Domas
27.06.2012

Kā piespiest skolēnus lasīt

Komentē
0

Kad esi izglītības jomā vai ja sagadās, ka esi domājošs no dabas, mācīties ir viegli. Tādi ir liela daļa jauniešu šodienas skolā. Skolas laikā jaunieši arī veidojas par lasītājiem. Lasītājs spēj izvēlēties un atšķirt labu literatūru no viduvējas, laika gaitā iemācās "lasīt" teksta dažādos slāņus, izprot māksliniecisko izteiksmes līdzekļu daudzveidīgo lietojumu un lomu utt. Ja piektās klases sākumā absolūtais vairākums ir atvērti daiļliteratūras lasīšanai, tad, pamatskolas gadiem ejot, ievērojami krītas lasītāju skaits. Viens no iemesliem ir pārmaiņas jaunieša psiholoģijā un straujā attīstība, kas prasa daudz laika un resursu veltīt dinamiskākām nodarbēm par lasīšanu. Taču tikpat būtiska ir arī skolotāja loma, kā arī mācību satura, piedāvātās/pieejamās literatūras un mācību metožu loma, kas var veicināt vai graut ikviena veidošanos par lasītāju.

Vidusskolā jauniešiem tiek dota otra iespēja kļūt par lasītājiem. Vidusskolas posma sākumā skolotājs ļoti labi redz, kuri jaunieši ir tapuši par lasītājiem jau pamatskolas gados un kuriem ir jāpalīdz par tādiem kļūt. Šajā laikā skolotājam ir visas iespējas palīdzēt jaunietim ieraudzīt literārā teksta emocionālo, intelektuālo, māksliniecisko, filosofisko, praktisko un citas dimensijas, kas veido vērtību sistēmu un bagātina valodu. Jautājums, kā to vislabāk darīt, paliek atklāts.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad mācījos vidusskolā, man bija īpaši apstākļi ar piecām latviešu literatūrām un divām ārzemju literatūrām nedēļā. Tur bija laiks gan lasīšanai, gan sarunām, turklāt literatūras profils bija puse klases – 15 cilvēkiem ir vieglāk runāt par lietu.

Taču, ja es būtu vidusskolēns šodien, es negribētu mācīties literatūru, ja skolotājs nerēķinātos ar to, ka man ir vēl 15 citu mācību priekšmetu. Es gribētu, lai skolotājs pievērš uzmanību tieši man, manam darbam, izaugsmei un jautājumiem. Man nepatiktu "Zvaigznes ABC" Literatūras grāmatas, kur to autori ir izdomājuši "pareizos" un "vienīgos" jautājumus, kur jautājumā jau ir norāde uz pareizo atbildi tekstā. Man nepatiktu, ka man piedāvā tikai mazu fragmentu no visa literārā darba un tad dzen uz priekšu, jo skolotājam taču ir jāizpilda mācību programma. Man nepatiktu, ka mācību programma ir tik blīva, ka 12. klasē ļautu strādāt ar mūsdienu latviešu vai modernisma laika pasaules literatūru tikai tad, ja paspētu, un skolotājs nepārvērstu mācību otro semestri par gatavošanos latviešu valodas eksāmenam. Man nepatiktu, ka viss ir par lasīšanu, lasīšanu, rakstīšanu, rakstīšanu un maz par sarunām un izpratni.

Ja es būtu vidusskolēns, man varbūt paveiktos un mana skolotāja būtu ar dzirkstošām acīm par literatūru un ar izpratni par mūsdienu jauniešu dzīves ritmu un interesēm. Bet tikpat labi man varētu nepaveikties, un mana literatūras skolotāja vai skolotājs izvēlētos strādāt vienīgi ar darba lapām, kur visām ailītēm jābūt aizpildītām, pareizi aizpildītām.

Man neticami paveiktos, ja mana skolotāja būtu izveidojusi savu autorprogrammu, kur būtu laiks gan lasīšanai, gan izpratnei, gan sarunām, gan tiltu būvniecībai uz citām dzīvas jomām, kas izriet no literārajiem darbiem. Man būtu veicies arī, ja skolotājs neuztvertu literatūru kā vientuļu salu, nodrošinātu starppriekšmetu saiti un literārajos darbos vēstītā saistību ar dzīvi, reālo dzīvi. Zinu, ka tas skan slideni, taču ne visi dzīvi tekstos spēj/grib uztvert kā daļu no realitātes, kurā eksistējam.

Ja es būtu piektklasnieks, man joprojām būtu jāstrādā ar desmit gadu vecu "Zvaigznes ABC" mācību grāmatu, kaut arī pēdējos gados ir izdoti vairāki mūsdienīgāki un satura ziņā piemērotāki mācību līdzekļi, bet reti kurai skolai ir līdzekļi un drosme tos izvēlēties, ja mācību līdzeklim nav "GRIFS" [lai kas tas būtu], skolas bibliotēka to nevar/neuzdrošinās iepirkt par valsts naudu. Pirms pāris gadiem Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā "Valsts vispārējās izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras satura izstrāde un izvērtēšana"[1] ir daudz vērtīgu un vērā ņemamu atziņu. Piemēram "90. gados uzsāktās izglītības reformas pamatideja bija atslogot skolēnus no liela apjoma informācijas apguves, uzmanību vēršot uz prasmēm darboties ar informāciju, un attīstīt skolēnu vispusīgās spējas, atbildību un sadarbības kompetences. Tādēļ arī mācību līdzekļiem ir jābūt orientētiem uz skolēna radošu mācīšanos, problēmu risināšanu, zināšanu strukturēšanu, akcentējot mācīšanās attīstošo un audzinošo vērtību, sistemātiski veicinot autonomas mācīšanās pieredzes veidošanos nepārtrauktai mūžizglītībai. Diemžēl vēl arvien daudzi no izdotajiem mācību līdzekļiem ir orientēti uz skolotāja darbību – ko un kādā secībā skolotājs liks, rosinās un aicinās skolēnu darīt."

Kāda ir literatūras vieta vidusskolā? Vēsturiski ir zināms, ka literatūra un latviešu valoda ir cieši saistīti priekšmeti. Taču jau dažus gadus izglītības politikas līmenī šie mācību priekšmeti ir nošķirti, un dzimtās valodas apguve vairs nav saistīta ar literatūru tik tiešā un skaidrā formā, kā tas ir bijis gadu desmitiem. Starp citu, labu laiku vairs nav latviešu literatūra, bet gan literatūra, kur paralēli programmā ir gan pasaules, gan latviešu literatūra. Latviešu valodas eksāmenā vairs nav jāveic literāra darba analīze, un tikai tie, kam literatūra ir īpaši tuva, var izvēlēties kārtot literatūras eksāmenu. Tomēr latviešu valodas eksāmenā ir jāraksta pārspriedums, kurā jaunieši var argumentēt sevis izvēlēto tēmu tikai ar latviešu literatūras vai kultūras faktiem, neskatoties uz to, ka gan literatūras, gan kulturoloģijas kursā ir apgūta gan pasaules, gan Latvijas literatūra un kultūra. Un ko darīt, ja skolotājs ir uzskatījis par būtiskāku Šekspīra, Gētes, Dostojevska, Džoisa, Vulfas utt. apguvi? Vai kultūras fakti, ko var izmantot jaunietis, kas padziļināti apguvis ārzemju autoru literāros darbus, sliktāk var uzrakstīt pārspriedumu par tēmu “Vai viegli būt jaunam mūsdienu pasaulē"[2]. Pārsprieduma vērtēšanas kritēriji paredz, ka izglītojamais saņem 0 punktus, ja argumentācijai izmantojis pasaules literatūras vai kultūras faktus.

Stundu sadalījums starp literatūru un latviešu valodu vispārizglītojošā mācību programmā ir trīs literatūras pret divām latviešu valodām nedēļā. Skolotāju vidē ir runāts, ka proporciju varētu mainīt par labu latviešu valodai, jo šajā priekšmetā taču jākārto centralizētais eksāmens.

Neatkarīgi no tā, vai literatūra vidusskolēnu prātus nodarbinās 80 vai 120 minūšu nedēļā, jautājums paliek – vai ar to pietiek, lai skolēni paspētu iemīlēt literatūru kā mākslas žanru, kas bagātina viņu valodu, izkopj vērtību orientāciju un būtiski paplašina ētiskās, estētiskās, mākslinieciskās un praktiskās pieredzes lauku?

Kāda ir literatūras mācību programma vidusskolā? Pamatskolā skolēni tiek iepazīstināti ciklos ar dažādu žanru literārajiem darbiem vairāk vai mazāk atbilstoši  vecuma posmam. Savukārt vidusskolā 10. klasē jauniešiem no sākuma māca estētiskās kategorijas – skaistais, neglītais, cildenais utt. literatūrā – un tām atbilstošus pasaules un Latvijas literāros darbus. Savukārt pēc estētisko kategoriju apgūšanas literatūra tiek mācīta, ievērojot literatūras vēstures hronoloģisko secību, sākot no antīkās literatūras un beidzot ar jaunāko latviešu literatūru. Var jau būt, ka tas nav slikti un ir pedagoģiski pareizi, taču pie literatūras, kas jauniešiem varētu būt daudz saprotamāka un attiecīgi interesi izraisoša, viņi nonāk tikai 12. klases beigās.

Uz jautājumu, kāpēc literatūrai būtu jābūt tikpat nozīmīgam mācību priekšmetam kā valoda, matemātika un fizika, precīzi atbild literatūras pasniedzējs Metjū Dekursijs[3]:

1. Literatūra ir labākais veids, kā mācīt padziļinātas lasīšanas prasmes: atšķirībā no īsu fragmentu lasīšanas un interpretācijas, garāku tekstu lasīšana nodrošina izpratnes veidošanos par teksta makrostruktūrām – tādām kā sižets vai tēlu attīstība.

2. Literatūra piedāvā efektīvu veidu, kā savienot emocionālo un intelektuālo jomu: lai spētu gan izsekot līdzi sižetam, konfliktiem, tēlu attiecībām, gan tos novērtēt, intelektuālās spējas tiek spēcinātas ar emocionālo piesātinājumu. Ir svarīgi nodrošināt to, ka audzēknis veic šo sasaisti.

3. Literatūra māca vērtības ar emocionālu spēku: literatūra humānā, daudzpusīgā veidā runā par dažādām vērtībām, morāli. Taču literatūras saturam nav jābūt didaktiskam, tikai morāles gaišās puses vēstošam.

4. Literatūras spēks ir tajā, ka tā spēj mainīt neveselīgas, destruktīvas domāšanas cēloņus un sekas dažādos līmeņos: literatūras ētiskais un estētiskais piesātinājums glābj.

5. Literatūra ir par realitāti: literatūra nav abstrakcija. Tā nav pati par sevi, bet gan par dzīvi, par izvēlēm, par cilvēkiem, par attiecībām.

Kur virzīt literatūras apguvi? Mācot literatūru, domājot par literatūras programmu un darba metodēm, ir jāapzinās laikmets, kurā dzīvojam. Ir akli un bezatbildīgi nerēķināties ar tendencēm un prasībām, tāpat kā domāt, ka, piemēram, ķīniešiem būtu jāpieņem rietumnieku domāšanas un vērtību formas. No tehnoloģijām, globalizācijas, migrācijas, darba formu pārmaiņām nevar izvairīties, tas jau notiek. Līdz ar to, apzinoties literatūras lielo spēku un nozīmi cilvēka personības tapšanā, ir jādomā par formām un veidiem, kā literatūras apguvē ieviest tendences, kas saistās ar pasauli, kurā dzīvojam un dzīvosim. Tāpat kā māksla kopumā, literatūra visās tās formās dod cilvēkiem kopumā un īpaši jauniešiem iespēju izdzīvot un pārbaudīt dažādus reālās dzīves scenārijus. Literatūra gatavo jauniešus ikdienas dzīvei un eksistenciālu jautājumu risināšanai. Turklāt tas notiek klasē skolotāja vadībā, drošā vidē, kur var atļauties arī kļūdīties.

Savā darbībā esmu pievērsis uzmanību formām un metodēm, kā literatūra tiek mācīta. Zinu, ka neesmu viens un ir skolotāji, kas ir man tālu priekšā[4].

Tās raksturo praktiskums, mūsdienīgums un iesaistīšana kultūras procesā kopumā, tā radot nepieciešamību pēc dalības kultūras procesā kopumā, neatkarīgi no dzīves ceļa, ko vidusskolēns izvēlas pēc 12. klases izlaiduma. Pēc tam neviens par to vairs nerūpēsies, ja vien skolēns neaizies studēt uz filologiem, pedagogiem, filosofiem vai vēsturniekiem. Juristos vai biznesa vadībā retu kuru interesēs, vai un ko viņš lasa.

Mācību programmās un darba metodēs obligātuma sajūta ir jāmaina uz iesaistīšanu kultūras dzīves procesā, lai rastos nepieciešamība pēc kultūras procesa kopumā, kur lasīšana ir tikai viena no procesa daļām. Ļoti bieži no jauniešiem aizvien dzird, ka viņi lasa vai raksta, vai pilda kādu uzdevumu tāpēc, ka to vajag skolotājam. "Nē, skolotājam to nevajag," nepagurstoši atkātoju, "tas, ko tu dari, veido tevi, tas bagātina tevi. Intelektuālās, emocionālās vai praktiskās iemaņas, kuras tu gūsti, veicot šo uzdevumu, ir par tevi, ir tev." Tikai, kad ieklausās, kad sadzird, tad skolotājam ir gandarījums.

 

Rakstā izmantotie avoti:

http://www.helium.com/items/2042980-the-role-of-classic-literature-in-modern-education

http://www.life123.com/parenting/education/children-reading/importance-of-literature.shtml

http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/mac_lit_izstrade_20100202.pdf

http://www.full-stop.net/2012/03/27/features/essays/jeff-hudson/rethinking-the-literature-classroom/

http://www.ted.com/talks/lang/en/martin_jacques_understanding_the_rise_of_china.html

 


[1] http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/mac_lit_izstrade_20100202.pdf

[2] http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2012/vidussk/12kl_latval_term.pdf

[3] http://open.salon.com/blog/matthew_decoursey/2008/10/25/why_we_need_literature_in_education

[4] http://www.full-stop.net/2012/03/27/features/essays/jeff-hudson/rethinking-the-literature-classroom/

 

Lauris Bokišs

Lauris Bokišs ir studējis LKA teātra mākslu un LMA mākslas zinātni un teoriju. Strādājis par literatūras un kulturoloģijas skolotāju. Darbojas mākslas izglītības un komunikācijas jomā. Skrien.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!