Dramaturģija
03.01.2015

Kara piezīmes

Komentē
2

Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

Zemāk lasāmais teksts ir dažādu interviju, runu izvilkumu, arī vienas filmas fragmenta teksta kompozīcija, pielāgota konkrētiem apstākļiem. Interesei pievienoju arī izmantoto materiālu sarakstu. Pavisam nedaudz, bet ir kaut kas arī no jauna pierakstīts klāt.  
 
(Uz skatuves uznāk S. un M.)
 
M: Labvakar, mūsu vakars sastāvēs no četrām daļām.
S: Pirmā daļa – intermēdija.
M: Otrā daļa – "intervija, kas nekad nenotiks".
S: Trešā daļa – intermēdija.
M un S: Ceturtā daļa – "uzruna tautai, kas nekad nenotiks".
 
(Pirmā daļa – intermēdija)
 
S: Es pat šito nevaru pareizi izdarīt.
M: Kas tad ir pareizi?
S: Neko mēs nevaram izdarīt pareizi.
M: Ko tu dari?
S: Es būšu jaunava. Es taču izskatos pēc jaunavas, vai ne? Es esmu jaunava.
M: Aha.
S: Tu saproti?
M: Neviens nekā nesaprot.
S: Neviens nesaprot mūs.
M: Šajā pasaulē viss deģenerējas.
S: Viss?
M: Pilnīgi viss.
S: Šajā pasaulē..
M: Zini, ko? Ja reiz viss deģenerējas...
S: ..tad..
M: ...mēs...
S: ...arī...
M: ...būsim...
S: ...deģenerāti!
M: Tieši tā.
(Mūzika, S un M sāk ēst saulespuķu sēklas, spļauj zemē, etīde – deģenerāti.)
A: Neiebilsti?
B: Nē, es neiebilstu.
A: Tad tu būsi prezidents.

(Otrā daļa – "intervija, kas nekad nenotiks". A lasa I lomu, un B lasa P lomu.)
I: Dramatiskie notikumi, kas notiek pavisam netālu no šejienes uz Eiropas un Krievijas sliekšņa, kā apgalvo daži Eiropas politiķi, citēju: "uzbrūk Eiropas Savienības galvenajām politiskajām vērtībām: pašnoteikšanās tiesībām, tiesiskumam, un konflikta risināšanai miermīlīgā ceļā." Tai pat laikā Eiropa atsakās šīs pašas pašnoteikšanās tiesības atļaut izmantot Narvas tautas republikas iedzīvotājiem.
Ārkārtas sesijā ES ārlietu ministri Briselē 21. decembrī izvirzīja paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas rīcību atbalstot Narvas separātistus, norādīja uz iespējamām nopietnām sekām, kā arī izvirzīja noteiktas prasības Krievijai – atsaukt savu karaspēku no Igaunijas robežas, kā arī pārtraukt separātiski noskaņoto Narvas kaujinieku atbalstu. Eiropas valstu vadītāji tiksies vēlreiz šajā nedēļā, lai apspriestu turpmākās rīcības iespējas. Triecienu Eiropas stabilitātei deva arī Igaunijas izstāšanās no NATO, pēc tam, kad NATO uz Igaunijas lūgumu iedarbināt 5.pantu atbildēja noraidoši. Šovakar mūsu studijā valstsvīrs, valsts, kura lemj vai sekot Igaunijas piemēram prezidents - labvakar.
 
P: labvakar
I: Vai jūs spēlējaties ar uguni attiecībās ar Kremli?
P: noteikti nē
I: Viņi tā nedomā.
P: es tā atkal domāju
I: Putina kungs savos komentāros bijis ļoti tiešs, vai ne tā? Jūsu vēlēšanās izstāties no NATO un pievienoties jaunizveidotajai pret Krieviju naidīgi noskaņotajai Austrum-Eiropas-Aliansei ir acīmredzami agresīvs solis vērsts pret Krieviju. Kāpēc Latvija vēlas  izstāties no NATO?
P: mans uzskats ir ka šī organizācija ir sevi izsmēlusi
I: Kā jūs to domājat?
P: tur ir tā atbilde tā es to redzu
I: Vai jūs varētu konkrētāk atbildēt uz šo jautājumu?
P: redz ir tā ka tā netiek galā ar saviem nav spējīgi konstruktīvi strādāt traģēdijas notiek bet nu tur ir vienīgi segas vilkšana un kuluāri kamēr acu priekšā ir upuri un jauni draudi bet vienmēr ir atrunas tas nebūs viegls lēmums tas ir arī lielā mērā arī nu mūsu zemessargu un spiediens
I: Zemessargu spiediena dēļ?
P: un jaunpulku nē NATO ir aizsardzības un tā saka garantēt dalībvalstu drošību savu apņēmību tā apliecināja gadiem ar konkrētiem pasākumiem paplašināja gaisa telpas patrulēšanu gan uz zemes gan jūrā kā arī intensificējot militārās mācības Latvijā un Baltijas valstīs bet kad runa gāja par reālu Igaunijas aizsardzību tad tikai debates un vilcināšanās aizbildināšanās
I: Vai Eiropas Savienība nav tieši tas pats gadījums?
P: tas viss ir pilnīgi citādi tā ir tirdzniecības savienība
I: Ekonomiska un politiska savienība.
P: ekonomiska un politiska savienība
I: Ekonomiska un politiska savienība.
P: tieši tā
I: Vai jūs vēlaties izstāsities arī no tās?
P: jā kāpēc lai mēs izstātos no sev izdevīgas savienības
I: Jūs minējāt kādus pienesumus Latvijas drošībai ir devusi NATO, vai varat minēt arī kādus pienesumus jūsu attīstībai ir devusi Eiropas Savienība?
P: Latvija šodien ir cieši integrēta globālajā ekonomikā tieši kā Eiropas Savienības valsts protams mēs šodien nevaram būt pilnībā droši par to kāda tieši izskatīsies teiksim pēc pieciem gadiem tomēr nedrīkstam aizmirst ka mūsu valsts dalība un klātbūtne ir ilgtermiņa nevis kāda pēkšņa no nozīmīgākajām vērtībām valsts politikā ir stabilitāte un prognozējamība kuru mēs esam vienmēr saistījuši ar dalību tomēr jāprot novērtēt tas ka arī pašai ir nepieciešamas pārmaiņas gan pārvaldē gan demokrātisko principu ievērošanā un nostiprināšanā
I: Kā vērtējat ASV reakciju?
P: adekvāti
I: Vai jums nav sajūta, ka jūs tikāt uzmesti?
P: mani neviens nav uzmetis
I: Ar jums es domāju Baltijas valstis – Igauniju, Latviju, Lietuvu.
P: tas ka mūs vienmēr piesauc trijatā tam saprotams ir zināmi iemesli bet visam pāri dažādās situācijās mēs tomēr esam atsevišķas republikas ar dažādiem piegājieniem un politisku virzību un šiem mērķiem protams ka mums ir ļoti tuvas draudzīgas saites
I: Jūsu draugi Igauņi veltīja diezgan asu kritiku ne tikai NATO, bet arī jūsu draugiem ASV?
P: par to jūs jautājiet viņiem
I: Kā jūs vērtējat šo kritiku?
P: tas ir pilnīgi arī saprotams ka valsts attiecīgi no cita kontinenta nevar izvietot plašus militāros spēkus šajā reģionā tas ir fiziski pārāk neiespējami izmaksas ir nesamērīgas mēs jau to rezultātu arī redzam no nesenākām vēstures lapaspusēm kā viņiem gāja tur citur turklāt ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju tur nu tas nav vienkārši iespējams acīmredzot un tas ir arī saprotams bet viņi tik un tā atbalsta Igauņus ar šito te pārtiku un visādām šitām pirmās nepieciešamības arī precēm
I: Vai Latvija sūtīs militāru atbalstu Igaunijai?
P: tas nav vienpersonisks tas ir valdības arī es tagad nevaru jums precīzi pateikt kā tieši valdība lems
I: Nepieciešams valdības balsojums?
P: protams
I: Pozitīva balsojuma gadījumā, kāds varētu būt militārais atbalsts Igaunijai?
P: ar to lai nodarbojas speciālisti
I: Vai jūs personīgi atbalstāt militāru atbalstu Igaunijai?
P: ja to paredzēs protokols manam viedoklim tur nav īpašas nozīmes
I: Bet kādas ir jūsu personīgās domas?
P: es personīgi domāju ka visprātīgāk būtu visupirms iestāties Austrum-Eiropas aliansē un tad jau kopīgiem spēkiem no tā jēga būtu lielāka bet redzēsim kā valdība lems
I: Jūsuprāt, no Latvijas militāra atbalsta Igaunijai jēga būtu maza?
P: tā es neteicu to ka Latvijas armija ir pasauls līmeņa profesionāla pilnīgi droši vai tas ir pietiekami skaidrs ka nav mums ir daļa tādi organizatoriski daļa tādi tehniski jautājumi lai arī Latvijas iekšējā drošība tiktu pastiprināta nekavējoši jau tūlīt tas ir pirmais pēc tam varam domāt arī par palīdzību
I: Vai Latvijas iedzīvotāji atbalsta jūs šajā nostājā?
P: domas dalās
I: Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta militāru palīdzību Igaunijai.
P: es nekad neesmu izvirzījis sev par mērķi cīnīties par kādu īslaicīgu sabiedrības atbalstu jo mans tas arī izejot no zvēresta solījums ir tomēr strādāt pie tā lai celtos Latvijas valsts stiprums un iedzīvotāju labklājība un tas ir tomēr tik ilgtermiņā process un es to tomēr uzskatu par pamatu arī šajā situācijā ja skaidrs ir viens kad situācija pasaulē mainās un viens no tiem darbiem mēs pārkārtojām arī visus šā gada kalendārus ar mūsu vizītēm lai tomēr veicinātu un stabilizētu Latvijas attīstību ilgtermiņā
I: Vai tas ir izdevies?
P: nu tas būs darbs kas nekad acīmredzot nebeigsies
I: Kāpēc?
P: mums ir visādas iestādes valstiskas institūcijas kura neviena nedara savu darbu un vienīgā konkrētā izeja ko es redzu ir kas protams ir pietiekami garš process tomēr acīmredzot jānonāk pie tā pie tā ka ir jāatgriežas un jāatdod prezidentam pilnvaras ņemt savā paspārnē visas šīs te iestādes sākot ar banku beidzot ar sābu jo man trūkst kontroles gan likumdošanas procesam gan arī šai te likuma izpildei ja es pirms šim vērtēju šo te situāciju tad tagad man tas ir skaidrs ka tas ir viens no ceļiem kā pārdzīvot šos te nestabilos laikus
I: Vai šāds modelis var darboties demokrātiskā valstī?
P: demokrātija redziet ir process nevis rezultāts un mēs šo te procesu virzām
I: Kā jūs vērtējat savu līdzšinējo darbu septiņu gadu garumā prezidenta amatā?
P: redziet pašam sevi vērtēt ir gandrīz neiespējami
I: Vai jūs varat paveikt neiespējamo?
P: es esmu šajā laikā centies darīt pēc vislabākās sirdsapziņas lai pildītu savus pienākumus tai pat laikā es nekad neesmu turējies pie šī amata esmu neatkarīgs pensionārs nekad neesmu to slēpis taču ievēlēšana uz otro termiņu pierādīja ka mana darbība ir bijusi pozitīva cilvēki man ilgtermiņā uzticas pat ja dažbrīd īstermiņā viņi domā citādi tāpēc es tagad skaidri redzu ka tas ir tas ceļš pa kuru man arī stingri būtu jāsoļo
I: Ja jums būtu vienpersoniska teikšana, vai jūs atbalstītu Latvijas armijas atbalstu Igaunijai cīņā ar Narvas tautas republiku?
P: kā jau teicu pa priekšu ir jāpievienojas Austrum-Eiropas aliansei jo vienratā vai divatā ar Igauniju vai pat trijatā nu tā ir pašnāvība
I: Jūsuprāt Baltija nav spējīga pastāvēt pati par sevi?
P: Baltija un Latvija ir stipra kā nekad lielos vilcienos mums tas ir izdevies un tās iespējas pasaulē mums ir tik lielas ka ir iespējas iet uz priekšu bet ir jāsaprot ka viss ir relatīvs un ja mēs teiksim pielīdzināmies Ķīnai nu tad mēs nevaram ne ar savu ekonomiku ne arī teiksim cilvēku resursu vai armiju tas nu reiz ir jāsaprot
I: Ir ziņas, ka Latvija jau atbalsta Igaunijas agresiju pret Narvas Tautas Republiku. Vai Igaunijā cīnās Latvijas valstspiederīgie?
P: tie ir cilvēki kas darbojas paši uz savu roku
I:Kā jūs skaidrosiet savu valstpiederīgo atrašanos tur?
P: mums ir Šengenas zona un ceļot drīkst visi un visur kur grib daži šīs iespējas izmanto mums tā pat ka citiem ir resurss kas domā īstermiņā neredzot un neparedzot nākotnes šitās konsekvences
I: Vai jūs gribat saglabāt labas attiecības ar Krieviju?
P: mēs ceram ka Krievija arī sapratīs mūsu nostāju kas tur ir mēs vienmēr esam Krievijai veltījuši īpašu uzmanību un draudzību un attiecīgi sagaidām
I: Bet Krievija jau ir paziņojusi, ka visus, kas iestāsies Austrum-Eiropas aliansē, vai arī militāri atbalstīs Igaunijas centienus pakļaut Narvas republiku tā sodīs ar bargām sankcijām.
P: jā mēs esam nonākuši sarežģītā situācijā bet mūsu ārlietu resors dara visu iespējamo ka arī vēstnieks Krievijā lai izskaidrotu mūsu nostāju Krievijai ka mēs esam situācijas ķīlnieki vispār lai samazinātu iespējamo sankciju bargumu
I: Tātad jūs iestāsities Austrum-Eiropas aliansē?
P: mēs gatavojamies abiem scenārijiem jo šobrīd ar mazākuma valdību ir grūti prognozēt iznākumu
I: Kāds ir otrs scenārijs? Kā rīkosieties, ja valdība nolems par nepievienošanos Austrum-Eiropas aliansei?
P: kā to paredz izstrādātā stratēģija
I: Kāda tā ir?
P: to man nav vēlēšanās jums tagad atklāt
I: Vai tā būtu diplomātijas pārorientēšana veidojot tuvākas saites ar Krieviju?
P: Krievija mums ir vienmēr bijis tuvs kaimiņš un lai arī mums ir bijušas nesaskaņas tomēr nevar noliegt ka nesaskaņas bijušas arī ar citiem kaimiņiem tā ka mums nebūtu nekāda īpaša pamata pārstrādāt savu diplomātiju jo mēs allaž esam bijuši draudzīgi uz visām pusēm
I: Vai Austrum-Eiropas alianse varētu pieteikt karu Krievijai?
P: mēs šobrīd neesam šajā aliansē un mums nav precīzu ziņu par viņu tālākiem plāniem
I: Bet jūs plānojat pievienoties.
P: neviens neko neplāno ir balsojums kurā noteiks kā būs vai nu piedalīsies vai arī nepiedalīsies
I: Bet pirms brīža jūs apgalvojāt, ka gribat uzturēt labas attiecības ar Krieviju, tai pat laikā jūs domājat par iesaistīšanos aliansē, kas apsver iespēju pieteikt karu Krievijai?
P: neviens nevienam neplāno pieteikt karu kara nav ir teroristiska organizācija Narvā no igauņu puses un neatkarības cīnītāji no otras puses
I: Kura pusē atrodas Latvija?
P: Protams ka Eiropas mēs kategoriski nosodām vardarbību un prasām tūlītēju tās pārtraukšanu šādi paziņojumi konkrēti un vairāki paziņojumi un mēs visas četras Latvijas augstākās amatpersonas jau izteicām jau divdesmitajā decembrī nekavējoši skaidrs ir viens ka šis te jautājums par šo te Igaunijas teritoriālo neatkarību un suverenitātes saglabāšanu ir pats būtiskākais un ka šī te Krievijas atbalsts separātistiem tikai veicina agresiju un asins izliešanu
I: Bet vai iespējama jūsu militāras palīdzības sniegšana Igaunijai arī neveicinās šo asins izliešanu?
P: mēs vispirmām kārtām sūtītu ārstus un mediķus tā pat kā to izdarīja Lietuva
I: Vai jūsuprāt tas ir tas, ko Igauņi sagaida?
P: Igauņi sagaida atbalstu un katra valsts pēc saviem ieskatiem un spējām lemj vai un kādu atbalstu tā spēj dot

(Trešā daļa – intermēdija.)
M: Sadusmojies?
S: Es vairs nevaru palasīt..
M: Jūti?
S: Ko atkal?
M: Kā laiks iet!
S: Tā ir ekstra, ka varam būt mājās, vai ne?
(Mūzika, etīde - kāzas.)
S: Kas tev notika? Pasaki, ka tā ir ekstra. Tevi tas kaitina?
M: Nepavisam!
S: Tad pasaki, ka tā ir ekstra.
M: Es teikšu, ko es gribēšu.
(S un M spļauj saulespuķu sēklu miziņas griestos.)
S: Nu, mēs esam deģenerāti, vai neesam?
M: Es noteikti, man taču ir patstāvīgs darbs.
S: Lasi nākamo.
M: Tad ej stāvi tur.

(Ceturtā daļa – "uzruna tautai, kas nekad nenotika". Tagad M lasa P lomu.)
P: Labvakar pilsoņi un pilsones Rīgā Latvijā un visā pasaulē
šodien jaunā 2019. gada pirmajā dienā savu uzrunu sākšu ar Latvijas Republikas Satversmes 40.pantu Valsts Prezidents uzņemoties amata pienākumus Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu es zvēru ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam es darīšu visu kas stāvēs manos spēkos lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas
jūs visi zināt iemeslus kāpēc es kļuvu par prezidentu un kāpēc mani ievēlēja atkārtoti un es gribu jums atgādināt lai jūs saprastu ka lai ko es arī daru es eju pa to ceļu jo ticu ka tas ir labākais no ceļiem ko iet un es pēc vislabākās sirdsapziņas eju
pēdējo divu nedēļu notikumi ir saviļņojuši visus mūsu prātus un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu kā es to arvien svarīgos momentos esmu mēģinājis darīt jums visiem pateikt ko es un valdība šajā brīdī domājam un darām
es vienmēr esmu atklāti apliecinājis savu pozīciju ikvienā Latvijai nozīmīgā jautājumā un neslēpjoties aiz iestudētām frāzēm es paužu savu attieksmi pret tiem cilvēki to ir novērtējuši par ko esam pārliecinājušies saņemot neskaitāmas atsauksmes un tiekoties ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas novados es nekad neesmu baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr esmu bijis gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu es pazīstu Latvijas cilvēkus un zinu ko jūs domājat
es personīgi visu dzīvi mācos un cenšos novērtēt skaidrs kad es neesmu darījis visu lai sabiedrība mani saprastu manu rīcību un novērtētu visas sabiedrības grupas man tā sajūta par to dzīvi ir tāda kad es pasaku konkrēti ko es domāju un tad arī attiecīgi rīkojos es nevaru visu laiku atkārtot tad domās ka es tikai ar runāšanu nodarbojos jo man šķiet šajā situācijā ir tik daudz darāmā kad tas pamats bij fokusēts uz attiecīgu rīcību .
(S sāk grauzt saulespuķu sēklas un spļauj uz grīdas.)
M: Apnika?
S: Turpini.
P: un nu tas skaidrs ka Latvija tomēr droši var teikt ir demokrātiska zeme un katrs var teikt ko domā un tieši to es arī daru jo es nekad neesmu vēlējies neizteikt neko citu kā tikai to ko es domāju un daru
(S sāk dalīt saulespuķu sēklas skatītājiem, daži skatītāji tās grauž un spļauj zemē.)
tāpēc šis ir īstais brīdis lai teiktu paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešiem un citu tautību pārstāvjiem kuri dažādos dzīves pavērsienos ir ticējuši un tic man kuru ticība ir devusi spēku pārdzīvot grūtus brīžus un darāmos īstais laiks teikt paldies arī savai ģimenei plecu pie pleca mēs esam bijuši kopā visos pārbaudījumos un es ticu ka tā būs arī nākotnē
godātie klātesošie
nākamās pāris nedēļas Latvijai būs nozīmīgas ir jāveic vairāki svarīgi politiski lēmumi bet neatkarīgi no pieņemtajiem ir neizbēgams ka sakarā arī ar notikumiem Narvā tuvā un nedaudz tālākā nākotnē pārdzīvojamie notikumi var ienest zināmu satraukumu un traucējumus mūsu līdzšinējās mierīgās dzīves ritumā bet cerēsim ka tās ir pārejošas parādības necelsim paniku un ar gudru dzīves ziņu mēs pēc kāda laika tiksim visām grūtībām pāri
šinī brīdī es jūs aicinu pierādiet domās darbos un stājā tautas dvēseles spēku ko izraisījuši Latvijas labie gadi turpiniet atbalstīt gan valdību gan mani tad ikviens no mums būs drošs ka viss kas tagad notiek un tālāk notiks nāks tikai par labu kā mūsu valsts un tautas nākotnei tā mūsu iespējami labām un draudzīgām attiecībām ar mūsu kaimiņiem tajā skaitā arī ar mūsu lielo austrumu kaimiņu Krieviju
mana sirds ir ar jums un es jūtu ka arī jūsu sirdis pukst man pretī draudzīgā atbalsī tā tik iesim uz priekšu un veiksim savu darbu
mēs visi kopā vienotā balsī nosodām vardarbību un to arī pieprasām pārtraukt kā vienai tā otrai Narvā karojošajai pusei un progress kas panākts pēdējo divu dienu laikā ir acīmredzams tas ļauj cerēt ka janvāris iesāksies un gads turpināsies kluss un mierīgs ar cerīgu skatu nākotnē es aicināšu visus jūs un mūs godam turpināt ieskāto darbu ilgtspējīgas Latvijas celšanā tāpēc katram ir jāpilda savs pienākums ar tīru sirdi un skaidru balsi kur viņš to vislabāk prot tāpēc palieciet savās vietās dariet to kas jums vislabāk sanāk bet mēs paliksim savējās un darīsim attiecīgi šo kas mums
lai jums visiem laimīgs jaunais gads lai Dievs jūs svētī un lai Dievs svētī Latviju
(Klusums, tikai saulespuķu graušanas un to miziņu spļaušanas skaņas. Beigas.)

 

Iedvesmas avotu un izmantoto materiālu saraksts:
Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna pie Brīvības pieminekļa 18.11.2014.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa Jaungada uzruna 01.01.2012.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa intervija Latvijas televīzijas raidījumā 1:1 17.12.2014.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa intervija medijam Pieci.lv 3.04.2014.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa intervija Latvijas televīzijai saistībā ar Zolitūdes traģēdiju 23.11.2013.
Kārļa Ulmaņa uzruna tautai Latvijas Radiofonā 17.06.1940.
Veras Hitīlovas 1966.g. filma "Margrietiņas."

 

Kārlis Krūmiņš

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!