Viedokļi
19.07.2016

Kas ir inteliģence?

Komentē
6

Vārdi, kas bieži lietoti, ar laiku zaudē savu nozīmi un to jēga ir jānoskaidro no jauna. Kas ir inteliģence cilvēka garīgo spēju kopsumma, savdabīga rakstura īpašība, profesionāla nodarbošanās, sabiedrības šķira vai "starpslānis", kā to dēvēja padomju laikā? Lai tiktu skaidrībā, mēs uzdevām šo jautājumu sabiedrībā pazīstamiem garīgā darba strādniekiem un Satori autoriem.

Anna Auziņa, dzejniece un literatūrzinātniece: Dzirdot latviešu valodā vārdu "inteliģents", es uzreiz iedomājos kaut ko sev simpātisku, un iztēlē uzzīmējas konkrēts tēls: visticamāk, tieva sieviete melnā tērpā, bet galvenais – gudrām un skumjām acīm. Kad palūkojos, ko ar šo vārdu saprot citi, sinonīmu vārdnīca skaidro, ka inteliģence nozīmē "intelektuāļi" vai "izglītoti cilvēki", bet svešvārdu vārdnīcā teikts – "attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra". Latīņu valodā šis vārds nozīmē "saprotošs, saprātīgs", bet angļu – vienkārši "gudrs" (savulaik – pirms 20 gadiem – es to nezināju un piepūtos aiz lepnuma, kad Ņujorkā takša šoferis, padzirdējis, ka manu braucienu apmaksā ASV valdība, teica: "You must be intelligent!"). Mēdz runāt arī par "iekšēji inteliģentiem" cilvēkiem, piemēram, "no dabas inteliģents" bērns negrūstās pie salaveča dāvanu maisa, bet rātni gaida savu kārtu. Inteliģenta kundzīte runā skaidrā, pareizā valodā, izmanto plašu vārdu krājumu, ir laipna un pieklājīga. Inteliģence kā cilvēku grupa visbiežāk ir (brīv)domātāji, kas nostājas opozīcijā totalitārai varai un arī demokrātijas ceļā atbalstītam stulbumam.

Jānis Joņevs, rakstnieks:  Tāpat kā vārdi "enerģija", "iedvesma" un tādā garā, arī "inteliģence" ir tāds nestabils jēdziens, kura nozīme šķiet pašsaprotama, bet nenotverama. Labi vismaz, ka šo vārdu lieto arvien retāk (varbūt neeju pa īstajām vietām?). Turklāt pēdējās reizēs, kad to dzirdēju, līdzi vienmēr nāca tāda kā ironiska konotācija. Nevar vairs to vārdu nopietni pateikt. Kur nu vēl pateikt, ko tas nozīmē.

Solvita Krese, laikmetīgās mākslas kuratore: Inteliģence, manuprāt, nav mērāma tikai kā iegūto zināšanu kopums un kvalitatīvas izglītības rezultāts. To vairāk varētu raksturot kā atsperīgu prāta stāvokli, kas iekļauj nerimstošu interesi par daudziem mūsu dzīvi ietverošiem aspektiem, ko papildina spēja kritiski spriest un izvērtēt situācijas. Nereti šo kombināciju bagātina arī visai attīstīta intuīcija un empātija.

Igors Gubenko, filozofs, žurnāla "Punctum" redaktors: Atbildēt uz šo jautājumu, manuprāt, nav iespējams, runājot par "pašām lietām"; ir jāsāk ar runāšanu par vārdiem, kas bieži tiek atzīta par filozofu profesionālo netikumu. Latīņu valodā vārds intelligentia kopš senatnes apzīmē augstākās izziņas spējas, intelektu, prātu. Savukārt vārda "inteliģence" pamatnozīme mūsdienu latviešu valodā – intelektuālā darba darītāju kopums – nākusi no krievu valodas, kur tā ieviešas vien 19. gadsimta otrajā pusē. Tātad vārda etimoloģija drīzāk runā par labu tā attiecināšanai uz intelektuālām spējām nekā uz intelektuāļiem kā sociālo grupu, un tāpēc, piemēram, vārdkopai "emocionālā inteliģence", no šī viedokļa skatoties, nevajadzētu raisīt aizdomas un iebildes, kādas tā bieži ir izpelnījusies akadēmiskajā vidē. Tomēr valoda nav viscaur racionāla, un vārdu izcelsme nevar pilnībā reglamentēt to aktuālo lietojumu. Es pats izvairos no vārda "inteliģence" tā divdomības dēļ un tīri labi iztieku ar "intelektu" ("emocionālais intelekts", kāpēc gan ne?) un "intelektuāļiem". Ne pirmais, ne otrie nav iedomājami bez saprašanas (lat. intelligere), un, kamēr mēs spējam saprasties, konkrēta vārda izvēli es labprāt uzskatītu par gaumes jautājumu un nestrīdētos par to.

Olga Procevska, Dr.sc.comm: Inteliģence ir 19. gadsimta vidus poļu vai prūšu sabiedrības kārta, narodņiki Krievijas impērijas plašumos, kritiski domājošie un pret varas netaisnībām stāvošie ļaudis Eiropā un citviet, sabiedriskās stratifikācijas jēdziens padomju birokrātijas prātā un dokumentos, 20. gadsimta 60. gadu brīvības robežu paplašinātāji, sociālistiskās sistēmas drupinātāji un aizstāvji, kreisie un nacionālisti, skeptiķi un ideālisti, megafonos runājošie un virtuvēs klusējošie, apbrīnojamie un nicināmie. Iespējams, "inteliģence" ir otrs nesaprotamākais vārds aiz "kultūras". 

Vents Sīlis, filozofs: Par inteliģentiem ir pierasts dēvēt izglītotus cilvēkus ar labām manierēm, kas nodarbojas ar garīgu vērtību radīšanu un saglabāšanu. Mūsdienās ar inteliģenci sevi asociē pārsvarā vecākās paaudzes cilvēki, kuri to joprojām uzskata par cilvēciskas izcilības apzīmējumu. Tas saistīts ar to, ka padomju laikos inteliģencei bija diezgan izteikta sociāla identitāte cilvēkus publiski dēvēja par inteliģentiem, un daudzi no viņiem labprāt pieņēma šo apzīmējumu, uzskatot to par pagodinājumu. Inteliģence saistās ar centieniem iemiesot augstus garīgos un morālos standartus, saskaņā ar kuriem tiek praktizēta gan radošā, gan personiskā brīvība. Inteliģences zvaigžņu stunda bija Atmodas periods, kad daudzi šīs grupas pārstāvji, kas jau bija iemantojuši autoritāti, pateicoties savai profesionālajai darbībai (literāti, mūziķi, zinātnieki, arī žurnālisti), īsā laikā ieguva lielu publisko ietekmi. Nav šaubu, ka viņu politiskā darbība lielā mērā veicināja Latvijas neatkarības atgūšanu. Taču inteliģences sludinātie ideāli bija pārāk asā pretrunā ar tikko radušās patērētāju sabiedrības likumiem. Materiālās grūtības, ar kurām pēkšņi nācās saskarties garīgā darba darītājiem, iedragāja arī viņu sociālo tēlu. Rezultātā vārds "inteliģence" ieguva negatīvu skanējumu, saistoties ar nabadzību, moralizēšanu, pompozu pretenciozitāti un vāji slēptām cerībām atgūt kādreizējo sociālo ietekmi. Tātad jēdziena "inteliģence" lietojumu raksturo ambivalence: tas var būt gan kompliments, gan izsmiekls. Bieži vien abi reizē. Tādēļ daudzi no tiem, kuru darbība lielākā vai mazākā mērā atbilst šī jēdziena saturam, tomēr izvairās sevi publiski dēvēt par inteliģenci.

Elīna Kolāte, publiciste: Inteliģence ir zinātkāre. Atpazīstama pēc vēlmes saprast, kāpēc man pašam nav taisnība.

Deniss Hanovs, kulturologs un RSU profesors: Inteliģence ir indivīdu grupa, kas raksturojama kā literāri zinātniskajā telpā tapusi un pastāvoša kopiena, kura, iespējams, pati sevi raksturotu ar intelekta manifestācijām publiskajā telpā, proti, lielākoties tekstiem, kas ir šo cilvēku zināšanu un pieredzes artikulēšana. Inteliģence ir sociāli ļoti izplūdusi kategorija, to 19. gs. apzīmēja ar sinonīmu "brīvās profesijas". Inteliģence kā starpslānis Staļina laika kultūrā bija nesaprotamais un principiāli aizdomīgais Citādais, šķiriski neskaidrs grupējums, kam netika piešķirta režīma ideoloģijas paudēja loma. Inteliģences kā ideoloģiski manipulējamas grupas tēls bieži izpaudās kariķējumos un pilsētas zemāko sociālo grupu folklorā.

Ja ar inteliģenci domātas īpašības, tad to varētu aprakstīt kā atsvešināšanos no empīriskās pasaules un stāvokli vai zināšanu krājumu, kas veido priekšnoteikumus eskeipismam, ko Brodskis aprakstīja kā literatūrā centrētas pasaules izpausmes, kurām bieži nav saiknes ar realitāti, toties top jauna, paralēla telpa, kurā var veidot pasaules konstruēšanu. Manuprāt, tā ir viena no radošākajām ilūzijām par to, ka pasaule pakļausies indivīda prātam, bet tā regulāri sadumpojas pret ideālajām struktūrām, kas top mūsu galvā. Inteliģence ir priekšmetiska, jo tā veidojas no literāriem artefaktiem, kuru vidū inteliģence ir kaleidoskops, kas kultūras saturu saliek nemitīgi jaunās kombinācijās. Inteliģence ir arī nemitīga atsauce, process, kurā tiek veidota Es kā citu Es kopsumma, nejauša un vienlaikus paredzama, jo priekšmeti, kas veido inteliģences saturu, mēdz selektīvi nonākt mūsu redzeslokā un daudzos gadījumos paver mūsos tukšas telpas. Jautājums – ko darīt ar tukšām telpām? Inteliģence ir prasme tās piepildīt.

Inga Šteimane, laikmetīgās mākslas kuratore: Inteliģenta persona ir subjektīva un ieinteresēta citu subjektivitātē, jo subjektivitāšu summa veido demokrātiju. Inteliģenta persona veido pasauli atbilstoši cilvēka mērogam. Inteliģenta persona nav Lielā māte vai Baltais tēvs, kas kādu aprūpē, inteliģenta persona nedzīvo mitoloģiskā pasaulē. Inteliģentai objektivitātei, piemēram, kultūrpolitikai, būtu jābūt subjektivitāšu summai un subjektivitāšu korelācijai, kas tapusi tehniski (izzinot subjektivitātes), nevis ideoloģiski (kultivējot mītisku objektivitāti). Inteliģenta persona redz telpu un saprot, ka telpa nemēdz būt tukša. Inteliģentai personai, lai tā kaut ko veiktu, nav prasības visu sākt no nulles, jo tāda prasība liecina vai nu par analfabētismu (neko no apkārtējā neatpazīstu), vai paranoidālu varaskāri. Inteliģenta persona saprot, ka cilvēks ir kultivējama parādība, nestabila parādība un ka viņš ir cilvēks, ne tikai "tie tur ārā". Inteliģenta persona ir arī drosmīga, aizstāvot demokrātiju no kāda "objektīva lielā spēlētāja" (institucionāla, politiska, masmedijiska).

Didzis Melbiksis, cilvēktiesību aktīvists: Man nepatīk jēdziens "inteliģence". Man vispār nekad nav patikuši jēdzieni, ar kuriem cenšas apzīmēt cilvēku grupas. Tie pēc savas būtības ir neprecīzi un noniecina indivīda vērtību. Vēl vairāk – tie patiesībā mēģina kontrolēt un ierobežot indivīda rīcības brīvību. Katra cilvēkam piekārtā birka rada ekspektācijas. Ekspektācijas par to, kā šim cilvēkam jāuzvedas, jārunā, jādomā. Kāpēc gan kāds vispār gribētu, lai viņu pieskaita "inteliģencei"? Iespējams, ka tieši mazāk inteliģentie to vēlas. Tikt šajā klubiņā, kas viņiem garantēs vērtību un apkārtējo cilvēku cieņu. Tādā ziņā inteliģence ir iluzors kopums, sava veida kolektīvs pašapmāns. Tas pats par sevi nebūtu nekas traks. Ja jau kāds cilvēks grib dzīvot ilūzijās, tad tā ir viņa darīšana. Diemžēl ar inteliģences birku tiek arī noteikts, kuri šai "augstākajai kastai" nepieder. Viņu viedoklis, viņu izteikumi, domas un rīcība attiecīgi ir ar mazāku vērtību. Taču demokrātijā katram cilvēkam ir viena balss. Vismaz tā vajadzētu būt. Bet vai tā ir? Tas, šķiet, ir jautājums, par kuru inteliģence diezin vai īpaši interesējas. Jo viņu interesēs ir saglabāt savu priviliģēto stāvokli. 

Satori aptauja

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!