Žan-Leons Žeroms "Frīna tiek atsegta Areopāga priekšā", 1861
 
Sabiedrība
07.12.2017

Kas kontrolē kontrolpirkumus?

Komentē
2

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" 4. novembrī demonstrēja sižetu, kurā tika norādīts uz policijas darbinieku negodprātīgu rīcību prostitūcijas noteikumu pārkāpšanas kontrolē. Sižets tika veidots tā, lai skatītājam kļūtu skaidrs, ka policisti, veicot tā saucamos "kontrolpirkumus", saņem no sievietēm seksuālus pakalpojumus un tad šīs sievietes sauc pie atbildības. Par spīti tam, ka (izņemot advokāta Artūra Zvejsalnieka vārdus par seksa pirkšanu) pašā reportāžā pavisam tieši šis fakts neizskanēja, diezgan skaidri tika norādīts uz prostitūcijas kontroles problēmām. It īpaši tika izcelta Rīgas pašvaldības policijas (RPP) specifika un tās nepārprotamā vēlme sodīt prostitūcijā iesaistītās sievietes. Deputāts Andrejs Judins raidījumā par to izteicies ļoti tieši: "Ja viņi fokusētos uz cilvēktirdzniecību, es varētu saprast. Nē, viņi vienkārši meklē cilvēkus, kas sniedz seksuālus pakalpojumus, un pēc tam meklē kādu punktu, kas var tikt piemērots. Tas ir nožēlojami. Tas diskreditē pašu policiju. Un tas ir pretrunā ar tiem mērķiem, kas ir rakstīti likumā. Manuprāt, RPP ir vērts padomāt, vai viņi tiešām strādā ar likuma garu – ar noteikumu garu –, jo mērķis nav darīt to, ko viņi dara." Nevar nepamanīt, ka RPP lepojas ar saviem sasniegumiem prostituēto sieviešu ķeršanas jomā. "Panorāmas" sižets ir veltīts gadījumiem, kad prostituētās sievietes tiek pieķertas nevis nejauši, patrulējot nomaļās vietās, bet gan speciāli veicot darbības ar nolūku pieķert pie rokas sievieti, kura pārkāpj kādu no prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem. Mērķis? Likumu vajag pildīt, tomēr šie sodi nemainīs sievietes uzvedību, tā nav profilakse, tas nepalīdzēs pārstāt nodarboties ar prostitūciju, pēc būtības patiešām galvenais mērķis ir tieši sodīt. Un, ja tas vēl notiek tādā veidā, kā tika pieminēts "Panorāmas" sižetā, tad patiešām rodas daži jautājumi.

Pēc šī sižeta es aizdomājos par trim lietām. Pirmkārt, par to, kas tad RPP ir svarīgs. 2016. gada martā viens no RPP policistiem sociālajos tīklos ierakstīja neapdomātu komentāru saistībā ar ziņu par Krievijas lidmašīnas katastrofu. Tas bija stulbs komentārs, un, ja tas būtu par bēgļiem vai gejiem, tad ne sabiedrība, ne RPP vadība tam nepievērstu uzmanību. Bet ierakstā bija pieminēti Krievijas pilsoņi, un tā ir pavisam cita lieta. Policijas darbinieks savu komentāru izdzēsa un atvainojās, bet neko jau vairs nevarēja mainīt. Ja nekļūdos, ieraksts tika veikts sestdien no rīta, ātri vien izdzēsts, bet jau svētdien, savā brīvdienā, RPP priekšnieks parādes mundierī kameras priekšā komentēja šo notikumu, izteica nožēlu par darbinieka rīcību, kā arī norādīja, ka laikam jau policija pārtrauks darba attiecības ar šo cilvēku. Par šo notikumu RPP oficiālajā feisbuka lapā tika ievietota informācija, kuru nekavējoties pārpublicēja Rīgas mērs. Reakcijas ātrums bija apsveicams un negaidīts, un nekas līdzīgs nav piedzīvots, ja runājam par reakcijas ātrumu pirms un pēc kāda atgadījuma. Protams, tas bija saistīts ar RPP darba devēja, Rīgas mēra, un viņa elektorāta neapmierinātību ar notikumu un reakciju uz to. Darba devēja neapmierinātībai ir sekas, amata zaudēšana utt., vismaz policijas darbiniekam tādas bija. "Panorāmas" sižets, kas norāda, ka policijas darbinieki, vēloties sodīt prostituētas sievietes, iespējams, stājās ar viņām seksuālās attiecībās, nav tik svarīga lieta kā darba devēja reakcija. Vienā gadījumā stulbs darbinieka joks privātajā kontā, otrā gadījumā nacionālās televīzijas galvenais informatīvais raidījums paziņo par to, ka policijas darbinieki, iespējams, nav godprātīgi. Protams, ka stulbs joks ir daudz nopietnāks incidents. Jo vienā gadījumā tika runāts par Krievijas pilsoņiem, bet otrā gadījumā par kaut kādām "maukām" [1].

Otrkārt, es aizdomājos par policistu rīcības mērķiem. "Panorāmas" reportāžā bija pateikts, ka Valsts policijas (VP) darbinieki tāda veida operācijas veic atbilstoši tiesas lēmumiem, bet RPP – atbilstoši savas vadības lēmumiem. Atšķirība varētu būt ļoti būtiska, jo izskatās, ka VP darbības mērķis vispirms ir suteneri un bordeļu atklāšana un sodīšana, bet RPP mērķis ir atklāt un sodīt individuālas sievietes, kas sniedz seksuālus pakalpojumus. Cerams, tas nav saistīts ar to, ka daudz vieglāk ir pierādīt atsevišķas sievietes vainu par iesaistīšanos prostitūcijā nekā sutenerismu. Iespējams, likums arī nedod iespēju RPP cīnīties ar suteneriem, varbūt ir vēl kādi apstākļi. Piemēram, pavisam nesen RPP darbinieki bija aktīvi iesaistīti individuālo pārvadātāju ("mikriņu") kontrolē. Kad visi pārvadātāji, izņemot Rīgas domes atbalstīto "Rīgas mikroautobusu satiksmi" (RMS), kļuva nelegāli, varējām vērot, kā ar RPP palīdzību tiek nodrošināts RMS monopols. Skaidrs, tas viss ir noticis tiesiski, iedzīvotāju drošības labā, viss atbilstoši likumam un noteikumiem, un labai gribai. Bet, ja ir kaut kādas sakritības, tad skaidrs, ka tās visas ir nejaušas. Tāpat kā tas, ka 2014. gadā par kukuļņemšanu tika apcietināta augsta RPP amatpersona, kas bija saistīta ar sutenerisma lietu. Nezinu, vai RPP sniedza kādu informāciju par šo gadījumu, vai RPP paši kaut ko par to zina, jo izmeklēšanu veica cita struktūra. Nav arī zināms, vai kaut kas tika pierādīts un vai kāds tika notiesāts. Tomēr vārds "sutenerisms" atradās blakus vārdam "RPP augsta ranga amatpersona". Toreiz laikam arī tika aktīvi apkarota individuālā prostitūcija, gandrīz tāpat kā "mikriņi", kad monopola nodrošināšanai apkaroja tos nelikumīgos. Nekādas paralēles šeit nav, bet jautājumi ir. Un būtu interesanti sagaidīt atbildes. Vai policisti kontrolpirkumos pērk seksu vai nepērk?

Treškārt, man raisījās pārdomas saistībā ar kampaņu #MeToo#EsArī, kas aktualizēja jautājumu par seksuālo vardarbību mūsu sabiedrībā un augstu tolerances līmeni pret to. Es domāju, ka "Panorāmas" reportāža uzsvēra ļoti svarīgu jautājumu, par kuru tiek klusēts un tiks klusēts. Ir skaidrs, ka sievietes, kuras labi zināmas RPP darbiniekiem vai citiem policijas darbiniekiem un kuras tiek sodītas par savu nodarbi, var piedzīvot šantāžu un seksuālu izmantošanu, ko pierādīt ir ļoti grūti. Vai sievietes, kas ir spiestas nodarboties ar prostitūciju, ir pasargātas no "oficiāliem" un, iespējams, neoficiāliem policistu kontrolpirkumiem? Ir arī jautājums par to, kurš tad gribēs un būs spējīgs kaut ko pierādīt. Un, ņemot vērā šo informāciju, pavisam citādi varētu uztvert diskusijas par Prostitūcijas likumprojekta izstrādi un Skandināvijas modeļa (kas paredz prostitūtu klientu sodīšanu) ieviešanas kritiku.

Tāpēc es ceru, ka gan RPP, gan VP atbildīgās personas sniegs sabiedrībai detalizētu informāciju par to, vai "Panorāmas" sižetā atspoguļotā informācija ir pamatota. Vai notiek kontrolpirkumi, kuru laikā policijas darbinieki izmanto prostituētas sievietes, un kā tiek kontrolēts šis process? Ko policija dara, lai sievietes, kuras vienīgās ir vainojamas un sodāmas (ne klienti) par prostitūcijas noteikumu pārkāpšanu, nekļūtu par policijas darbinieku šantāžas un izmantošanas upuriem, tajā skaitā arī ārpus darba laika? Vienvārdsakot, lūdzu, policija, parādiet, ka šīs sievietes – Latvijas pilsones un nepilsones, Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsones – jums tiešām rūp, nevis ir tikai policistu iespējamais izklaides objekts vai labs budžeta pildīšanas avots.

[1] Sievietes latvietes un krievietes, rīdzinieces un citu pilsētu iemītnieces – vai nav vienalga, ka Krievijas pilsoņu starp viņām, iespējams, nav.

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2