Kur tikai Markss mums var palīdzēt: Andas Kļaviņas intervija ar politiskās filozofijas pasniedzēju Juri Rozenvaldu

Lieliski, ka kāds Latvijā par šim lietām raksta. Bet šeit ir trīs piebildes nepieciešamas.

Pirmkārt - Markss mūsdienās var būt aktuālāks nekā jebkad, jo tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi tādu pakāpi, ka liekas, Marksa aprakstītā pāreja uz nākamo sociāli-ekonomisko formāciju ir neizbēgama. Šeit var minēt servisa robotiku (veco cilvēku aprūpe, manuālā darba aizstāšana, utt., ir ļoti daudz žurnālu un pētījumu, kas uz servisa robotiku raugās kā jau šodien pielietojamu tehnoloģiju, vienīgais šķerslis, kas ir palicis, ir rentabilitāte), mākslīgā intelekta pielietojumus servisa biznesos (AI pielietojumi tieslietu praksē, biznesa modeļu izvēlē, novērtēšanā un realizēšanā, biznesa procesu ieviešanā, komunikācijā ar klientu), zināšanu inženieriju (zināšana izguve, zināšanu reprezentācija, automātiskā secināšana, t.sk. viss, kas saistās ar modālām loģikām, kas secināšanas procesā ņem vērā modalitātes - ticību, pārliecību, normu hierarhiju, argumentācijas attīstību, utt.) un mehānismu būvi (sociālo normu un procesu projektēšana, lai sasniegtu noteiktu mērķi - izsoļu noteikumu dizains, sabiedrības uzvedības maiņa - ļoti kontroversiālas lietas).

Otrkārt - Mārksa mācība lieliski iekļaujas plašākā diskusijā par postkapitālismu, Marksa minētās formācijas ir vienas no iespējamām (pats Markss, protams, domāja, ka tās ir neizbēgamas), bet tām var būt arī alternatīvas un dažas no alternatīvām var būt visai biedējošas priekš lielākas cilvēces daļas. Līdz ar to - nav slikti, ja sociālisms un komunisms tiktu paturētas kā alternatīvas šajā diskusijā, varbūt tās nav sliktākās alternatīvas?

Treškārt - Rietumu universitāšu bibliotēkās ir ne tikai Rozenvalda pieminētie Marksa sējumi, tur ir daudz, daudz kas vairāk, jo marksisms ir dzīvs arī mūsdienās un tas nepārtraukti attīstītās. Protams, tas attīstās kā politiskā kustība un tas daudziem par šķist nesimpātiski (piem., strādājošiem būtu vairāk jāprasa pieejama izglītība un izaugsmes iespējas un nevis tikai lielāka alga par primitīvo darbu, kuru viņi veic šodien, bet marksisms kā politiskā kustība vēl daudzviet, diemžēl, fokusējas uz pēdējo). Bet marksisms mūsdienās ir arī intelektuālā kustība, pie tam - ļoti spēcīga. Iesaku apskatīties kaut vai Cambridge Journal of Economics - tas ir marsksisma un keinsiānisma ekonomikas žurnāls, kuru izdod Oksfordas Universitātes izdevniecība, kas ir iekļauts Tomson citēšanas inteksos un tā Impact Factor ir pietiekoši iespaidīgs (vismaz priekš marksisma izdevuma). Lielisks portāls tālāk studijām ir arī postcapitalistproject.org, ir Association for Social Economics, ir arī daudzi citi izdevmi, kurus dažkārt ierindo zem heterodoksās ekonomikas nosaukuma.

Loti gribētos cerēt, ka Rozenvalds paskatītos arī šīs lietas un atbilstoši atjaunotu savus kursus.