Salvadors Vinjegra "Ādama un Ievas pirmais skūpsts"
 
Sabiedrība
16.02.2018

Katoliskās laulības noslēpums

Komentē
4

Katoliskās baznīcas pārstāvji publiskajā telpā izsakās par genderisma ideoloģijas [1] briesmām, kuras apdraudot katoliskās baznīcas identitāti. Un, lūk, viena no tām [2]. Īsumā problēma ir šāda: pie priestera var atnākt divas personas, kuras grib salaulāties, abu šo personu bioloģiskais dzimums sakrīt (tie ir vīrieši), bet dokumentos rakstīts, ka juridiski viena no personām ir sieviete. Ja baznīca viņus nesalaulās, tas atbilstoši katoliskās baznīcas izpratnei par Stambulas konvenciju tiks uzskatīts par vardarbību pret sievieti. Otrs šīs situācijas variants izskanēja televīzijā – tur vienai no personām, kas vēlas laulāties, dzimums jau ir ķirurģiski mainīts, bet situācija tāda pati. Es neko neteikšu par to, kādā veidā to var noteikt Stambulas konvencija. Jo atbilde ir: "Nekā nevar noteikt", un tā ir kārtējā melošana. Piedošanu, nevis melošana, bet gan patiesības sagrozīšana. Melno sutanu padarīt atkal baltu neizdosies.

Bet, ja tāda problēma pastāv, varbūt ir kādi varianti, kā to var atrisināt. Nekur tālu nav jāmeklē – ieskatīsimies kaut vai katoliskās baznīcas mācībā [3]. Es secinu: bažas par to, ka Stambulas konvencijas dēļ vai kādu citu likumu dēļ katoļu baznīcai vajadzēs laulāt viena dzimuma personas, ir pilnīgi nepamatotas. Tāpēc grūti saprast šo katoļu jezgu par neeksistējošu problēmu.

Saskaņā ar baznīcas mācību katoliskā laulība ir sakraments, kuru iedibinājis Kristus. "Laulības derībai, ar kuru vīrs un sieva nodibina savstarpēju kopību, kas skar visu dzīves realitāti un pēc savas dabas ir pakārtota laulāto labumam un bērnu dzemdēšanai un audzināšanai, ja tā noslēgta starp kristiešiem, Kungs Kristus ir piešķīris sakramenta godu." [4] Katoliskā laulība ir interesants fenomens. Laulības pamatā ir laulāto līgums (pactum conigale). Šis līgums ir iespējams tikai starp divām bioloģiski atšķirīgu dzimumu personām: vienam jābūt vīrietim, bet otrai – sievietei. Tā ir aksioma. Īsāk sakot, jābūt diviem pretējiem dzimumiem, kuriem ir potenciāla spēja veikt savstarpēju seksuālu interakciju, kuras rezultātā dabiskā veidā rastos pēcnācēji. Laulībai ir trīs aspekti: laulības būtība, liturģiskā forma un juridiskais līgums. Laulības būtība ir tās sakramentālā daba, un tai ir garīgs, reliģisks raksturs. Liturģiskā forma ir ceremonijas veids. Juridiskais aspekts ir līgums starp laulātajiem un nosacījumi šī līguma īstenošanai. Katoļu baznīcā laulības sakramenta veicēji ir paši laulātie [5]. Priesteris, diakons vai parasts ticīgais [6] ir tikai laulības liecinieks no baznīcas puses, citiem vārdiem, laulība notiek, jo ir tie, kas laulājas. Tas, ka baznīcai ir tiesības veikt laulības reģistrāciju valsts institūcijās, neattiecas uz pašas laulības juridisko pusi. Kādreiz arī Latvijā [7] vajadzēja atsevišķi sarakstīties dzimsarakstu nodaļā, ja laulība bija noslēgta tikai baznīcā.

Pastāv noteikti šķēršļi, kas neļauj noslēgt laulību, bet šie šķēršļi ir aktuāli tikai tad, ja laulājas pretēja dzimuma personas. Piemēram nepietiekams vecums, lai stātos laulībā [8], vīrieša impotence [9] (bet ne sievietes vai vīrieša neauglība) [10], iepriekš noslēgta laulība [11], reliģiskā atšķirība [12], priesterība [13], persona ir mūks vai mūķene, kas devusi mūžīgo solījumu (publisks šķīstības solījums) [14], sieviete, kas ir nolaupīta (piespiedu laulība) [15], stāšanās laulībā ar nodomu nogalināt laulāto [16], asins radniecība [17] un citi. Katrs no šiem šķēršļiem liedz noslēgt laulību. Man īpaši gribētos norādīt uz kanonu 1089: "Nav iespējams noslēgt laulību starp vīrieti un sievieti, kura tikusi nolaupīta vai kura tiek turēta gūstā ar nodomu noslēgt ar viņu laulību, ja tikai vēlāk sieviete, kas tika atbrīvota no nolaupītāja un atrodas drošībā, nepiekritīs šai laulībai brīvprātīgi." (Mans tulkojums – I. M. B.) Kanoniskais kodekss par laulību pārsvarā ir dzimumneitrāls, piemēram, iepriekšējās laulības šķērslis ir attiecināms uz abiem dzimumiem. Bet šis kanons ir domāts tieši sievietes aizsardzībai, ņemot vērā, ka ir plaši izplatītas dažāda veida piespiedu laulības. Liekas, šis kanons ir paņemts no Stambulas konvencijas. Bet patiesībā kodeksa uzdevums ir pasargāt laulības leģitimitāti, nevis personas.

Arī piekrišanai laulāties ir sava specifika. Nevar piekrist laulībai un tātad nevar laulāties personas, kuru spriestspējas ir ierobežotas. Pēc būtības tie varētu būt smagu psihisku slimību gadījumi [18], kad persona vienkārši nevar saprast, ko viņa dara, kas ir laulība un kam laulība ir domāta. Tāpat ir šķērslis, kas saistīts ar kļūdu personas identifikācijā. Piemēram, cilvēks grib precēties ar vienu personu, bet tiek salaulāts ar citu, neskatoties uz pārliecību, ka laulājas ar pirmo personu [19]. Ja kāds no šiem šķēršļiem ticis slēpts, maldinot otru laulāto, var teikt, ka laulība nav noslēgta.

Patsāv daudzi nosacījumi, kurus vajag ievērot, lai katoliskā laulība būtu likumīga. Ir situācijas, kad to vienkārši nevar noslēgt. Piemēram, laulības būtība, kā arī kanoniskās tiesības paredz, ka nav iespējams salaulāt divas viena dzimuma personas. Tas ir iespējams citās kristīgajās tradīcijās, bet ne katoliskajā. Pat ja kāds katoliskais priesteris – tas var būt pats Romas pāvests – piekristu akceptēt šādu laulību, tā ne tikai nebūtu likumīga, bet arī netiktu uzskatīta par noslēgtu.

Tagad iedomājamies, ka ir noslēgta laulība – vismaz visi par to ir pārliecināti –, ir veikts ieraksts baznīcas grāmatā, laulātie altāra priekšā devuši solījumu, pēc ārējām pazīmēm laulība ir noslēgta. Bet izrādās, ka pastāv kāds no iepriekš minētajiem šķēršļiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka laulība nav likumīga.

Parunāsim par to, vai katoliskajā baznīcā pastāv iespēja šķirt laulību. Katolisko laulību nav iespējams šķirt, šobrīd nav šķirta neviena katoliskā laulība. "Apstiprinātu un pabeigtu laulību nevar izšķirt nekāda cilvēciska vara un nekāds iemesls, izņemot nāvi." [20] Bet ir gadījumi, kad katoļi tikuši salaulāti, bet baznīcas tiesa viņus "izšķīrusi". Kā tas var būt? Šādos gadījumos notiek kaut kas cits. Var tikt atklāti iespējamie šķēršļi, kas bija apslēpti un netika pamanīti pirms laulības noslēgšanas. Laulību nevar izšķirt, bet var pierādīt, ka laulība nebija likumīga. Ārēji bija, bet netika ievēroti būtiskie noteikumi, tādēļ laulība nav likumīga. Turklāt tā nav likumīga no paša sākuma, nevis tikai no brīža, kad tika atklāti šķēršļi. Laulības nederīgums nozīmē laulības neesamību. Piemēram, izrādās, ka līgava patiesībā ir vīrietis. Laulība automātiski kļūst nelikumīga: nekādas laulības nav bijis, tā nenotika. Pārējos gadījumos, ja izrādās, ka laulība ir likumīga, var notikt separācija: laulātie dzīvo atsevišķi, otras laulības nav iespējamas, un jebkādas citas kopdzīves formas ar citām personām būs grēcīgas.

Ja kādu katoļu priesteri "tolerastu" diktatūra piespiestu salaulāt vīrieti ar vīrieti vai transpersonu, tad laulība nebūtu likumīgi noslēgta, pat ja priesteris pateiktu visus īstos vārdus un izdarītu visas procedūras, pat ja tas būtu arhibīskaps vai Romas pāvests. Ja priesteris nezinātu, kādus dzimumus viņš laulā, vai viņš tiktu maldināts, laulība patiesībā nebūtu noslēgta. Tādēļ laulības sakramenta būtība pasargā baznīcu no "briesmām", kuras sev izgudro atsevišķi baznīcas pārstāvji.

Ja baznīca salaulās cilvēkus, reģistrēs viņu laulību valsts struktūrā, bet izrādīsies, ka laulība pēc katoliskajiem likumiem nenotika, šī laulība būs nelikumīga, pat ja valsts uzskatīs to par likumīgu. Juridiski valsts to atzītu un uzskatītu par laulību, bet baznīcas acīs tā nebūtu laulība. Es nezinu, kādā veidā baznīca vēršas pie valsts ar prasībām anulēt laulību, kad tiek noskaidrota šķēršļu esamība. Iespējams, valsts izpratnē tā tiek skatīta kā laulības šķiršana, bet baznīcas izpratnē – kā laulības neesamība. Zinot katolisko mācību par laulību, nav nekādas jēgas mēģināt salaulāties katoliskajā baznīcā, ja tiek pārkāptas tās normas.

Liekas, katoliskajai baznīcai parādījusies nepieciešamība risināt problēmas ar personas dzimuma identifikāciju. Patiesībā šādas problēmas jau ir bijušas. Viena leģenda vēsta: kādu laiku pāvesta krēslu ieņēma sieviete. Lai šādu leģendu vairāk nebūtu, katoliskajā baznīcā tika veikta speciāla procedūra, kurā tika pārbaudīts pāvesta dzimums, pārliecinoties, vai viņam ir vīrieša dzimumorgāni. Tomēr ārējie dzimumorgāni obligāti var nenorādīt uz to, ka persona bioloģiski ir vīrietis. Lai precīzi noskaidrotu bioloģisko dzimumu, ir nepieciešamas plašākas pārbaudes un jāņem vērā plašāks dzimuma pazīmju kopums – ārējie un iekšējie dzimumorgāni, hromosomas, hormoni un gonādas. Labs piemērs ir grūtības ar atsevišķu sportistu dzimuma noskaidrošanu, lai saprastu, kurā kategorijā viņam/viņai jāstartē. Bet tas nozīmē, ka, iespējams, visi pāvesti, priesteri un bīskapi nav vīrieši (bioloģiskā nozīmē).

Ko darīt, ja persona ķirurģiski nomaina savu bioloģisko dzimumu? Šeit jau var parādīties vieta teoloģiskām diskusijām. Šobrīd katoliskais diskurss var balstīties uz vienu laulības pamatideju (pēcnācēju radīšanu), kas paredz, ka laulātajiem jābūt vismaz potenciālai auglībai (fertilitātei). Ja noteiktam dzimumam ir potenciāla auglība, tad atbilstoši tai persona bioloģiski ir vai nav vīrietis vai sieviete. Tāpat aktuāls ir katoliskās baznīcas laulības kanons 1096: "Lai laulības varētu notikt, tiem, kas stājas laulībā, ir nepieciešams zināt, ka laulība ir pastāvīga savienība starp vīrieti un sievieti, kas vērsta uz pēcnācēju radīšanu noteiktas seksuālas vienības veidā." Šis kanons sargā laulāto bioloģisko identitāti, balstoties uz viņu izpratni par laulību un laulības uzdevumiem.

Citiem vārdiem, baznīcas bažas ir nepamatotas un var tikt atrisinātas ar pašas baznīcas resursiem. Tātad piemēri, kas mums tiek piedāvāti, nav nekādi piemēri, bet gan pārliecība, ka lielākā daļa cilvēku nesaprot, kas ir katoliskā laulība un tās nosacījumi. Katoliskā laulība ir institūts, kuru nav iespējams izmainīt ar valsts prasībām vai noteikumiem.

 

[1] Mācība, kuru izgudroja tie, kas mēģina saglabāt patriarhālas sabiedrības sistēmu, kurā pastāv nevienlīdzība starp dzimumiem un tiek leģitimizēta vardarbība pret sievietēm.

[2] Stāsts par genderisma ideoloģiju (saglabāts autora stils un ortogrāfija): "Lai labāk raksturotu Gender ideoloģijas sekas, kuras var skart arī Baznīcu, izstāstīšu kādu stāstiņu, kuru, visdrīzāk, pret Baznīcu agresīvi noskaņotā LTV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste 2.februāra raidījumā neiekļaus. Reiz, kādā dienā Kārlītis apjauš, ka, neskatoties uz to ka viņa bioloģiskais dzimums ir vīrietis, viņš sevi jūt kā sieviete un vēlas nēsāt sieviešu drēbes un vispār kļūt par Anniņu. Viņš nevēlas mainīt bioloģisko dzimumu, tādēļ viņš, tajā valstī kur ar likumu ir tiesības izvēlēties socialās dzimtes (gender) piederību, kļūst par Annu, ar ierakstu pasē un tur norādīto dzimumu - sieviete. Var gadīties ka viņš ir arī homoseksuālis un vēlas noslēgt laulību baznīcā. Tā kā Baznīca (vismaz Katoļu Baznīca) nelaulā viendzimuma pārus, viņš ar otru personu, piemēram Andrīti dodas uz Baznīcu pie garīdznieka, lai laulību. Ārēji viņi izskatās kā vīrietis un sieviete, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Kā rīkoties garīdzniekam, ja pasē viņi ir divi dažādu dzimumu cilvēki, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Ja garīdznieks atsaka viņiem laulību, tad, balstoties uz Stambulas konvenciju, viņš vērš vardarbību pret Anniņu (kurš patiesībā ir Kārlītis) un viņu var apsūdzēt par cilvēka socialās dzimtes nerespektēšanu un vardarbību pret viņu". Autors: Ilmārs Pēteris Tolstovs.

[3] Es izmantoju grāmatu, kas man bija pie rokas: "Каноническое право о народе Божием и о браке. Истина и жизнь", Москва, 2000. Turpmāk – КПНБ. Gribu pateikt, ka baznīcas kanoniskās tiesības ir sarežģīta tēma un šī raksta uzdevums ir izklāstīt vielu pēc iespējas saprotamkā veidā.

[4] Katoliskās baznīcas katehisms, 1601. (KTK 1055. kanona 1)

[5] КПНБ, 485. lpp.

[6] Codex Iuris Canonici. Titulus VII: De Matrimonio. Canones 1055–1165. Turpmāk: Can. 1112.

[7] Cilvēki salaulājās baznīcā Dieva priekšā, tad devās uz dzimtsarakstu nodaļu, kur tika noslēgta laulība valsts priekšā. Baznīcai likumīga laulība bija tā, kas tika noslēgta baznīcā, savukārt valstij otrādi.

[8] Can. 1083

[9] Can. 1084 1

[10] Can. 1084 3

[11] Can. 1085

[12] Can. 1086

[13] Can. 1087

[14] Can. 1088

[15] Can. 1089.

[16] Can. 1090

[17] Can. 1091

[18] Can. 1095

[19] Can. 1097

[20] Can. 1141

 

Iļja Marija Boļšakovs

Iļja Marija Boļšakovs 2003. gadā pabeidzis LU Filozofijas maģistrantūru, vairākus gadus pasniedzis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, interesējas par dzimumu līdztiesību un vardarbības pret sievietēm...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!