Photo by Samuel Zeller on Unsplash
 
Komentārs
15.10.2018

Kreiso "restarts"?

Komentē
0

Acīmredzamākais "interesantums" bija partijas salīdzinoši labie rezultāti – lai gan 2,61% no nobalsojušajiem atbalsts nozīmē, ka partija 13. Saeimā pārstāvēta nebūs, tomēr 22 078 balsis, manuprāt, ir pietiekošas, lai šo politisko projektu vairs nievīgi neapzīmētu par "sīkpartiju". Tāpat jāņem vērā, ka rezultāts ļaus "Progresīvajiem" saņemt finansējumu no valsts apmēram 15 000 eiro apmērā ik gadu, un tas ļaus partijai, ja vien tā pati vēlēsies un mācēs, uzturēt zināmu organizatorisko minimumu.

Tomēr būtiskāks, iespējams, ir veids, kādā "Progresīvie" šo rezultātu faktiski no nulles punkta sasniedza. Pirmkārt, arī tad, ja kāda no partijas tēzēm nelikās pareiza un pieņemama, grūti bija apšaubīt, ka, to paužot, kandidāti patiešām tā domā. Otrkārt, cik noprotams, "Progresīvie" spēja ieinteresēt (tas gan nenozīmē pierunāt aiziet un nobalsot) daļu gados jaunu cilvēku, kuriem līdz šim pret politiku bijusi noraidoša vai vienaldzīga attieksme. Tāpēc pamatots, manuprāt, ir jautājums, vai "Progresīvajiem" ir iespējams atbalstītāju, turklāt tādu, kuri gatavi iet un balsot, loku paplašināt, un vai tas savukārt nozīmē, ka kreisas politikas mūsdienu izpratnē idejām Latvijā ir sava vieta.

Otrais jautājums izriet no tēzes, ka līdz šim sociāldemokrātisks virziens Latvijas politikā faktiski bija fikcija. Nav šī teksta uzdevums iztirzāt vai kritizēt "Saskaņu", tomēr, šķiet, ka apzīmējumu "sociāldemokrātiskā partija"savulaik izvēlējās tādēļ, lai vismaz teorētiski definētu sevi kā pretmetu "labēji centrisko" partiju status quo Latvijas iekšpolitikā, kā arī lai mēģinātu šādi vājināt citu, neoficiālu (par tā korektumu te nestrīdēsimies) apzīmējumu "krievu partija". Ja neskaita šādus taktiskus apsvērumus, grūti atrast pamatu "Saskaņas" atzīšanai par "sociāldemokrātiem". Tas nav nedz pārmetums, nedz uzslava (atkarībā no lasītāja pašdefinējuma "labējo – kreiso" koordināšu sistēmā). Savukārt, ja runājam par Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), tad, pazīstot cilvēkus, kuri savulaik piedalījās LSDSP darbības Latvijā atjaunošanā, teikšu, ka viņu (Egils Baldzēns, Uldis Bērziņš u.c.) nodomi bija tīri un sociāldemokrātiskums neviltots, tomēr acīmredzot deviņdesmito gadu sākums nebija piemērots šim virzienam; sekoja dažādi ar "sociķu" vadošajām personālijām saistīti brīnumi un pārliecinoša noslīdēšana zem 1% līmeņa Saeimas vēlēšanās, pat startējot kopā ar vēl divām partijām.

Te, protams, var pamatoti uzdot jautājumu: vai Latvijā vispār ir nepieciešama tāda atsevišķa kreiso partija, ja labus panākumus vēlēšanās ir guvusi "Attīstībai/Par!", kas sevi pozicionē kā liberāļus un vismaz daļā jautājumu var pārstāvēt arī kreiso intereses? Atbildei ir divas daļas. Pirmkārt, "Progresīvie" varētu būt grupa, kas neļauj liberāļiem ieslīgt pašapmierinātībā un pārāk negantos kompromisos, jo zaudēt arī divus vai trīs procentus no šoruden izkarotajām balsīm liberāļi diez vai gribēs. Otrkārt, kreisās idejas mūsdienās nesaistās tikai ar sociālo taisnīgumu. Citiem vārdiem sakot, ja piekrītam, ka klasiskais dalījums labējās un kreisās partijās mūsdienās kļūst arvien neskaidrāks, šis izteikums nozīmē arī to, ka kreisā politika ir pastāvīgos sevis meklējumos un iegūst lokāli atšķirīgas iezīmes (mazliet vulgarizējot, "Podemos" Spānijā, Marina Silva Brazīlijā un Bērnijs Sanderss ASV visi ir uzskatāmi par kreisajiem, tomēr atšķirību netrūkst). Kreisie mūsdienās nav krekliņi ar "biedru Če", ASV lamāšana vai snobiski un dogmātiski strīdi par Lukaču, Agambēnu vai agrīno Marksu. Kreisie manā izpratnē vairāk orientējas uz nevalstiskajām organizācijām kā fenomenu – vai tās darbotos ekoloģijas, sociālās uzņēmējdarbības vai radošo industriju jomā, neuzsverot partijas kā formas nozīmīgumu. Īsi sakot, "Progresīvie", manuprāt, ir ceļa sākumā, lai uztaustītu kreiso nišu Latvijā.

Paši "Progresīvie" jau pēc vēlēšanām atzinuši, ka nav izdevies "pienācīgi uzrunāt krievu valodā runājošo sociāldemokrātisko vēlētāju". Nemāku spriest. Savukārt tēze, ka naudas trūkums nav ļāvis īstenot "ne avīžu, ne radio kampaņas", bet "proporcionāli aktīvākais senioru vēlētājs sēž pie TV, klausās radio un lasa drukātos izdevumus", man nešķiet noderīga pašiem "Progresīvajiem", jo nedomāju, ka "seniori" ir partijas perspektīvākā auditorija.

Savukārt, ja pieņem, ka partijai jāstrādā ar vecuma grupu, ko vispārināti apzīmē kā "jaunus cilvēkus", tad, manuprāt, partijai vērts padomāt par akcentu maiņu programmā. Cik saprotu, "jaunos" uzrunāja gan labā nozīmē stūrgalvīgā atsacīšanās no kompromisiem, gan akcents uz vides politiku, gan kampaņas dabiskums, bet diez vai mūsdienu "gig economy" apstākļos strādājošos sevišķi interesē arodbiedrību lomas palielināšana (7.17.punkts) vai citi "tradicionālās sociāldemokrātijas" piedāvājumi, kas tomēr var nelikties pietiekami aktuāli. No šī viedokļa tas, ka "Progresīvo" rindās ir tik daudz tieši gados jaunu cilvēku, var šo uzdevumu atvieglot, jo tikai viņi paši spēj formulēt savu pasaules izjūtu un intereses.

Ja paliekam pieņēmumā, ka "Progresīvo" mērķauditorija ir "jaunie", tad nākamā gada maijā plānotās Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanas būs interesants pārbaudījums. No vienas puses, "jaunie", kas salīdzinoši ar citām vecuma grupām, brīvāk un pašsaprotamāk pārvietojas (fiziski un mentāli) Eiropā, objektīvi ir ļoti ieinteresēti, lai šī Eiropa nekļūtu viņiem sveša. No otras puses, nav skaidrs, vai minētā ieinteresētība ir pārtulkojama aktīvā dalībā EP vēlēšanās. Tas, ko "Progresīvie" savukārt var izmantot, ir 13. Saeimas vēlēšanu kampaņā panāktais – psiholoģiskā sliekšņa pārvarēšana, proti, ka jābalso "pragmātiski", par "mazāko ļaunumu", jo citādi tā ir "balss izmešana miskastē". Dažādu iemeslu dēļ personīgi neesmu dziļā sajūsmā par šādu modeli Latvijas pašreizējā situācijā, tomēr kopumā nebaidīšanos būt konsekventiem cienu un uzskatu par noderīgu.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!