Blogs
05.10.2017

Kurš prot mīlēt rakstnieku?

Komentē
7

Izlasot Jutas Ances Rombergas rakstu "Ar basām kājām aukstā peļķē" par to, cik slikti organizētas bija Dzejas dienas, es beidzot nolēmu padarīt publiskas savas jau ilgi gruzdošās pārdomas. Esmu gadiem sekojusi līdzi procesam, kā top dažāda mēroga notikumi literatūras nozarē. Pati esmu piedalījusies Dzejas dienu organizēšanā, esmu morāli atbalstījusi māti, kas nodarbojas ar "Laligabas" rīkošanu, un tagad palīdzu "bīdīt" Latvijas literatūras eksportu. Es to nedaru tāpēc, ka citur nevarētu atrast darbu. Es to daru tāpēc, ka vēl ticu šai nozarei un pagaidām neesmu zaudējusi entuziasmu kaut ko mainīt vai drīzāk uzbūvēt no jauna.

Problēma ir tā, ka mūsu ir ļoti maz. Tie ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki. Ja neskaita tos labdarus, kas palīdz nozarei, strādājot izdevniecībās, muzejos, plašsaziņas līdzekļos un citās struktūrvienībās. Lai darbotos literatūras menedžmentā, ir ne tikai jābūt apveltītam ar organizatoriskām dotībām, bet arī jāsaprot un savā īpatnā veidā jāmīl rakstnieks. Ir jāzina, kurš kuru ienīst, kas uz lasījumu var atnākt piedzēries un kāpēc kāds cits pēkšņi apvainojas par kaut ko šķietami nenozīmīgu. Un reizē jāgrib šim rakstniekam palīdzēt. Protams, ir vēlams arī lasīt grāmatas, jābūt apveltītam ar stipru nervu sistēmu un gatavam saņemt par to neadekvātu atalgojumu. Saprotot, ka prasības ir diezgan augstas, tomēr negribas arī ticēt, ka šādi cilvēki Latvijā ir pieci vai – labākajā gadījumā – seši.

Esmu dzirdējusi daudz padomu, kā būtu jāorganizē Dzejas dienas, jāveido "Laligabas" žūrija, kā būtu jārāda Latvijas literatūra ārvalstīs un kādus literatūras laikrakstus vajadzētu. Diemžēl tad, kad padomu autori tiek aicināti paši iesaistīties, viņi ātri piebāž muti ar trim kanapē maizītēm vai izliekas, ka nekad nav saņēmuši tādu e-pastu. Ar to es negribu teikt, ka nevajadzētu kritizēt literatūras nozari, tieši otrādi. Ja es izteiktu kritiku par filmu un kāds man uz to atbildētu: "Tad pati uztaisi labāk!", droši vien neko labu par viņu nedomātu. Es drīzāk gribu jautāt, kā tas var būt, ka Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta programmu katru gadu pabeidz ap 30 cilvēku, bet mums nav neviena, kas var labā līmenī noorganizēt Dzejas dienas? Tas liecina, ka šī programma ir jāmaina vai jālikvidē. Arī tur man ir personīga pieredze un zinu, ka vismaz pirms pieciem gadiem kultūras menedžmenta programmā literatūrai netika pievērsta pilnīgi nekāda uzmanība. Tikmēr niknie, gudrie, lecīgie jaunieši, kuriem sāp sirds par Latvijas literatūru – iesaistieties! Vienalga, taisiet revolūciju vai piedāvājiet palīdzību, bet negaidiet, ka Dzejas dienas pašas no sevis kļūs superīgas. Tieši tik banāli.

Anete Konste

Anete Konste ir pabeigusi kultūras menedžmenta maģistra studijas, bet šobrīd pārsvarā ir aizņemta ar visplašākā spektra rakstu darbiem. Augsta taisnības izjūta un detaļu valdzinājums jaunībā raisījis ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!