Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.
Foto: Ģirts Raģelis
"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.
Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.
Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve." Kāpēc mēs tā nevarētu?
Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."
0