Dzejnieks Marčins Sendeckis ir dzimis 1967. gada 27. novembrī Polijā. 80. un 90. gados viņš darbojās literārajā žurnālā "bruLion" un iknedēļas laikrakstā "Przekrój". Sendecka krājums "Farsz" (2011) ir saņēmis nozīmīgo "Silesius" Vroclavas dzejas balvu un Gdiņas literāro balvu. Sendeckis savā dzejā ir lakonisks, ironisks, un pats pret saviem darbiem izturas ļoti kritiski. Viņa dzejoļi nav dzīvespriecīgi un vienkārši interpretējami, bet uzmanīgs lasītājs tur spēs atrast pārdomas par atsvešinātību un visa garīgā sairšanu. Marčins Sendeckis ir divu atdzejojumu un 13 dzejoļu krājumu autors. 2015. gada Dzejas dienu pasākumā "Viesu lasījumi" 3. septembrī Marčins Sendeckis lasīs savu dzeju grāmatu un kultūrpreču mājā "NicePlace Mansards". Latviski viņu atdzejojusi Ingmāra Balode.
[Sark]
Slieka ietiepsies
Sarkano kleitiņ
Sarausies diena bez iemesla
Sarkano kleitiņ
Sīko bariņš uz līdztekām
Sarkano kleitiņ
Saldie ķirši formalīnā
Sarkano kleitiņ
[Aso]
Un tu tikai padomā
Un tu tikai pārcelies
Un tu tikai aizmiedz te
Un tu tikai atsedzies
Un tu tikai piktojies
Cigarete starp viņas lūpām
Un tu tikai pieraksties
Uz sapni
Un tu tikai izslēdzies
Un tu tikai ietago kapos
Un tu tikai iesmejies
Un tu tikai basām kājām
Un tā ir bērnu istaba
Un tā nav
[Lūk]
Lūk, it nekā
Aizvien
Greizsirdība redzēt greizsirdība dzirdēt greizsirdība zināt
Tādu tiesību nav
Te iesaistās strāva
Čurkst murkšķ
Tev tādu tiesību nav
Siena sienā: trīs soļi
Tetovēts ledus
Tas zaudē klasi
Nav nekādas klases
To
Neko Insert Grāmatzīme
Jūrai ir tavu pēdu smarža zini
[Ziemas]
tu dungoji.
izģērbiet to
man pāri
zvaigzne klajumos
zemes sāls un noberzti
ceļi un skausti
izoterma
to izsvītrojiet
no papēžiem līdz pat uzacīm
verdošs mēness
tu dungoji
vārdus neatceros
[Varšavjanka]
cietumnieki.
to korespondences pilsētu
ņirbošā pārbagātība.
Eksteriorizēt
Hromēt prātā Ņemt vārdus no kurienes pagadās
[esi] Tronī laikmets stipendiālais un konferencīgais
[esi]
akli kļuvuši [kniede grāvis kvarcs puse žetons litijis ledus booze
]
slēpjas
lūpās
esi
[Te zemes]
Te zemes rums.
Tur gaišzils blāzmojums aiz ceļa saitēm, pie atslēgkaula, lūpu
kaktiņā. Neviens cits tev tā nepateiks.
Apgaismota saule rētās
pēc sūra darba. Diena un nakts.
Diena, nakts un diena.
Nakts un diena, nakts, diena.
Kādi svešādi vārdi.
Pirms došanās projām
Sakravājušies, gatavi pamatojumam.
Pietiek ar pāris vārdiem
(1987)
No dabas
Cigarešu paciņa uz brūna galda.
Krekli un glāzes kastēs, zemāk.
Ledus dīgsti uz palodzes, it kā tie barotos ar rūsu.
(1990)
[Drupača]
Stikla drupača uz grīdas, tās birst šeit no rokām.
Valoda nav vajadzīga, uzzīmē, kā tu mīlējies,
uzzīmē man metro.
[Viadukts]
Viadukts, krāsainie
žurnāli autobusos.
Pretplūdu komiteja
vienās durvīs tepat netālu.
Marihuāna glītās
folijas somiņās.
Sievietes vārds, gavēņa
sniegs, miesas
darbi. Kādā
ziemā jūnijā.
Ja reiz ūdens
taupa
noliktavas
un bārus, tad
tiem tur ir jāstāv. Šīs
ticības ieroči.
(1993)
Pestītāja laukums
Iziet, atgriezties. Rokas stāv logā:
kas gan notiek uz mitrā asfalta?
Kādam būtu gan jāzina, taču es nezinu, kam.
Pretējā nama stiklotais jumts
paceļas, atsitas mākonī upeņu
pretklepus konfekšu krāsā. Citā vietā
nav atkal tā, kas šeit ir. Jo labāk, nekādu
pieprasījumu, vienošanos; stumjas vien garām
graudainie burteļi. Un
sausas lietas čaukstinās. Vai tā nav
saruna? Kad kāds noteikti runā,
bet es nezinu, ko.
(1997)
0