Lielā tirgus diena

Interesants raksts, protams, bet īsti nespēju piekrist autora pārmetumam par divkosību, uzstādot atšķirīgus nosacījumus draudzībai ar Ķīnu vai Ukrainu. Manuprāt labs salīdzinājums būtu ar Eiropu kā komunālo dzīvokli. Ķīna ir mūsu kaimiņš no blakus esošās kāpņutelpas. Nu jā, nepatīk mums, ka viņš mēdz iedzert un sarīkot jandāliņus, bet tas netraucē ar viņu pagalmā sveicināties, jo tāpat zinām, ka vajadzēs arī Ķīnas palīdzību, kad nama kopsapulcē balsosim par jumta remontu. (Ar jumta remontu clvar saprast jebko, sākot no tirdzniecības un beidzot ar globālo sasilšanu) Turpretī Ukraina (un Gruzija un Moldova) ir seni paziņas, kuri grib ievākties mūsu dzīboklī. Un te nu ir tikai pašsaprotams, ka, pirms laižam viņus iekšā, uzstādam noteikumus. Nu negribam, lai viņi piedzeras un nosvilina dzīvokli, vai arī sanes palagos blusas, kas gulēt traucēs visiem.

Redziet, 1884. - tas nozīmē nekāda Photoshop, autors vienkārši pārkāpj dabisko proporciju likumus lai piešķirt sievietei garākas kājas, nekā daba spēj tai dot. Tas ir... jā, tehnoloģijas - vienīgais kas mainās; īstenībā es to sapratu vēl jaunībā, izlasot dažas Šekspīra lugas.
Tad varbūt ir jēga vienkārši pārpublicēt 19. gadsimta publicistiku? Izlasīju dažus no pirmajiem The Spectator numuriem - tikai datumi un vārdi nesakrīt ar mūsdienām, - kam vārīties kad nekas nemainās?! Izņemot mobilo?