Sabiedrība
09.02.2018

Kāpēc es neticu vīriešu aizstāvjiem

Komentē
7

Vai vīrieši cieš no vardarbības? Bez šaubām. Tā ir aksioma. Būt vīrietim šajā pasaulē ir grūti. Liekas, ka pati daba to saprot un zēni dzimst lielākā skaitā nekā meitenes, jo daudzi nenodzīvos līdz sirmiem matiem. Vīrieši stājas vai tiek iesaukti armijā, tajā viņus māca slepkavot citus (sliktos) vīriešus. Ja tāds vīrietis dzīvo Krievijā, tad armijā viņu sitīs un pazemos dienesta biedri. Karā vīri slepkavo cits citu, iznīcina, nošauj, ievaino, kropļo, moka un sit. Tur, kur nav kara, vīrieši tiek apsaukāti, fiziski iespaidoti, sisti ar rokām, kājām, tukšām pudelēm pa galvu, saņem dūrienus ar nazi. Ja vīrieši nokļūst cietumā, pastāv iespēja, ka viņi cietīs no seksuālas vardarbības. Un tā notiek gandrīz visā pasaulē. Ja vīrietim ir melna ādas krāsa, tad pastāv iespēja, ka ASV viņu nošaus policija. Bet, ja viņš dzīvo Irākā, Afganistānā vai Sīrijā, pastāv iespēja, ka viņu nogalinās teroristi vai kāds no Krievijas vai Rietumu pasaules karavīriem. Sūrs ir šis stāsts. Vīrieši cieš no vardarbības, bet kur tad ir tie varmākas, kur ir tie vīriešu nīdēji, slepkavas, sitēji, pazemotāji? Vai vīrieši cieš no citplanētiešu vardarbības? Vai tos plosa mežonīgi zvēri? Vai varbūt sievietes ir tās, kas viņus dauza? Nē. Vīrieši vispirms un visvairāk cieš no citu vīriešu vardarbības. Vieni vīrieši slepkavo, pazemo un klapē citus vīriešus. Ja ir tāda problēma, jābūt arī kādam risinājumam. Piemēram, cīnīties pret kariem, kuros vīrieši zaudē savu dzīvību, mazināt sabiedrības militarizācijas līmeni. Mācīt vīriešus risināt problēmas nevardarbīgā veidā. Jau no bērnības mācīt zēniem, ka izpausties un pierādīt sevi var dažādos veidos, ne tikai ar fiziska pārākuma demonstrēšanu un citu pazemošanu. Audzināt puišus citādāk, lai viņi savā dzīvē nebūtu spiesti sekot patriarhālajām lomām, tēlojot mačo. Mācīt empātiju un spēju runāt par savām jūtām. "Racionālie" vīrieši bieži vien nemāk runāt par savām jūtām un pārdzīvojumiem, kas noved līdz iekšējiem konfliktiem, pašnāvībai vai pret citiem vērstai vardarbībai. Tāpat vajadzētu radīt negatīvu attieksmi pret alkoholu, mācīt bērnu audzināšanu, kurā netiek apspiestas emocijas, mācīt nepriecāties par šoviem, kuros galvenais uzdevums ir ar sitieniem pa galvu nogāzt pretinieku no kājām.

Tomēr neizskatās, ka vīriešu "aizstāvji" patiešām aizstāvētu vīriešus. Ka viņi mēģinātu atrast vardarbības cēloņus un to risināšanas iespējas. Lielākoties viņiem nospļauties par vīriešu ciešanām. Vīriešu aizstāvji nostājas varmāku pusē ne tikai pret sievieti vērstas vardarbības gadījumā, bet arī tad, kad cieš vīrieši. Vīriešu "aizstāvji" grib, lai viss paliek savās vietās, viņi uzskata, ka vīriešu tiesības nozīmē turēt sievieti virtuvē, klusēt par vardarbību ģimenē, disciplinēt bērnus ar fizisku spēku, kontrolēt sievietes uzvedību, ģērbšanos, reprodukciju. Tātad noturēt patriarhālo status quo. Par vardarbību vīriešu starpā šie cilvēki runāt negrib, īstos vardarbības cēloņus meklēt negrib. Tieši tādēļ jautājumi par vardarbību pret vīriešiem parādās tad, kad tiek apspriesta vardarbība pret sievietēm. Un patiešām, ja tiek apspriesta vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē, starp laulātajiem draugiem vai partneriem, vienmēr būs kāds vai kāda (dzimumam nav nozīmes), kas noteikti mēģinās vērst uzmanību uz vīriešiem. "Bet kāpēc jūs runājat tikai par sievietēm?"

Uzmanības novēršana, iespējams, notiek tādēļ, ka jautājumi par sievietēm mūsu sabiedrībā nav tik svarīgi kā vīriešu problēmas. Vajag runāt par vīriešu problēmām, jo tās vienmēr ir svarīgākas, to zina visi. Bet varbūt tas ir mēģinājums veidot vienkāršu aizsardzības stratēģiju: sievietes cieš – vīrieši arī cieš. Sievietes tiek sistas, vīrieši vēl vairāk cieš no sievietēm, jo viņas ir tik viltīgas un briesmīgas un pārzina daudzus vardarbības veidus, ar kuru palīdzību pazudina vīriešus.

Iedomājieties dzeguzi. Tai ir raksturīgi atlidot svešā ligzdā un atstāt tajā savu olu. Kad dzeguzes putnēns tiek ārā no olas, viņš izgrūž no ligzdas citus putnēnus un paliek viens. Man liekas, cilvēki bieži vienā ligzdā mēģina salikt jautājumus par sievietēm un vīriešiem un skatīt tos kā kopīgu problēmu. Bet pēc kāda laika sieviešu jautājumi tiek izgrūsti no ligzdas. Šeit ir problēma. Ja kāds diskusijā apgalvo, ka vīrieši cieš no vardarbības vairāk nekā sievietes, tas nereti nozīmē, ka vajag pārstāt domāt par vardarbību pret sievietēm un sākt domāt par vardarbību pret vīriešiem. Patriarhālajā sabiedrībā viss, kas skar vīriešus, ir svarīgāks nekā tas, kas ir saistīts ar sievietēm. Sievietēm vajadzēs atbrīvot vietu vīriešiem, sievietes pagaidīs. Un es patiešām neesmu pārliecināts, ka jautājums par vīriešu ciešanām no sieviešu vardarbības ir problēma tiem, kas šo jautājumu uzdod. Tas ir dzeguzes putnēns, kuram vajag izgrūst citus putnēnus. Vai devalvēt tos. Bet tā nav problēma, kuru kāds grib risināt. "Vīriešu aizstāvji", aktualizējot jautājumu sieviešu kontekstā, netaisās neko risināt, bet cenšas "sačakarēt" sieviešu kontekstu. Viņi neaizstāv vīriešus, tomēr no visiem spēkiem cenšas izdarīt visu, lai par vardarbību pret sievietēm netiktu runāts un nekas netiktu darīts.

Es patiešām brīnos, kāpēc, runājot par vardarbību pret bērniem, līdzīgi netiek pieminētas vīriešu ciešanas? Šo jautājumu neviens neaktualizē, tāpat neviens neattaisno varmākas. Nestāsta, ka bērni pārsvarā par vardarbību melo, ka bērni paši klapē savus vecākus un ir vainīgi, ka savus vecākus noved līdz tam, ka tie spiesti bērnus sist.

Vardarbība starp dzimumiem ir saistīta ar dzimumiem. Ar izpratni par dzimumu lomām, vietām sabiedrībā un varas hierarhiju. Ja no vardarbības vairāk cieš vīrieši nekā sievietes, tad vīrieši daudz mazāk cieš no sieviešu vardarbības, nekā sievietes cieš no vīriešu vardarbības. Tādēļ kontekstā, kuru veido pret sievietēm vērsta vardarbība, vīrieši parādās kā varmākas, nevis kā upuri.

Bet, ja kāds grib runāt par vīriešiem kā upuriem, tad vajadzētu izveidot kontekstu, skaidrojot īstos cēloņus un avotus pret vīriešiem vērstai vardarbībai, un tad parādīsies iespēja ar tiem strādāt un risināt problēmas. Tomēr tas notiks tikai tādā gadījumā, ja tas kādu patiešām interesēs. Jo vīrieši vardarbības upuri kļūst par upuriem atkārtoti tad, kad viņiem nepalīdz un viņus neaizstāv, bet izmanto viņus kā ieganstu, lai nerisinātu un devalvētu citas ar vardarbību saistītas problēmas. Citiem vārdiem, lai nebūtu nekas "ne viņām", "ne viņiem"!

Iļja Marija Boļšakovs

Iļja Marija Boļšakovs 2003. gadā pabeidzis LU Filozofijas maģistrantūru, vairākus gadus pasniedzis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, interesējas par dzimumu līdztiesību un vardarbības pret sievietēm...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!