Ar bērniem
28.08.2013

Ko nenojauta Ļaunā pamāte?

Komentē
0

Viena no manas meitas mīļākajām grāmatām ir "Pasaka par Pelnrušķīti". Domāju, ka šis stāsts ir visiem labi zināms: Ļaunā pamāte lolo un lutina savas īstās meitas, savukārt pameitai liek darīt visus mājas darbus. Zinām arī rezultātu – Pelnrušķīte tiek pie Prinča, kamēr īstās meitas turpina ar deguniem bakstīt mākoņus, klupdamas un krizdamas tepat uz zemes. Vai varētu būt, ka Ļaunā pamāte kaut kur kļūdījās?

Pameita atkal bija skaista un strādīga,

kas pamātei ar īstām meitām nemaz nebija pa prātam.

Par to nu ar nabaga bārenītei deva darbu dienā un naktī.

Zinātnieki pārliecinājušies, ka smadzeņu pilnīgai attīstībai nepieciešama īpaša stimulācija kustību un sajūtu formā jau kopš agras bērnības.[i] Jaunākajos pētījumos secināts, ka tieši sensomotorā attīstība ir viens no noteicošajiem rādītājiem bērna turpmākajiem panākumiem.[ii] Kā "Doktores Montesori pašas rokasgrāmatā"[iii] raksta Marija Montesori, motorā izglītība ir ļoti sarežģīta, jo tajā jāiekļauj visas daudzās ikdienā nepieciešamās prasmes: staigāt, sēdēt, piecelties, kaut ko nest, apkopt sevi (sukāt matus, mazgāties, ģērbties u.tml.), darboties dārzā, veikt mājas darbus (slaucīt grīdas, mazgāt, tīrīt putekļus), rokdarbus, arī vingrot un dejot. Atstājot šo jomu bez ievērības, bērns savā rīcībā būs haotisks. Jāņem gan vērā, ka nerimstošs kustīgums ir maza bērna īpašā pazīme – "nekad nestāv mierā" un "visu aiztiek". Tas nosaka bērna nemierīgumu un palaidnīgumu, ko mēs, pieaugušie, mēģinām apkarot, bērnu tirdot un bezgalīgi, bezjēdzīgi atkārtojot: "Paliec mierā!" Patiesībā šajā kustīgumā mazais meklē to īsto vingrinājumu, kas palīdzēs "sakārtoties" un padarīt kustības koordinētas, cilvēka dzīvei derīgas.

Montesori iesaka atmest nereālās prasības bērnam palikt mierā un tā vietā palīdzēt apgūt lietderīgās kustības, kas ir bērna pūliņu patiesais mērķis. Tas ir arī motorās izglītības mērķis, kas ir viena no trīs Montesori pedagoģijā lietotajām pieejām (motorā, sensorā un valodas izglītība). Kad ierādīts virziens, kurā attīstīties, bērns pats to novedīs līdz pilnībai, kļūdams par mierīgo, mērķtiecīgo, priekpilno būtni, ko ceram ieraudzīt. Kā skaidro Marija Montesori, "kustību izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem tai "Bērnu mājās" (Montesori bērnudārzi) novērotajai ārējai izpausmei, ko mēdz saukt par "disciplīnu"."[iv]

Ko Montesori zināja jau pirms simts gadiem, joprojām arvien no jauna apliecina zinātne: pētījumi pierāda, ka pastāv cieša saikne starp kognitīvo (izziņas spēju) un sensomotoro (fizisko) attīstību. Vienā no jaunākajām mācību grāmatām pirmklasniekiem teikts: "Lai attīstītu valoddarbības prasmes un domāšanu, svarīgi ik dienu veikt dažādus roku un pirkstu vingrojumus. Attīstot motoriku, tiek radīti priekšnoteikumi dažādu psihisko procesu attīstībai. Roku kustības koordinācijas un delnas sīko muskuļu un pirkstu vingrojumi ietekmē augstākās nervu darbības funkcijas. Attīstot bērna maņas, vienlaikus attīsta arī galvas smadzeņu darbību, kas sekmē runas un rakstu prasmes apgūšanu."[v]

Arī saviem bērniem piedāvāju dažādus ar bēršanu/vēršanu/"karotēšanu" (bēršanu ar karoti) saistītus uzdevumus, piemēram, pārbērt rīsus no vienas krūzītes citā, bērt tos pašus rīsus ar karoti no viena trauciņa citā, sašķirot zirņus un pupiņas no viena kopīga trauka katrus savā, savērt makaronus uz aukliņas. Variāciju un iespēju šeit bezgala daudz. Svarīgākais – šāda darbošanās nav tikai laika kavēklis vai papildu nekārtība virtuvē (iedomājieties vien, cik reižu šāda procesa laikā rīsi tiek izbērti pa visu apkārtējo telpu…), tā ir būtiska un nepieciešama bērna prāta attīstībai.

Atgriežoties pie Ļaunās pamātes – viņa noteikti pat nenojauta, cik patiesībā lielu pakalpojumu izdara Pelnrušķītei, likdama izlasīt zirņus un kaņepes no pelniem.

Pamāte iebēra stopu zirņu pelnos un uzsauca:

 "Kad izlasi tos zirņus, tad vari iet."..

.. nākamajā dzīru dienā bārenītei bija jāizlasa

stops kaņepju no pelniem. ..

.. Trešā dzīru dienā pamāte iebērusi

stopu sinepju pelnos: lai izlasot.

Montesori pedagoģijā šādiem uzdevumiem dots nosaukums – praktiskās dzīves vingrinājumi, kas tiek uzskatīti par pamatu visam pārējam. Kad tikko par tādiem uzzināju, nevarēju saprast, tieši kāds gan rīsu bēršanai no vienas krūzes citā sakars ar praktisko dzīvi? Nevarētu teikt, ka ikdienā bieži ko tādu daru. Tomēr sakars ir. Berot rīsus, bērns trenējas uzdevumu paveikt, neko neizberot uz galda/paplātes. Kad ar rīsiem tas izdodas, krūzītē ielej ūdeni un atkārto to pašu vingrinājumu, tādējādi apgūstot dzīvē noderīgu iemaņu – ieliet, neko neizlaistot.

Viens no praktiskās dzīves vingrinājumu plusiem – mājās viss jau ir, lai tos veiktu! Lai gan arī ar šo jautājumu man sākumā bija problēmas… Frāze "mājās viss jau ir" ietver paplātes, kur visu nepieciešamo uzdevuma veikšanai salikt, kā arī dažādu lielumu, materiālu un formu karotes, trauciņus, neliela izmēra sulas krūzes (ziniet – tādas, kas īpaši piemērotas liešanai), ledus saldējamos trauciņus, visādas standziņas, pincetes un mazus nazīšus, arī pom-pomus un neskaitāmus citus nieciņus, ko bērt, pārbērt, pārcelt ar standziņām utt., u.t.jpr. Nē, mūsu mājās visa ne tuvu nebija toreiz un joprojām nav visa. Tomēr pietiekami, lai, dažādi komplektējot esošās lietas, ik reizi uzdevums būtu jauns.

Būtībā jau praktiskās dzīves vingrinājumiem tiešām būtu jābūt "praktiskiem". Tādiem, ko bērns ikdienā redz pieaugušos darām. Lai gan sākumā tas var šķist nereāli, ar laiku kļūst pat izdevīgi! Piemēram, grīdas slaucīšana. Pirmajās reizēs (un pirmās reizes šai gadījumā var būt arī desmit vai divdesmit…) no tā, ka bērns tīra grīdu, īstas jēgas mammas acīs droši vien nav. Putekļi un gruži šķīst uz visām pusēm, darbs, lai visu novāktu, lielāks nekā pirms tam. Bet, cītīgi trenējoties, pēc kāda laika bērnam jau izdosies gluži labi. Saku no savas pieredzes. Un tas ir brīdis, kad kļūst “izdevīgi”! Tāpat arī trauku mazgāšana, dārzeņu griešana, putekļu slaucīšana – visas patiešām praktiskās lietas, ko ikdienā mājās veicam.

Šķiet, šodienas realitātē aktuāla varētu būt gluži cita problēma: liela daļa vecāku, iespējams, paši nemaz nedara visas sīkās lietas. Viņu vietā tās paveic kāds cits: trauku mašīna, veļas mašīna vai i-Robots. Arī dārzu vairs pilsētniekiem nav, jo veikalā taču var dabūt, ko vien sirds kāro. Kā gan lai bērni tiek pie "praktiskās dzīves" vingrinājumiem? Tam tad arī nepieciešams manis iepriekš uzskaitītais visādu mazu lietiņu saraksts.

Šajā sakarā vēl kāda pārsteidzoša lieta. Pati Marija Montesori par to rakstījusi vairākās savās grāmatās – bērni daudz labprātāk izvēlas darīt īstas lietas, darboties ar īstiem rīkiem (tai skaitā mazgāt traukus un grīdu), nekā spēlēties ar jaunākajām, modernākajām un dārgākajām rotaļlietām. Vienā no pirmajām Montesori "Bērnu mājām" bagātās patroneses sagādāja visas tā laika smalkākās rotaļlietas. Bērni, protams, bija sajūsmā! Pirmās divas vai trīs dienas. Tad rotaļlietas tika aizmirstas, un bērni pilnībā pievērsās vienkāršajiem, praktiskajiem Montesori materiāliem. Arī mūsu ikdienā redzu, kā rozā leļļu ratiņi pēc pirmo dienu sajūsmas nu vairs netiek kustināti, savukārt ēst gatavošana ir un paliek mīļākā nodarbe vienmēr un visur!

Tā nu Pelnrušķīti apprecēja ķēniņa dēls,

bet īstās meitas nomocījās ilgu laiku,

savas kājas dziedēdamas.

Protams, pasaka ir pasaka. Tomēr šo to no tās mācīties varam. Kā raksta pasaku terapeite Iveta Gēbele: "Pasakās parādīta cēloņu un seku mijsakarību būtība un jēga kopējā dzīves kartē. Ir jāsaprot mācība un turpmāk jārīkojas apdomīgāk."[vii] Šajā gadījumā – pārfrāzējot nu jau slaveno Līgas Kristas Solimas[viii] uzsaukumu: "Dodiet taču bērniem slotas!"
_____________________________________________________________________________________

[i] Gabbard C., Rodrigues L. "Optimizing Early Brain and Motor Development Through Movement" http://www.earlychildhoodnews.com/

[ii] Grissmer, David; Grimm, Kevin J.; Aiyer, Sophie M.; Murrah, William M.; Steele, Joel S. "Fine motor skills and early comprehension of the world: Two new school readiness indicators" http://psycnet.apa.org/

[iii] M. Montessori "Dr.Montessori’s Own Handbook", L.Langdon, 2005

[iv] M. Montessori "Dr.Montessori’s Own Handbook", L.Langdon, 2005, p.7

[v] Andersone G., Arājs R., Drulle V., Kratiņa E., Volāne E. Raibā pasaule. "Skolotāja grāmata". "Zvaigzne ABC", 2011, 14.lpp

[vi] Pasaka par Pelnrušķīti. http://www.pasakas.net/

[vii] Gēbele I. "Pasaku dziedinošais spēks", Bērni bērniem, 2012, 60.lpp.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0