zakis
pirms 6 gadiem
Pirmkārt - Markss mūsdienās var būt aktuālāks nekā jebkad, jo tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi tādu pakāpi, ka liekas, Marksa aprakstītā pāreja uz nākamo sociāli-ekonomisko formāciju ir neizbēgama. Šeit var minēt servisa robotiku (veco cilvēku aprūpe, manuālā darba aizstāšana, utt., ir ļoti daudz žurnālu un pētījumu, kas uz servisa robotiku raugās kā jau šodien pielietojamu tehnoloģiju, vienīgais šķerslis, kas ir palicis, ir rentabilitāte), mākslīgā intelekta pielietojumus servisa biznesos (AI pielietojumi tieslietu praksē, biznesa modeļu izvēlē, novērtēšanā un realizēšanā, biznesa procesu ieviešanā, komunikācijā ar klientu), zināšanu inženieriju (zināšana izguve, zināšanu reprezentācija, automātiskā secināšana, t.sk. viss, kas saistās ar modālām loģikām, kas secināšanas procesā ņem vērā modalitātes - ticību, pārliecību, normu hierarhiju, argumentācijas attīstību, utt.) un mehānismu būvi (sociālo normu un procesu projektēšana, lai sasniegtu noteiktu mērķi - izsoļu noteikumu dizains, sabiedrības uzvedības maiņa - ļoti kontroversiālas lietas).
Otrkārt - Mārksa mācība lieliski iekļaujas plašākā diskusijā par postkapitālismu, Marksa minētās formācijas ir vienas no iespējamām (pats Markss, protams, domāja, ka tās ir neizbēgamas), bet tām var būt arī alternatīvas un dažas no alternatīvām var būt visai biedējošas priekš lielākas cilvēces daļas. Līdz ar to - nav slikti, ja sociālisms un komunisms tiktu paturētas kā alternatīvas šajā diskusijā, varbūt tās nav sliktākās alternatīvas?
Treškārt - Rietumu universitāšu bibliotēkās ir ne tikai Rozenvalda pieminētie Marksa sējumi, tur ir daudz, daudz kas vairāk, jo marksisms ir dzīvs arī mūsdienās un tas nepārtraukti attīstītās. Protams, tas attīstās kā politiskā kustība un tas daudziem par šķist nesimpātiski (piem., strādājošiem būtu vairāk jāprasa pieejama izglītība un izaugsmes iespējas un nevis tikai lielāka alga par primitīvo darbu, kuru viņi veic šodien, bet marksisms kā politiskā kustība vēl daudzviet, diemžēl, fokusējas uz pēdējo). Bet marksisms mūsdienās ir arī intelektuālā kustība, pie tam - ļoti spēcīga. Iesaku apskatīties kaut vai Cambridge Journal of Economics - tas ir marsksisma un keinsiānisma ekonomikas žurnāls, kuru izdod Oksfordas Universitātes izdevniecība, kas ir iekļauts Tomson citēšanas inteksos un tā Impact Factor ir pietiekoši iespaidīgs (vismaz priekš marksisma izdevuma). Lielisks portāls tālāk studijām ir arī postcapitalistproject.org, ir Association for Social Economics, ir arī daudzi citi izdevmi, kurus dažkārt ierindo zem heterodoksās ekonomikas nosaukuma.
Loti gribētos cerēt, ka Rozenvalds paskatītos arī šīs lietas un atbilstoši atjaunotu savus kursus.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Nevienlīdzība kā augsne populismam. Saruna par politiku un ekonomiku Latgalē
Kamēr Latvija domā, ka ar Latgali neko īpašu nevajag darīt un ka tā atpaliek dabisku, ekonomisku iemeslu dēļ un vispār paši vainīgi, tikmēr pati Latvija kļūst par Baltijas reģiona Latgali, par visvairāk atpalikušo Baltijas valsti.
0
Neviens nezina, ko no manis sagaidīt. Saruna ar rakstnieku Marju Ivaškeviču
Rakstīju bērnišķīgi ironiskā valodā, lai ievadā ļoti vienkārši izskaidrotu sarežģītus notikumus. Ievads kļuva par iemeslu uzbrukumiem man, jo viņi nespēja iedziļināties pašā grāmatā. Man tika anonīmi draudēts ar nāvi, un policija sāka izmeklēšanu, taču neviens netika apcietināts.
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
0
Nākotnes taisnīgumam. Saruna ar "The Kyiv Independent" žurnālisti Jevhēniju Motorevsku
Es pat nezinu, kas ir sliktāk – pats fakts, ka bērnus atņem un nelegāli pārved uz Krievijas teritoriju, vai tas, kas ar viņiem notiek tālāk, jo tā ir milzīga smadzeņu skalošanas mašīna, tā sauktā "pāraudzināšana", arī bērnu militarizācija.
Sarunas
29.09.2008
1
Kur tikai Markss mums var palīdzēt: Andas Kļaviņas intervija ar politiskās filozofijas pasniedzēju Juri Rozenvaldu