Kultūra
30.07.2014

Kultūras telpu ietekme uz sabiedrību

Komentē
0

(Raksts sagatavots pēc autores uzstāšanās diskusijā "Kultūras telpa pilsētvides attīstībā" radošās darbības nedēļā "Radi!2014")

Laikmetīgās mākslas muzejiem un institūcijām ir īpaša loma kopienas ekonomiskajā, izglītības un sociālajā attīstībā. Runa nav tikai par izstādēm vai kuratoru darbu, bet arī par to, kā šīs institūcijas veido attiecības ar plašāku publiku – kādas izglītības programmas tās veido, kā sasniedz kopienu un kādu lomu jēgveidē piešķir apmeklētājiem. Man vissvarīgākie ir šādi jautājumi: vai radošo institūciju darbība ir orientēta uz plašāku sabiedrību vai tikai iesaistītajām personām (piemēram, dibinātājiem)? Kādas ir to attiecības ar vietējām kopienām? Un visbeidzot – cik lielu iespaidu uz sabiedrību var atstāt laikmetīgās mākslas muzejs vai institūcija?

Tāpēc, domājot par atsevišķiem gadījumiem un labās prakses piemēriem laikmetīgajā mākslā, es domāju par muzejiem un institūcijām, kas pievērsušas lielu vērību šiem jautājumiem – tas ir Volkera mākslas centrs Mineapolisā, Masačūsetsas Laikmetīgās mākslas muzejs MASS MoCA Nortadamsā un Laikmetīgās mākslas muzejs "Kiasma" Helsinkos. Lai arī šis raksts veltīts muzejiem ārpus Latvijas, es uzskatu, ka ir svarīgi sākt domāt par laikmetīgās mākslas muzeju un institūciju vietu Latvijā. Kāda ir kopienas loma Latvijas laikmetīgās mākslas muzejos un institūcijās? Kā šīs institūcijas definē kopienu? Šie ir jautājumi, kam minētie muzeji ir pievērsuši lielu vērību, domājot par savām kopienām.

Volkera mākslas centrs ir definējis vietējo kopienu kā savas misijas vadmotīvu kopš muzeja dibināšanas 1927. gadā. Tas sevi raksturo kā rātsnamu – vietu, kur pulcējas cilvēki un kur var sadzirdēt dažādus viedokļus. Tā misijas formulējumā ir sevišķi uzsvērts, ka centrs ir "mākslinieku radošās izpausmes un publikas aktīvās iesaistīšanās katalizators". "Volkera centra programmas pēta jautājumus, kas veido un iedvesmo mūs kā indivīdus, kultūras un kopienas."[1] Kā reiz norādījusi tā bijusī direktore Ketija Halbraika (kas šobrīd strādā Modernās mākslas muzejā Ņujorkā – MoMA), "muzeja metafora vairs nav baznīca vai templis, bet gan dzīvības pilns forums vai pilsētas laukums"[2]. Ar šo misiju prātā Volkera centrs veido izstāžu programmas, kas liek kopienai sajusties kā daļai no muzeja. Centrs apzināti radījis sev gan muzeja, gan kopienas centra reputāciju – piemēram, ļaujot kopienu grupām bez maksas sanākt Volkera centrā savās tikšanās reizēs. Viens no šādiem "atvērto durvju politikas" piemēriem ir "Open Field Project" (Atklātā lauka projekts) – vasaras sezonas programma trīs gadu garumā, kas norisinās muzeja plašajā, zaļajā apkārtnē.

Kā savā skaidrojošajā rakstā "Sarunas par publisko" norāda Sāra Šulca un Sāra Pītersa, "Open Field" redz muzeja telpu kā koplabumu. [3] Šī projekta mērķis ir "veidot atsaucīgu un atbildīgu muzeju, kas apzināti iziet ārpus savām telpām, lai radītu kolektīvu vērtību kopā ar apmeklētājiem". Projekts realizēts, organizējot publiskas mākslas meistardarbnīcas, ļaujot apmeklētājiem izmantot zaļo zonu un radot telpu, kurā mākslinieki, amatnieki un sabiedrība var iesaistīties jēgveides procesos. Tā mērķis bija radīt produktu, kas nebūtu domāts tikai "tradicionālajai" muzeja publikai – māksliniekiem, kuratoriem un viņu draugiem –, bet plašākai cilvēku grupai, kas ne vienmēr uzdrošinās ieiet muzejā.

Ja Volkera mākslas centrs definē sevi kā rātsnamu, tad Masačūsetsas Laikmetīgās mākslas muzejs (MASS MoCA) redz sevi kā ekonomisko inkubatoru. 1999. gadā atvērtais MASS MoCA atrodas Nortadamsas pilsētā, ēku grupā, kas savulaik piederēja 1985. gadā slēgtai kompānijai "Sprague Electric". Rūpnīcu slēgšana ekonomiski novājināja pilsētu – tajā joprojām ir augsts bezdarba līmenis, un reiz plaukstošās pilsētas ielas pārpludināja tukši veikalu skatlogi, tāpēc MASS MoCA par savu uzdevumu uzskata ne tikai izstādīt pasaules līmeņa laikmetīgo mākslu un performances, bet arī ekonomiski atdzīvināt kopienu. "MASS MoCA tiecas veicināt un atbalstīt jaunas mākslas radīšanu, piedāvāt mūsu apmeklētājiem drosmīgu vizuālo un performances mākslu visās tās tapšanas stadijās, kā arī atveseļot sociālekonomiskās grūtībās nonākušā reģiona dzīvi," vēsta muzeja misijas formulējums.[4] MASS MoCA cenšas (un ar zināmiem panākumiem) to īstenot, piedāvājot savā ēkā biroja telpas vietējiem uzņēmējiem un organizācijām, rīko brīvdabas filmu skates, iedrošina māksliniekus un citus radošos pārņemt tukšos veikalus uz pilsētas galvenās ielas, kā arī veicina sadarbības projektus starp vietējām skolām, kopienu grupām un māksliniekiem. Muzeja bērnu spārnā "KidSpace" iespējams bez maksas aplūkot gan atzītu, gan jaunu un daudzsološu laikmetīgo mākslinieku izstādes. Muzejs regulāri atver savu brīvdabas teritoriju koncertiem, alus dārzam un filmu seansiem vasarā. Visas šīs aktivitātes padarījušas MASS MoCA zināmu ne tikai kā muzeju, kas spēj izstādīt savās ietilpīgajās hallēs liela izmēra darbus, bet arī kā piemēru tam, ka laikmetīgās mākslas centrs var darboties kā ekonomisks dzinējs ekonomiski nelabvēlīgās kopienās.

Lai arī "Kiasma" Somijā nav kopienas centrs kā Volkera mākslas centrs un necenšas atveseļot vietējo ekonomiku kā MASS MoCA, šis laikmetīgās mākslas muzejs plaši domā par izglītību un sabiedrības sasniegšanu. Viens no šādas programmas politikas piemēriem ir tas, kā muzejs piedāvā publikai izmantot tā telpas – sākot no skeitbordistiem, kas skeito pa muzeja sienām (First We Take Museums, 2005), un pirmsskolas vecuma bērnu apmācību, līdz ekskursijām pa izstādēm (ARS 06 and Kiasma hits, 2013 - līdz šim brīdim) un īpašām programmām vecpuišu un vecmeitu ballītēm. Muzeja piedāvātās programmas sniedzas arī ārpus "Kiasmas" sienām, kā tas bija gadījumā ar 2006. gada sociālo projektu "Villa Nova Project", kurā mākslinieku grupa "Forest Camp Group" pārtaisīja mēbeles kopā ar alkoholiķiem bezpajumtniekiem. Nesen muzejs uzsācis jauniešu programmu "Kultu", kurā jauni cilvēki tiek apmācīti vadīt ekskursijas pa "Kiasmas" izstādēm, kā arī radīt un kūrēt savas programmas.

Visas šīs institūcijas vieno tas, ka tās sašaurina kopienas vai "potenciālās auditorijas" definīciju – tās sadarbojas ar vietējām skolām, strādā ar dažādām vecuma grupām (sākot ar maziem bērniem un beidzot ar pieaugušajiem) izglītības programmās, tās redz savas telpas kā potenciālas kopienas un sociālās iesaistīšanās vietas, tās piespiež sevi iziet ārpus ierastiem rāmjiem. Jā, ir aspekti, kas dažas no programmām padara nepieejamas noteiktām grupām (dalības maksa, piemēram), taču tik un tā visās šajās trīs laikmetīgās mākslas institūcijās kopiena ir to misiju centrā. Šo mākslas centru sūtība nav eksponēt mākslu mākslas dēļ, plānot intelektuālu sarunu vai organizēt dažus klasiskās mākslas koncertus – to uzmanības centrā ir auditorija, kopiena, sabiedrība, un tie pilda savu lomu kā institūcija kas rada un veicina izmaiņas.

Tādējādi Latvijas laikmetīgo mākslas muzeju un institūciju (kā arī citu muzeju) uzdevums ir domāt, kā tie var radīt savu šādu programmu versiju. Runa nav par tiešu Volkera mākslas centra, MASS MoCA vai "Kiasmas" kopēšanu, ir jādomā par to, kā šīs institūcijas var radīt kopienas sasniegšanas un sabiedriskās programmas, kas būtu piemērotas Latvijas situācijai, kas ir oriģinālas savā perspektīvā un paplašina muzeju apmeklētāju definīciju. Latvijas laikmetīgās mākslas muzejiem un institūcijām ir iespēja radīt programmas skolām, vairāku institūciju sadarbības projektus un uz plašu kopienu orientētas programmas. Vēl neuzbūvētais  Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs (ko noteikti vajadzētu uzbūvēt) varētu kalpot kā sava veida inovatīvu programmu veidošanas platforma – kas varētu mainīt ne tikai Latviju, bet arī visu Baltijas reģionu.

Tulkojusi Antonija Skopa-Šlāpina

 

[1] Volkera mākslas centra mājas lapa.

[2] turpat

[3] http://www.walkerart.org/magazine/2012/open-field-book-intro-sarah-schultz-pete

[4] MASS MoCA website

Lorēna Monseina Roudsa

Lorēna Monseina Roudsa (Rhodes) ir Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas programmas viesdocente. Viņa ir strādājusi vairākos muzejos un mākslas iestādēs ASV, tai skaitā Ņujorkas T...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!