Rūdolfs
pirms 1 nedēļas
Kā pārdomu vai sajūtu raksts varētu būt ok, bet savādāk tas izskatās pēc pamatīgas salmu vīrieša kaunināšanas. Man kā cilvēktiesību piekritējam (bet ne aktīvistam) ir skumji lasīt, ka vīriešiem raksturīgās problēmas un to iezīmēšana nepieciešami tiek pretstatīta sieviešu tiesībām un it kā nepieciešami nozīmē to noliegumu.

Tāpat arī man nešķiet korekts izteikums, ka veselīga vīrietība nozīmē vardarbības izslēgšanu. Es teiktu, ka veselīgs un pārliecināts vīrietis no sevis varmāku ir nevis izslēdzis (apspiedis), bet gan integrējis. Implicēta vardarbība, manuprāt, ir nepieciešama attiecību sastāvdaļa. Vismaz starp vīriešiem. Tavs "Jā" vai "Nē" ir tieši tik spēcīgs, cik vari to pamatot caur spēju īstenot vardarbību, ja sarunas partneris norunāto neievēro. Pretējā gadījumā vīra vārds ir "bitkoins", kam nav seguma un tā vērtība ir tikai izfantazēta. Eksplicīta vardarbība noteikti nav jākultivē, it īpaši bērniem. Tomēr rotaļas, kur bērns pārbauda savas un sava oponenta fiziskās robežas ir nepieciešamas, šķiet, neatkarīgi no bērna dzimuma. Savādāk personas attīstība var nenotikt veselīgi un vardarbība izpausties bipolāri - kā bezpalīdzība vai hiperagresivitāte.

Interesanta tēma ir attiecības starp dažādiem dzimumiem un tas, kādas stratēģijas var izmantot vīrietis, kad vardarbība pret sievieti ir sociāls tabu. Jautājums arī, vai vardarbība no sievietes pret vīrieti ir tik pat liels tabu. Ja nē, tad rodas interesanta asimetrija.

207302
pirms 1 nedēļas
Manuprāt, raksts nebūt neimplicē pirmajā komentāra paragrāfā apgalvoto. Šī vīriešu ''aizstāvība,'' kas ir variācija tipiskajam ''Bet kādēļ par to vispār jārunā? Tā taču nav vissvarīgākā problēma pasaulē!'', regulāri atstātam pie visdažādākajiem rakstiem internetā, neiezīmē vīriešu problēmas. Tas ir pilnīgi neproduktīvs rakstā apskatītās problēmas noliegums. Katram, kurš vēlas uzsākt diskusiju par viņu interesējošu tēmu, ir pilnīga brīvība rakstīt un publicēties. Un tomēr šādu ar dzimumiem saistītu, pašiem būtisku jautājumu publiskā aktualizēšanā reālu darbu ieguldīt gatavi šķiet gandrīz vienīgi feministi, kas tad atbildē tiek slānīti par jau citas sabiedrības grupas neizdarību. Pārējam komentāram piekrītu, bet imho feminisms tomēr ir intelektuāli pārāk provinciāls, lai nodarbotos ar potenciāli tik kontroversāliem jautājumiem.

Ivars Tillers
pirms 1 nedēļas
Apzināti vai nejauši, bet rakstā pieminētajai aizokeāna problēmai, ja vīrietim ir melna ādas krāsa, tad pastāv iespēja, ka ASV viņu nošaus policija, autors ir noformulējis no BLM aktīvistu paustā viedokļa krasi atšķirīgu risinājumu – audzināšanu – un gaužām politnekorektu problēmas cēloni – patriarhālo mačo lomu (šajā gadījumā ielu bandītu) tēlošanu: "Audzināt puišus citādāk, lai viņi savā dzīvē nebūtu spiesti sekot patriarhālajām lomām, tēlojot mačo." Tomēr gluži nevilšus rodas jautājums – kā tas nākas, ka aizvien pieaugošais vientuļo māšu skaits mājās un sieviešu īpatsvars izglītības sistēmā netiek galā ar patriarhāta rēga izdzīšanu no audzināšanas jomas?

pirms 1 dienas
Bet kādu ziņojumu no sabiedrības saņem vientuļās mātes un viņu bērni? "Ak, jūs nabadziņi, jums nav tēva! Nu ja, nu ja, nekas labs jau tur nevar sanākt - doooooommmm". Un tā viņi arī kuļas pa dzīvi - ar nepilnības sajūtu, gaidot pastardienu. Sievietes dzīvo bailēs un vainas sajūtā, ka viņu bērniem pietrūks tas lielais, labais, mistiskais. Provinciālais feminisms vismaz ļauj paskatīties no cita skatu punkta. Piemēram, ka ir kultūras, kur bioloģiskais tēvs nedzīvo ar bērniem ikdienā. Un neko - visi dzīvi, laimīgi. Piemēram, ka mīloši radinieki kopā var izaudzināt bērnu, un šis bērns nav nepilnīgs. Bet feminisms, protams, ir tas ļaunākais lamuvārds, pati briesmīgākā parādība sabiedrībā, sievietei lielākais negods pie šīs grupas piederēt. Tāpēc nevērtējiet vientuļās mātes un skolotājas kā feminisma darbones - tas nebūs īsti godīgi.

Rūdolfs
pirms 1 nedēļas
Iesaku padomāt par relatīvo nabadzību kā iespējamo noziedzības un [jaunu] vīriešu vardarbības cēloni.

Ivars Tillers
pirms 1 nedēļas
Relatīvo nabadzību ļoti spilgti esmu novērojis jahtu ostās, redzot nobružātas trūcīgu "jūras klaidoņu" laiviņas, kuru īpašnieki pēdējiem spēkiem stiķē kapeikas, un tām līdzās piestātnē stāv simtiem tūkstošus un vairāk vērtas skaistules. Ienākumu un turības ziņā nevienlīdzīgāku, bet godprātīgāku sabiedrību par burātājiem grūti iedomāties. Mērķis dzīvē, pienākumu uzņemšanās un personiskā atbildība ir iedarbīga recepte pret dzīves netaisnības sajūtu.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies