Atsaucoties uz Latvijas Televīzijas 2018. gada 9. janvāra raidījumā "Rīta panorāma" izskanējušo informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu veidot jaunu nacionāla līmeņa nozares nevalstisko organizāciju, "Latvijas Pilsoniskā alianse" izsaka atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un kritizē šādu publiskās pārvaldes ieceri, salīdzinot to ar autoritārās valstīs izplatītu praksi.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" LIZDA vadītāja Inga Vanaga atzina, ka ir neizpratnē par Izglītības un zinātnes ministrija plānu veidot jaunu nacionāla līmeņa nozares nevalstisko organizāciju: "Šodien būs diemžēl, iespējams, arī asāka vārdu pārmaiņa, jo mēs redzam, ka ministrija grib koordinēt, lai tiek veidota jauna nacionāla nevalstiskā organizācija. Mēs uzskatām, ka tas ministrijai nebūtu jādara."
Pēc viņas sacītā, šai organizācijai paredzēts uzticēt visai plašas funkcijas, piemēram, pedagogu sertificēšanu, studiju programmu pilnveidi, tālākizglītības nodrošināšanu, prognožu veikšanu par nepieciešamajiem pedagogiem. Kopumā šai organizācijai plānots uzticēt 11 funkcijas. Daļu no tām šobrīd veicot pašvaldības, daļu Ekonomikas ministrija un IZM.
Jaunas NVO izveidei gadā paredzēts novirzīt 400 000 eiro, zināja teikt LIZDA vadītāja. "Vai tiešām ministrijai pietrūkst darba, lai iesaistītos nacionāla līmeņa nevalstiskās organizācijas izveidē [..]," vaicāja Vanaga.
"Latvijas Pilsoniskā alianse" vērš uzmanību, ka šāda prakse – valdībai veidot un organizēt nevalstiskās organizācijas – ir autoritāras valsts pazīme. Tādās valstīs kā Ķīna un Krievija valdības organizētas nevalstiskās organizācijas (angliski GONGO) ir ierasta prakse, valdībai nodrošinot sev vēlama viedokļa saskaņošanu ar sabiedrības pārstāvjiem. Tādēļ IZM iecere veidot jaunu nozares organizāciju ir signāls tam, ka Latvijas demokrātija virzās nepareizā virzienā, pārņemot autoritārisma iezīmes, kontrolējot un pašiem organizējot pilsoniskās sabiedrības aktivitātes.
Kā norāda "Latvijas Pilsoniskā alianse", šāda publiskās pārvaldes rīcība rada bažas par apzinātu pilsoniskās sabiedrības vājināšanu, jo tā seko pēc virknes ierobežojumu nevalstisko organizāciju darbībai un finanšu ilgtspējai, kā arī valdības bēgšanai no dialoga ar nozari. Situācijā, kad demokrātiskas vērtības ir apdraudētas visā pasaulē, ir īpaši svarīgi Latvijas valdībai nodrošināt tādu nevalstisko organizāciju darbību, kas ir dibinātas un darbojas neatkarīgi, pārstāvot un aizstāvot sabiedrības intereses.
Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija – biedrība, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai.
Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 128 biedrus, kas kopumā sastāda aptuveni 30 000 privātpersonas.
3