Photo by Marija Zaric on Unsplash
 
Sabiedrība
26.09.2018

Kā tikt pie feministiska medija?

Komentē
3

26. augustā Kaņepes Kultūras centrā notika feministiskā mediju darbnīca "Pajautā kaimiņam" – pieredzes un zināšanu apmaiņas platforma starp Latvijas un Igaunijas žurnālistiem, redaktoriem, mākslas kritiķiem, feminisma aktīvistiem un citiem interesentiem. Darbnīca notika izstādes "Glandula Mammae" ietvaros.

Mediju darbnīcas moderēšana vedināja mani domāt ne tikai par to, kas ir feministisks medijs, bet arī par to, kas ir labākais risinājums medijos, lai veicinātu sieviešu tiesību aizstāvību. Darbnīcā uzstājās Kaarin Kivirähk (Igaunijas Laikmetīgās mākslas centrs, Laikmetīgās mākslas biļetena [1] galvenā redaktore), Rebeka Põldsam (kuratore un mākslas kritiķe), Aet Kuusik, Brigitta Davidjants, Nele Laos un Nika Kalantarand (Feministeerium redaktore, FaceBook grupas Virginia Woolf Ei Karda Sind! [2] administratore).

Padalīšos ar vairākām atziņām, kas nāk no mediju darbnīcas dalībniekiem un manas pieredzes, producējot feministisko podkāstu "Starp mums, meitenēm, runājot".

Feministisks medijs ir vieta, kurā sabiedrības grupas, kas parasti nav pārstāvētas, iegūst balsi. Cilvēki, kuru balsis mēs nedzirdam un kuru sejas un ķermeņus neredzam. Piemēram, aseksuālas, biseksuālas sievietes, vecāka gadagājuma sievietes, transpersonas, sievietes, kas neatbilst modeles standartiem u.tml. Lielisks piemērs, kā var tikt veidots feministisks žurnāls, ir mākslinieces Ingrīdas Pičukānes veidotā "Samanta". Tas ir žurnāls, kurā viss ir citādāks – gan intervijas un izvēlētie rakstu temati, gan redaktora darbs, gan fotosesiju vizuālais izpildījums. Šādi žurnāli ir nepieciešami, tomēr tas nav vienīgais veids un ceļš uz feministisku mediju.

Manuprāt, veidot feministisku mediju un tajā neielikt saturu, kas parasti atrodams tā sauktajos sieviešu žurnālos, ir liela kļūda. Tas tikai vēl vairāk akcentē uzskatu, ka feminisms ir kas tāds, kas nav domāts normālām sievietēm. Feminisms – tas ir normāli. Tādēļ feministisks medijs mazāk runā par idejām un ķermeņiem, vairāk par skatpunktu, no kura mēs raugāmies uz jebkuru jautājumu. Un, manuprāt, feministiskā medijā ir vieta gan reklāmas un skaistuma industrijas kritikai, gan arī rakstam par lūpukrāsām. Piemēram, vai portāls "Satori" ir feministisks? Manuprāt, jā – lai gan raksti par dzimumu līdztiesību nav vienīgais saturs, ko varam tur lasīt, tā ir visu portālu caurvijoša tēma un redakcionāla izvēle.

Tādēļ man šķiet, ka, lai gan ir nepieciešams veidot feministiskus medijus, ļoti lielas pārmaiņas var radīt redaktori vai žurnālisti, kas ir feministes [3]. Tie ir gan raksti, kā, piemēram, TVNet publikācijas par sievišķības kursiem, gan žurnālistiska interese par dzimumu līdztiesības aktualitātēm, gan spēja veidot intervijas, fotosesijas, rakstus, neejot dzimumu stereotipu pavadā.

Ja mēs paskatāmies uz tādiem žurnāliem kā "Imperfekt" vai, piemēram, angļu valodā rakstošo "Cosmopolitan", redzam, ka ir iespējams iepludināt sieviešu tiesību jautājumus arī tā saucamajos sieviešu žurnālos. Tas vēl joprojām ir žurnāls ar vieglu saturu, ar rakstiem par modi un ceļojumiem, bet tajā lasāmi arī sociālpolitiski komentāri. Redakcijai un žurnālistiem ir sapratne par to, kas aktuāls notiek sieviešu tiesību jomā, un ir drosme to publicēt.

Tajā brīdī, kad mēs sākam skatīties uz jebkuru jautājumu caur dzimumu līdztiesības prizmu, vairs nav iespējams saturu veidot kā agrāk. Piemēram, kad pamani to, ka lielākoties konferencēs paneļdiskusijās kā eksperti ir aicināti tikai vīrieši, vairs nekad nerīkosi maneļus. Sievietes medijos tiek retāk aicinātas kā ekspertes un viedokļu līderes. Tam ir vairāki iemesli. Sievietes retāk raujas publiski izteikties par jautājumiem, par kuriem viņas nejūtas kompetentas runāt un retāk pasaka skandalozus izteikumus. Viņas arī bieži slimo ar viltvārža sindromu – sajūtu, ka nav pelnījušas tikt novērtētas profesionāli.

Sievietes retāk ieņem vadošus amatus. Tad, kad organizācijām tiek jautāts viedoklis, to pasaka augstākā līmeņa vadītājs, un lielākoties tas ir vīrietis. Arī politikā ir vairāk vīriešu. Ja palūkojamies uz ekspertiem, kas komentē medijos, tie lielākoties ir vīrieši. Tāpat kā medijiem ik pa laikam būtu jāpameklē jauns eksperts, kas var izteikties par jautājumu X, noder padomāt par to, vai šajā jomā nav nevienas ekspertes- sievietes. Un it kā sākumā šķiet, ka nav sieviešu-ekspertu jomā X. Es to zinu pēc savas pieredzes – rīkojot pasākumus, paneļi dabīgi piepildās ar vīriešiem un man ir jāizdara piepūle, lai atrastu sievietes. Un ticiet man – visās jomās, pat vīriešu dominētajās, ir iespējams atrast zinošas, aktīvas un gudras sievietes. Tomēr tas prasa piepūli un laiku.

Visbeidzot, pat ar visu piepūli žurnālisti nevarēs atrisināt to problēmu, ka sievietēm, kam ir zināšanas un spējas, nav laika ārpusdarba aktivitātēm – rakstiem, intervijām un diskusijām, jo viņas ir primārās bērnu aprūpētājas. Sievietes jūt spiedienu būt ideālām un klātesošām mātēm. Vīriešu lielākā daļa savukārt nevar uzņemties pat minimālu atbildību par bērniem. Tādējādi kļūšana par eksperti kļūst par neiespējamo misiju.

Viens no jautājumiem, kas pacēlās diskusijā un ir bijis aktuāls arī Latvijas Facebook grupā "Feministu forums" – vai feministiskam medijam ir jādarbojas kā drošai vietai (safe space) vai arī kā izglītojošai vietai. Piemēram, cik reižu foruma administratori vai dalībnieki komentētājiem skaidros, kas ir mizogīnija, seksisms vai sieviešu seksualizācija? Pirmās desmit reizes pieļauju, ka tas ir ciešami, bet gadu laikā rodas nogurums, ka feministēm pašsaprotamas lietas ir jāskaidro atkal un atkal. Tomēr to nedarot, ir grūti sasniegt izglītojošu efektu. Droša vide nozīmē to, ka forumā netiek pieļauts, ka kādai sievietei, kas uzskata, ka ir piedzīvojusi seksuālu uzmākšanos, tiek pārjautāts, vai viņa pati nebija vainīga, un aizrādīts, ka vispār nevajag visu ņemt tik nopietni.

Domāju, tā ir redakcionāla izvēle, kas jāizdara katram medijam/redaktoram. Piemēram, es vairs nevaru un negribu investēt savu laiku bezjēdzīgās sarunās, kas atkārtojas gadu no gada un nekur neved. Negribu piedalīties diskusijās, kurās mēs nevis runājam un ejam uz priekšu sapratnē par vardarbību pret sievieti ģimenē, bet pusi laika pavadām, runājot par tiem dažiem gadījumiem, kad sievas piekauj vīrus, jo zālē ir divi zēni, kas to grib saprast un pieķert feministes. Vai tā ir svarīga diskusija (viņiem)? Jā. Vai es esmu gatava veltīt savu laiku, lai tajā piedalītos? Nē, jo es gribu iet uz priekšu, saprast, ko mēs varam darīt, kādi dati nepieciešami u.tml. Tādēļ podkāstā runā tikai sievietes vai cilvēki, kas saprot, kas ir feminisms. Es gribu, lai tā ir vieta, kurā mēs augam izpratnē par feminismu. Tā ir redakcionāla izvēle.

[1] Laikmetīgās mākslas biļetenu (Contemporary Art Newsletter) kopš 2014. gada izdod Igaunijas Laikmetīgās mākslas centrs (Center for Contemporary Arts). Biļetens analizē laikmetīgās mākslas norises no feminisma skatpunkta.

[2] Sociālo tīklu feminisma forums “Virdžīnijai Vulfai nav no tevis bail!” (Virginia Woolf Ei Karda Sind!) pulcē ap 8000 lietotāju un atsevišķos gadījumos ir bijis nozīmīgs notikumu iniciators un viedokļu izplatītājs.

[3] Feministes – šajā kontekstā ietverti arī vīrieši-feministi.

[4] Vairāki desmiti cilvēku ir pametuši vai ’izmesti’ no Feministu foruma pēc tam, kad tika uzskatīts, ka viņi ar sabviem komentāriem pārkāpj grupas noteikumus. Pašlaik šie cilvēki ir apvienojušies Atsaucīgo Feministu Forumā.

L. Curiha

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!