas,
kopš mīļais aizgāja, kopš atkal
jūtu laika smago gaitu.
Un tomēr – ko viņš lūr.
Ko viņš lūr te visu laiku.
Aiz autobusa pieturvietas,
tur, priežu ielokā.
Vai cilvēku var nogalināt
ar zobu birsti?
Francs Kafka
Kroplīgas kļūst ēnas.
Tad, kad nenāk miegs.
Lībavā es esmu
tikai svešinieks.
Bet viņas ignorance
Mani tālāk nes.
Nav jau tā, ka pasaulē
trūktu skaistas meitenes.
Brigita, peldētāja no Vācijas
Katrs mirklis ir nozīmīgs.
Arī naktī, kad jūra piekāpjas
cilvēka priekšā, sakot:
"Ienāc manī,
es gaidu, lai mestu tev
izaicinājumu
peldot apsteigt
manis radīto vilni."
Nevēlējās nosaukt vārdu
Es esmu šeit,
lai piesmeltos un uzstātos kopā
ar iluzionistu šovu.
Interese par dzīvi mani tā arī nekad
nepiemeklēja, manā vietā tā izvēlējās
kaimiņu, kurš šobrīd
ir Baltijas lielākais... Nu, labi.
Protams, ne jau stāvēšana
ar degošiem apļiem rokās
pilsētu laukumos bija mans
bērnības sapnis.
Sākumā naudu vajadzēja studijām,
pēc tam studijām vajadzēja mani,
bet es vairs nebiju pieejams –
aizmiglojās it viss, kam uzmetu
skatienu,
citkārt pat karotīti nevarēju
noturēt, maisot vecu paciņu tēju.
Bet aiz katra veiksmīga vīra
stāv daudzi neveiksmju gadi.
Varbūt arī es uz tiem varēšu
noskatīties, pagriežot galvu.
Vai jums nav sīknaudas,
nepaguvu izņemt skaidrā,
un bankomāts ir tik
necilvēcīgi tālu.
0