Zirgošānās
Pirms neilga laika zināmu ažiotāžu izraisīja kāda uzņēmuma iespējamo pārstāvju vēršanās pret interneta joku, kurā varēja atpazīt attālu līdzību ar šī uzņēmuma logotipu. Runa ir par zirgu gaļas skandāla karstumā radušos "Tvitera" profilu "Horseburger". Var, protams, runāt par to, vai šis joks bija vai nebija izdevies, gaumīgs, ļauns, taču daudz interesantāks šķiet pats veids, kādā to centās apkarot. Pusoficiālā paziņojumā tika draudēts ar iespējamu vēršanos "tiesībsargājošajās instancēs" pret tiem, kas ar šo "neveiksmīgo joku" dalīsies (retweet, share). "Pusoficiālā" – tādēļ, ka tas netika publicēts uzņēmuma mājaslapā, un tiešu saikni starp uzņēmumu un šo paziņojumu nav iespējams atrast. Hipersaiti uz to savā "Tvitera" kontā gan publicējusi sabiedrisko attiecību speciāliste, no kuras bloga par šo tēmu vortālā "7guru.lv" noprotams, ka viņai varētu būt kāda saistība ar uzņēmumu.[1] Viņa komentē notikušo bloga ierakstā: "Vārda brīvība noteikti nav apzināta kaitēšana kādam. Arī ar joku."
Vai jokam ir robežas? Un kā šādā gadījumā, no vienas puses, izvērtēt jokotāja tiesības uz vārda brīvību un izjokotā tiesību ievērošanu – no otras? Stīvēšanās ap joka robežām notiek visu laiku un ne vien Latvijā, bet pat "brīvas runas" paraugvalstīs Rietumeiropā un ASV. Tālāk rakstā minēti precedenti, par kādiem Latvijā mēs varētu tikai pasmaidīt, taču tieši tāpēc izpausmes brīvībai ir tik bīstama ir spēlēšanās ar robežu noteikšanu.
Šķiet nepareizi pieļaut pat domu, ka par joku varētu vērsties "tiesībsargājošās instancēs"; šāds precedents izraisītu daudz tālejošākas sekas, nekā mēs spējam iedomāties. Būtu bēdīgi, ja Latvijā nākotnē nāktos dzirdēt par līdzīgiem gadījumiem.
Mērkaķošanās
Viens no pēdējā laika skaļākajiem skandāliem par joka robežām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas izceļas ar īpaši asu vēršanos pret publiskām personām, izvērties starp biznesa magnātu, republikāņu politiķi Donaldu Trampu un komiķi Bilu Maijeru. Kā skaidro pats komiķis[2], viss sākās ar to, ka pēdējā ASV priekšvēlēšanu nedēļā Donalds Tramps paziņoja par gatavību ziedot 5 miljonus ASV dolāru labdarībai, ja Baraks Obama publiskos apliecinājumu, ka gājis koledžā. Savukārt komiķis, balstoties uz faktu, ka sarkanmatainie orangutāni ir vienīgās dzīvās radības ar tādas pašas krāsas matiem kā Trampam, savā TV šovā publiski aicināja, lai politiķis pats parāda savus papīrus un pierāda, ka neslēpj kādu nejauku noslēpumu par savu vēsturi.
Maijers apgalvo, ka tā bijusi parodija, ar ko komiķu aprindās saprot vienu no joka formām. Viņš bijis patiesi pārsteigts, ka par šo joku tiesa no viņa cenšas piedzīt 5 miljonus ASV dolāru. Tomēr šķiet, ka ekstravagantais politiķis šo tiesas procesu jau pašā sākumā pats novedis līdz absurdam – viņa advokāti nosūtījuši komiķim Trampa dzimšanas sertifikāta kopiju un vēstuli, kurā uzsvērts, ka biznesa magnāts "ir Freda Trampa, nevis orangutāna dēls". Komiķis izrādījis savu sašutumu, "bagāti idioti" cenšoties panākt precedentu, ka komiķiem jāuzņemas juridiskas saistības pret personām, par kurām viņi joko.
Apvaino mani droši!
Pašlaik pasaulē vērojamas divas gluži pretējas tendences – vieni vēlas ierobežot aizskarošas vārda brīvības izpausmes, citi – vēl lielāku vārda brīvību. Jau ilgāku laiku Lielbritānijā notiek sabiedrisko aktīvistu iniciatīva, kurai dots nosaukums "Apvaino mani droši!" (Feel free to insult me!)[3]. Tās dalībnieki uzskata, ka risks tikt apvainotam ir nenozīmīga cena, kas jāmaksā, dzīvojot sabiedrībā, kura ciena vārda brīvību. Organizācija cīnās pret vienu pašu vārdu vienā no 1986. gada "Sabiedriskās kārtības akta" pantiem, kas paredz, ka policija un tiesa var izlemt, vai kāds nav ticis "apvainots". Šāda rīcība minētajā likumā ir kriminalizēta.
Likuma apstrīdētāji uztraukušies, ka tiesībsargājošajām instancēm dota pārāk liela brīvība un interpretācijas iespējas "apvainojuma" definēšanā. Tas jau novedis pie visai kurioziem, taču tajā pašā laikā – iesaistītajām personām arī nepatīkamiem starpgadījumiem.
Viens no redzamākajiem likuma grozījumu aģitatoriem – britu aktieris un komiķis Rovans Atkinsons – savā uzrunā par šo tēmu min vairākus absurdus arestus.[4] Kāds Oksfordas students ticis arestēts, jo nosaucis policijas zirgu par geju! Pret kādu citu 16 gadus vecu protestētāju sākta izmeklēšana, jo viņš atļāvies nodēvēt scientologu baznīcu par kultu. Atkinsons visskarbāk kritizē faktu, ka, pateicoties šim likumam, nevajag pat īstu upuri, pietiek vien ar pieļāvumu, ka kāds ticis apvainots.
Taču Apvienotajā Karalistē ir arī citi šī likuma panta upuri – kāds vīrs aizturēts uz piecām stundām, pret viņu uzsākta tiesvedība un noteikts naudassods par to, ka viņš uzrūcis svešam sunim. Augstāka tiesas instance gan vēlāk atcēla šo spriedumu, taču nodokļu maksātājiem šī prāva izmaksāja ap 8000 mārciņu. Savukārt kāds Lankašīras kristīgās kafejnīcas īpašnieks saņēmis aizrādījumu no policijas par to, ka TV ekrānā demonstrējis citātus no Bībeles, jo tas aizskāris kādu apmeklētāju. Vēlāk gan policija atvainojās, skaidrojot, ka nepareizi interpretējusi likumu.
Lielbritānijas "Sabiedriskās kārtības akta" aizstāvji gan min, ka lielākoties šīs absurdās lietas tomēr izbeigtas – tātad viss kārtībā, taču likuma pretinieki apgalvo, ka ar to nav pietiekami. Jau pats apstāklis, ka cilvēku var aizturēt, nopratināt un pat tiesāt, pamatojoties tikai uz policijas vai tiesas interpretāciju par "apvainojumu", esot absurds.
Varbūt mums Latvijā tas varētu šķist neierasti, tomēr sabiedriskais spiediens licis Lielbritānijas varas pārstāvjiem pārskatīt 25 gadus veco likumu. Tikai pirms pāris nedēļām valdības pārstāvis apstiprinājis, ka vārds "apvainojums" no konkrētā likuma panta varētu tikt dzēsts. Viņaprāt, tas nemainītu likuma būtību, bet ļautu izvairīties no pārpratumiem, to skaidrojot.
"Naida runa"
Lielbritānijas aktīvisti savu uzskatu aizstāvībai citē arī ASV prezidenta Baraka Obamas pagājušā gada uzrunu ANO Ģenerālajai asamblejai. ASV prezidents uzsvēra, ka labākais ierocis pret "naida runu" ir nevis represijas, bet vēl vairāk runu.[5]
Jautājumus, kas saistīti ar "naida runu", cenšas aktualizēt arī Latvijā. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis savā publikācijā "Par naida kurinātājiem Latvijā"[6] min, ka Saeimas Aizsardzības, tieslietu un korupcijas novēršanas komisija uzdevusi Tieslietu ministrijai apsvērt nepieciešamību izdarīt grozījumus "Krimināllikuma" 78. pantā (nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana), aicinot attiecināt šo pantu uz "plašākām naida izpausmēm".
No publikācijas noprotams, ka augstais ierēdnis ir šādu grozījumu pretinieks. Mazliet tālāk Lūša rakstā atklājas arī iespējamais iemesls, kāpēc viņu varētu neapmierināt plašāka naida izpausmju aizliegšana: "Augstas valsts amatpersonas medijos arī precizē šīs citas grupas kā "homoseksuālistus" un "trešās pasaules valstu nelikumīgos migrantus"."
Diez vai Latvijas likumdevēji šajā jautājumā seko pasaules modernākajām tendencēm vārda brīvības jomā, tomēr, ja jau gribam būt pavisam progresīvi, varbūt ir vērts atvērt minēto likumu un pārskatīt tur atrodamo formulējumu par "naida izraisīšanu" vai "naida celšanu". Var atklāties, ka mūsu likumi tādā vai citādā veidā ir novecojuši. Bet šādus secinājumus var izdarīt tikai pēc visaptverošas analīzes un diskusijas.
Ko Latvijā iesāktu ar "Pussy Riot"?
Varbūt vismaz apspriešanas vērts būtu jautājums par to, cik plaši interpretējami ir mūsu "Krimināllikuma" formulējumi. Ja Latvijā būtu iemesls uzrasties kādai vietējai variācijai par "Pussy Riot", vai šos protestētājus negaidītu līdzīgs sods kā Krievijā? Jo, piemēram, "Krimināllikuma" 150. pants taču skaidri un gaiši paredz, ka pat "par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu" var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem.[7]
Interesanti, ka arī Latvijas likumos iemaldījies līdzīgs vārdiņš tam, ko tik karsti apkaroja britu aktīvisti – reliģisko jūtu "aizskaršana". Var jau būt, ka Latvijas juristiem ir skaidri kritēriji, lai vērtētu, kad tieši tiek aizskartas reliģiskās jūtas un kad ne? Pārējiem nākas vien paļauties uz tiesnešu veselo saprātu, spriežot par šādiem gadījumiem. Tomēr zināmas bažas rada tas, ka arī Latvijā pašlaik paredzēta kriminālatbildība par kādu mistisku personu vēl mistiskāku jūtu aizskaršanu.
[1] http://www.7guru.lv/blog-raksti/joku-robezas
[2] http://www.youtube.com/watch?v=eiMMsisNc88
[3] http://reformsection5.org.uk/
[4] http://www.youtube.com/watch?v=j2-2xeIdqeY
[5] http://www.nytimes.com/2012/09/26/opinion/president-obama-at-the-un.html?_r=1&
[6] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aigars-lusis-par-naida-kurinatajiem-latvija.d?id=43020052
1