Aina no Dailes teātra uzveduma "Trīs sprīdīši . Turp un atpakaļ", foto – Kaspars Kviesis
 
Domas
31.08.2016

Kā rīkoties pareizāk? Skats uz emigrāciju

Komentē
3

A: Mans draugs nopirka dzīvokli centrā, un 5 gadu laikā tā cena dubultojās. Viņš lietas dara pareizi.

B: Mans kaimiņš aizbrauca uz Spāniju strādāt, darba devējs viņu apmānīja, un viņam nācās braukt atpakaļ bešā ar asti starp kājām. Viņš lietas dara nepareizi.

C: Es gan neko tādu neesmu darījis. Vai tas ir pareizi?

Ja īstermiņa rezultātus ņemam par mērauklu uzvedības vai domāšanas pareizībai, tad redzams, ka ātri nonākam pie tukšas moralizēšanas un absurdu jautājumu uzdošanas.

Kad pirms 25 gadiem pavērās "dzelzs priekškars", Latvijas iedzīvotāji sāka doties pasaulē meklēt laimi. Tās izpratne mums lielā mērā ir visiem diezgan līdzīga: miers mājās un valstī, radi, draugi un pats ar dzīvi apmierināti, nākotne ir savās rokās – vai vismaz ir tāda pārliecība, ka tas tā ir. Individuāli skatoties, viss ir daudz sarežģītāk un vienotu kritēriju nav. Vienam gribas vairāk naudas, otram Latvija šķiet par mazu, trešajam vajag sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, lai vispār būtu jēga kaut ko uzsākt. Jāpiebilst, šis nav izklāsts par to, kas nav kārtībā vēl jaunajā Latvijas valstī, bet gan atgādinājums mums pašiem, ka mēs esam dažādi un vienojošais visās aizbraucēju motivācijās ir tas, ka tās nav vienādas.

Kad astoņdesmitajos es biju bērns kāpēcīša periodā, jautājumu gūzmā, ko uzdevu mātei, bija arī jautājumi par to, kā dzīvo cilvēki Amerikā, Āfrikā un Ķīnā. Viņa vienmēr pacietīgi man centās uz visiem jautājumiem atbildēt ja ne tieši, tad vismaz izvēršot sokratisku diskusiju, kur jautājums vienmēr atgriežas pie jautātāja. Atceros, ka par citām zemēm viņa neko daudz nevarēja pateikt. Protams, bija iespējams uzzināt dažādas baumas, taču arī mani draugi neko nezināja. Ja nu vienīgi izņemot Armandu, viņa tēvs bija jūrnieks, kurš mājās bija reti un uz īsiem atvaļinājumiem, tāpēc neko daudz pastāstīt dēlam nepaspēja. Tad nāca deviņdesmitie, kad viss pamatīgi mainījās. Mātei alga bija 30 lati, īres maksa par dzīvokli bija apmēram tikpat. Viņa devās strādāt uz Grieķiju, pelnīt naudu. Vēl tagad kā joku viņa atceras, ka aizbraucot nav īsti zinājusi, vai grieķiem arī ir vistas, kas dēj olas. Mūsu ģimene nebija nekāda laimīgā, pavisam ne, tādēļ mana māsa to atrisināja vienkārši: tiklīdz viņai apritēja 18 gadi, viņa aizbrauca uz ASV strādāt – cerībā izveidot ģimeni un izdzīvot savu sapni – un atpakaļ tā arī neatbrauca. Es atrisināju to pa savam – aizmuku no tēva un dzīvoju kopā ar draugiem graustā. Tad, jau krietni vēlāk, arī aizbraucu uz ārzemēm – mācīties, jo Rīgā, strādājot ar sarežģītiem mērinstrumentiem, man nācās tos uztvert fenomenoloģiski, tas ir, īpaši nesaprotot, kā tie darbojas.

Pēdējā laikā Latvijā ir manīti gan centieni aicināt tautiešus atpakaļ, gan viedokļi, ka to nevajag vai nav jēgas darīt. Dažkārt tā vietā, lai meklētu pareizo atbildi, ir vērts pameklēt citu jautājumu. Tā arī darīšu. Pēc jaunākajām aplēsēm, no Latvijas pēdējo 20 gadu laikā emigrējuši ap 300 000 cilvēku. Tas, protams, ir daudz, bet es vēlētos zināt, cik cilvēku būtu aizbraukuši no Latvijas pēdējo 60 gadu laikā, ja dzelzs priekškara nebūtu bijis? Nevis demogrāfija vai kopējais iedzīvotāju skaits, bet gan to cilvēku skaits, kas 60 gadu laikā būtu pabijuši dažādās pasaules malās, katrs savu iemeslu vadīts, un iemācījušies, ko stāstīt saviem kāpēcīša vecuma bērniem par svešām zemēm. Šo skaitli nemāku novērtēt, bet ir pamats domāt, ka tas nebūtu daudz mazāks. Vai, paveroties uz emigrācijas problēmu šādā gaismā, nav redzams, ka tā ir dabiska? Ne labāka, ne sliktāka, bet tāda, kas ir normāla, saprotama, pieņemama kā slūžu atvēršanās un no tā izrietošās sekas. Mēģinot pārlieku moralizēt par emigrāciju vai to racionalizēt, mēs nedaudz tuvojamies dzelzs priekškara domu gājienam, kur migrācija tika turēta grožos pavisam reāli – ar pārliecību, ka tā vajag.

Vēlos rosināt atbalstīt savējos. Ja kāds dodas pelnīt naudu, lai varētu ar brīvākām rokām un mazākiem kredītiem uzsākt uzņēmējdarbību, tad tas nav tikai tā cilvēka interesēs, tas ir mūsu visu interesēs. Tāpat, ja kāds dodas prom, lai apgūtu neiroķirurģijas iemaņas, no tā mums atlec labums. Ja ne šodien, tad rīt. Ja pielīdzina mūsu emigrantus ofšoru kapitālam, tad galu galā patiesā labuma guvēji būsim mēs visi, Latvijas iedzīvotāji. Turklāt, šo labumu uztverot kā savu, mēs vairojam Latvijas pievilcību. Šī ir zeme, no kuras nāk, nevis dodas prom visdažādākie cilvēki, jo dodas viņi pasaulē, bet pasaulei pieder arī Latvija, tātad nāk arī pie mums pašiem, caur pasauli un kopā ar to. Spekulācija, ka būtu labāk, ja aizbraukušie atgrieztos, ir tikai spekulācija, jo viegli iedomāties arī pretējo – ka mums trūkst mijiedarbības ar apkārtējo pasauli, tādā gadījumā mēs savukārt censtos tautiešus iedrošināt doties pasaulē un smelties pieredzi, lai vēlāk varētu mūsdienīgāk apsaimniekot Latviju.

Var dažādos veidos mūs klasificēt (aizbraucēji, palicēji, labie, kreisie...), aprakstīt mūsu uzvedību, nodomus un funkcijas. Abstraktas konstrukcijas noder domu būvniecībā, nodrošina sarunas struktūru, bet īpašības vārdi "labs" vai "slikts" uz tām nav attiecināmi. Tā vietā, lai teiktu "emigrācija ir slikta", jānorāda, kas tieši tiek ietekmēts negatīvi. Piemēram, "emigrācija vājina radu attiecības un apbēdina tuvākos". Tāpat apgalvojumu "emigrācija ir laba/noderīga" varam aizstāt ar "emigrācija savieno mūs ar pasauli un paver iespējas cilvēkiem sadarboties plašākā mērogā". Tādā veidā mēs varam izvairīties no nevajadzīgas diskusiju saasināšanās vai pārlieku vienkāršota strīda par to, kura abstraktā grupa rīkojas pareizāk, kurš svarīgāks vai, vēl ļaunāk, – kurš patiesi darbojas Latvijas sabiedrības labā? Cieņpilna un loģiska diskusija par jebkuru Latvijai svarīgu jautājumu ir pats pievilcīgākais arguments tam, ka dzīvot Latvijā nav slikta doma.

Modris Matisāns

Modris Matisāns ir zēģelētājs, ceļotājs un inženieris, Zemes atmosfēras lietpratējs ar veselīgu interesi par dzīves patiesībām. Patīk uzzināt, par ko un kā domā citi.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!