Politika
22.01.2018

Kā būs patiesībā

Komentē
0

"Tagad tik retos gadījumos izdodas tapt par pasauli. Tos sauc par ģēnijiem. Katram tādam jābūt.

Ģēnijs nau ārkārtīgs cilvēks, bet normālais, un tādam jātop katram. Nepareizs uzskats līdz šim, ka ģēnijs ārprātīgs, nedabisks izvirtulis. Retais tik saprot, ka ģenialitāte ne slimības, bet veselības zīme. Spēki pilnā kustībā, plašumā un dziļumā, visu pretrunu kopībā ir ģēnijs. Vilmiņa saka: būs tomēr starpība garīgā apdāvināšanā. Jā, ģēnijs viens no otra vairāk šķiras kā ikdienas cilvēki. Starpība būs liela, bet kvalitāte līdzīga. Mums laika diezgan to pierādīt ar piedzīvojumiem."

No Raiņa dienasgrāmatām, 1921. gada 4. janvārī

Vismaz daļa pasaules pāris nedēļas pavadīja, kārtējo reizi uzjautrinoties par ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš, mēģinot kliedēt bažas par savu garīgo veselību, tviterī bija ierakstījis: "Patiesībā visu manu dzīvi mani divi lielākie aktīvi ir bijusi garīgā stabilitāte un tas, ka es esmu tiešām gudrs. Blēdīgā Hilerija Klintone arī par visām varītēm centās izspēlēt šīs kārtis, taču, kā zināms, cieta smagu sagrāvi. Es no ĻOTI sekmīga uzņēmēja kļuvu par izcilu TV zvaigzni un tad ar pirmo mēģinājumu – par ASV prezidentu. Es domāju, ka tas kvalificējas nevis kā gudrs, bet gan kā ģēnijs, turklāt ļoti nosvērts ģēnijs." Šis ieraksts bija Trampa reakcija uz nesen iznākušo žurnālista Maikla Volfa grāmatu "Ugunīgās dusmas jeb Kas notiek Trampa Baltajā namā" ("Fire and Fury: Inside the Trump White House", Ņujorka: Henry Holt and Co, 2018), kurā bija ticis apšaubīts Trampa garīgais līdzsvars.

Trampa rakstīto, tāpat kā daudzus citus viņa izteikumus vai rakstiskas izpausmes, protams, var uztvert kā joku, valsts prezidenta krēslā nonākuša āksta klaunādi, iekšēji rūdīt savu medijpratību un nocietināt dvēseli ar pārliecību, ka pastāv maģisku paņēmienu vai rīku komplekts, ar kuru viltus ziņas iespējams atšķirt no māņiem, patiesību – no labestīgām blēņām un ļaunos nolūkos sētiem meliem.

Taču visai atžirbinošs šajā ziņā ir nu jau pirms vairāk nekā 10 gadiem laikrakstā 'Washington Post" publicētais Šankara Vedantama raksts, kas veltīts dažādu pietiekami bieži atkārtotu mītu spējai ietekmēt politiskās norises.

Savu rakstu Vedantams sāk ar stāstu par ASV Federālā Slimību kontroles un novēršanas centra izdotu bukletu, kura mērķis bijis ar pretgripas potēm saistītu mītu un aizspriedumu kliedēšana. Bukletā tikuši izskaitīti dažādi aizspriedumi vai apgalvojumi, un pie katra norādīts, vai tas ir patiess vai aplams. Taču, kad Mičiganas Universitātes sociālpsihologs Norberts Švarcs ar bukleta saturu iepazīstināja no brīvprātīgajiem izveidotu aptaujas grupu, izrādījās, ka vecāka gada gājuma ļaudis jau pēc pusstundas par patiesiem sāk uzskatīt 28 procentus nepatieso apgalvojumu, bet pēc trim dienām patiesi viņiem šķituši jau 40 procenti aplamo apgalvojumu. Faktiski bukleta atstātais iespaids bija tieši pretējs tam, uz kādu bija cerējuši tā veidotāji.

Kādā citā eksperimentā 130 studenti tika iepazīstināti ar fiktīvu ziņu rakstu, kurā tika citēts kādas amatpersonas viedoklis par iebrukumu Irākā, jo tā esot "vieta, kur teroristi varētu tikt pie masu iznīcināšanas ieročiem". Pēc tam pusei no studentiem tika parādīts drukāts kļūdas labojums, kurā atzīts, ka CIP tomēr nav šajā valstī atradis nekādus masu iznīcināšanas ieročus. Izrādījās, ka uz politiski konservartīvāk noskaņotajiem studentiem kļūdu labojums tikpat kā neiedarbojās, un tā vietā, lai apšaubītu Sadama Huseina spēju tikt pie masu iznīcināšanas ieročiem, viņi labprāt turpināja šai viltus ziņas iedēstītajai domai ticēt.

Izrādās, vairs nav jābūt caurcaurēm Fridriha Nīčes un/vai Mišela Fuko iedvesmotam postmodernistam relatīvistam, lai secinātu, ka nekādu faktu nav, ir tikai interpretācijas, jo šādi un līdzīgi piemēri biedējoši uzskatāmi parāda, ka ar kādas patiesības atkārtošanu vien tā patiesāka nebūt nekļūs un arī centieni atspākot melus bieži vien var izraisīt gluži pretēju efektu: plašāk par to var palasīt Daniela Engbera esejā "Kaut kam ir nozīme, LOL".

Seriālā "Slepenās lietas" šo cilvēkam laikam jau tipisko stāvokli izteica aģenta Maldera pagraba kabinetā pie sienas piespraustais plakāts ar lidojošā šķīvīšan attēlu un uzrakstu "I want to believe" ("Vēlos noticēt"), taču dzirdamu, redzamu vai pat taustāmu labprātīgu maldu piemēru netrūkst visapkārt, mūsu tiešā tuvumā un arī mūsu pašu galvā. Vismaz vienai nozarei Latvijā ir pat īpašs, šādā domu gaitā balstīts preses izdevums – izdevniecības "Rīgas Viļņi" dižpārdoklis "Ko ārsti tev nestāsta": "Žurnāls, kas ar pirmo iznākšanas dienu kļuvis par daudzu Latvijas lasītāju ikmēneša rituālu, sniedz alternatīvu skatījumu uz vispārzināmām lietām un atklāj drošākas un efektīvākas ārstēšanas metodes." Gluži vai jābrīnās, ka pēc līdzīgas receptes nav tapuši arī izdevumi, "Ko jurists tev nestāsta", "Ko grāmatvedis tev nestāsta", "Ko elektriķis tev nestāsta", "Ko automehāniķis tev nestāsta" u.tml. Lai gan varbūt nekāds brīnums tas nav, jo dažādas atklāsmes par to, "kā ir patiesībā", jau tāpat ir bieži sastopamas arī visos "plaša profila" plašsaziņas līdzekļos līdzekļos. Lūk, piemēram, kinorežisore intervijā stāsta: "Sieviete ir tā, kas vairāk nekā vīrietis ir gatava pārmaiņām, galu galā viņa gaida bērnu deviņus mēnešus. Vīrietis kaut kā netiek šim tempam līdzi, iznākumā viņš tiek izgrūsts no ģimenes ligzdas, un sieviete "peras" pati. Man ir tuva šī Viestura Rudzīša domas šķautne, ka sieviete pati daudz dara, lai vīrietis neatrastos ģimenē." Gribi tici, gribi netici, taču atsaukšanās uz šķietamu autoritāti un pietiekami bieža atkārtošana pat visnejēdzīgākos murgus spēj padarīt par kaut ko līdzīgu patiesībai jeb par patiesības izstrādājumu.

Arī Trampa apgalvojumus par savu ģenialitāti, protams, var apšaubīt un apsmaidīt, taču, ja ģenialitāti interpretē tā, kā to savā dienasgrāmatā reiz darījis Rainis, ASV prezidenta tviteroto var uztvert arī kā izmisuma saucienu pēc normalitātes, taisnumu, nevis greizumu, veselības un nevis slimības apliecinājumu. Un, ja tas tiešām bijis izmisums, vai gan tas varētu būt nepatiess?

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!