Jauns cilvēks politikā

Raksts sagatavots interneta žurnāla "Satori" projekta "Jauns cilvēks politikā" ietvaros. Projektu atbalsta Konrāda Adenauera fonds.

Pētījuma mērķis un metodoloģija

Šī pētījuma mērķis ir apzināt publiski pieejamo statistiku par balsstiesīgo jauniešu politisko aktivitāti. Pētījuma sākumā tiks aplūkots, kā tiek definēta jauniešu vecuma kategorija un kādu proporciju tā veido no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tālāk tiks aplūkotas tendences iepriekšējo Saeimas vēlēšanu statistikā, lai varētu apzināt, kā mūsdienu jaunieši šīs tendences ir ietekmējuši. Pēcāk tiks veiktas aplēses par to, cik balsstiesīgo ir aktīvi iesaistījušies politisko partiju un to jaunatnes organizāciju darbībā. Tiks analizēts arī, kāda retorika sastopama sabiedriskajos medijos un socioloģiskos pētījumos par jauniešu pilsonisko aktivitāti. Pētījuma noslēgumā tiks izvirzītas hipotēzes par to, kas vainojams pie jauniešu politiskās pasivitātes, ja tāda ir novērojama, un izdarīti salīdzinājumi ar citām valstīm.

Šajā pētījumā tiks izmantoti un analizēti tikai publiski pieejamie dati. Izvirzot gala hipotēzes, tiks ņemti vērā arī socioloģiskie pētījumi un publikācijas sabiedriskajos medijos. Šajā pētījumā netiks izmantotas aptaujas vai izlases intervijas ar jauniešiem. Iebildums pret šādu metodi ir pieņēmums, ka spekulācijas, kas radušās no nepietiekama respondentu skaita un neprofesionālas iegūto datu apstrādes, rezultētos maldinošos secinājumos.

Jaunieši: kas viņi ir un cik viņu ir daudz

Vecuma kategorija "jaunietis" tiek definēta dažādi. ANO definīcija šajā vecuma grupā iekļauj cilvēkus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, taču ar norādi, ka ANO neiebilst, ja tās dalībvalstis šo vecuma kategoriju definē citādi. (1) UNESCO definīcija ir plašāka un atkarīga no konteksta, Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija izmanto terminu "jaunietis", lai apzīmētu pusaudžus un gados jaunus pieaugušos vecumā no 13 līdz 30 gadiem. (2) Latvijā ar terminu "jaunietis" apzīmē cilvēkus vecumā no 13 līdz 25 gadiem (3), taču šī pētījuma specifikas dēļ fokuss būs vērsts uz Eiropas Savienības stratēģiju jaunatnes vērtējumā, ņemot vērā tikai balsstiesīgos jauniešus: cilvēkus vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Saskaņā ar IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra datiem, kas veikti uz 2018. gada 1. jūliju, Latvijā dzīvo 1 779 045 pilsoņi (4), bet Latvijas valstspiederīgo kopējais skaits ārvalstīs ir 181 545 (5). Sasummējot šos skaitļus, iegūstam kopējo pilsoņu skaitu: 1 960 590. Izmantojot šo statistiku, kas kategorizē pilsoņus pēc to dzimšanas gada, varam aptuveni izrēķināt, cik no pilsoņiem ir balsstiesīgi un cik no balsstiesīgajiem ir jaunieši, kuri atbilst mūsu iepriekš uzstādītajai definīcijai. (Izmantojot publiski pieejamos datus, nebūs iespējams noteikt precīzu skaitu, jo iedzīvotāju reģistra dalījums pēc vecuma norāda tikai dzimšanas gadu – nav iespējams noteikt, kuram 2000. gadā dzimušam pilsonim uz 2018. gada 6. oktobri jau būs iestājusies pilngadība un kuram vēl ne. ŠĪ iemesla dēļ pie balsstiesīgiem jauniešiem pieskaitīsim tikai 75% no šajā gadā dzimušo skaita, patvaļīgi pieņemot, ka dzimstības līkne visā gadā bijusi vienmērīga.) Latvijā dzīvo 1 757 178 balsstiesīgu pilsoņu, ārvalstīs – 134 212, kopējais Latvijas valstspiederīgo balsstiesīgo pilsoņu skaits: 1 891 390. Lai šiem skaitļiem piešķirtu perspektīvu: no 100% Latvijas valstspiederīgo 96% procenti ir balsstiesīgi. No šiem balsstiesīgajiem 283 377 ir Latvijā dzīvojoši jaunieši (18-30 gadu vecumā). Ārvalstīs dzīvo 31 999 balsstiesīgie jaunieši, kas ir Latvijas pilsoņi. Kopā tātad no Latvijas pilsoņiem, ieskaitot arī tos, kas dzīvo ārvalstīs, ir 315 376 balsstiesīgu jauniešu. Perspektīvā: nepilni 17% no visiem balsstiesīgajiem ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotajiem datiem, iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās, kas notika 2014. gada 4. oktobrī, ir piedalījušies 58,85% no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem Latvijā un ārvalstīs, taču nav publiskoti dati par to, kādas vecuma grupas ir pārstāvējuši vēlētāji. (6) Tomēr visnotaļ ticamu hipotēzi varam izvirzīt: pat ja neviens jaunietis neieradās uz 12. Saeimas vēlēšanām (pieņemot, ka balsstiesīgo jauniešu skaits pēdējo četru gadu laikā nav būtiski mainījies), vairāk nekā puse no tiem, kas varēja, taču nepiedalījās vēlēšanās, neiekļaujas jauniešu vecuma grupā; respektīvi, politiska pasivitāte kā tendence sniedzas krietni ārpus vienas vecuma kategorijas.

Tendences iepriekšējās Saeimas vēlēšanās

Centrālā vēlēšanu komisija nepublisko datus par vēlētāju profilu, bet gan tikai to kopējo aktivitāti, tāpēc nav iespējams spriest, vai jauniešu aktivitāte vēlēšanās ir bijusi maza. Tomēr CVK ir publiskojusi kādu citu interesantu statistiku – balsstiesīgo iedzīvotāju skaitu un balsstiesīgo iedzīvotāju dalību pēdējās astoņās Saeimas vēlēšanās (7):

Varam redzēt, ka ir pastāvīgi pieaudzis balsstiesīgo skaits. Taču vēlētāju aktivitātē novērojama pretēja dinamika:

Varētu pieņemt, ka arī no šiem datiem rodas bažas par jauniešu politisko pasivitāti, jo tie, kam šobrīd ir no 26 līdz 30 gadiem, ir bijuši balsstiesīgi jau kopš 10. Saeimas vēlēšanām (ieskaitot). Dramatiskākais kritums gan novērojams tieši 9. Saeimas vēlēšanās – par to nevaram vainot cilvēkus, kam šodien ir 18–30 gadu. Pēc šī krituma, lai arī joprojām vēlētāju aktivitāte mazinās, tik straujš vēlētāju skaita sarukums vairs nav novērojams. Un tomēr ir būtiski uzsvērt, ka arī šī interpretācija ir tikai pieņēmums – bez precīziem datiem par vēlētāju vecumu nav iespējams vainot tikai vienu vecuma kategoriju par kopējo vēlētāju skaita mazināšanos. Būtiski arī piefiksēt, ka šobrīd, balstoties uz iedzīvotāju reģistra datiem, 2018. jūnijā Latvijā ir 1 757 178 pilngadību sasnieguši pilsoņi – tendence augt balsstiesīgo vēlētāju skaitam joprojām ir saglabājusies.

Politisko partiju iesaiste

Kā viena no efektīvākajām metodēm politiskās aktivitātes kultivēšanā tiek uzskatīta jauniešu līdzdalība politisko partiju jaunatnes organizācijās, taču šis uzstādījums ir mulsinošs – pilngadību sasniedzis jaunietis var kļūt par sev tīkamas partijas biedru, tāpēc varam secināt, ka jaunatnes organizācijas šajā kontekstā fokusējas tieši uz to jauniešu kategoriju, kas vēl nav ieguvusi balsstiesības. Uzņēmumu reģistrā ir atrodamas 67 partijas un partiju apvienības, kas vismaz teorētiski ir aktīvas, jo nav norādījušas, ka uzsākts likvidācijas process. (8) Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotajā jaunatnes organizāciju sarakstā šobrīd neatrodas neviena organizācija ar politisku piederību kādai konkrētai partijai, lai arī 6 no 12 reģistrētajām organizācijām min likumdošanu, interešu aizstāvību un politiku kā vienu no primārajām savas darbības jomām (9), bet tas nenozīmē, ka nepastāv jaunatnes organizācijas ar konkrētas politiskās partijas ievirzi – respektīvi, šādas organizācijas var pastāvēt kā struktūrvienības, kas nav atsevišķi jāreģistrē arī juridiski. Šī iemesla dēļ arī nav publiski pieejams pārskatāms saraksts ar partiju jaunatnes organizācijām un to biedru skaitu. Arī politisko partiju biedru skaits nav publiski pieejams, taču ir Saeimas vēlēšanu likuma 9. pants, kas nosaka: "kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru". (10) Uz 13. Saeimas vēlēšanām kandidātu sarakstus ir izvirzījušas 16 partijas un partiju apvienības, kas nozīmē, ka šajās 16 partijās kopā ir vismaz 8000 biedru. Saskaņā ar likumu, partiju ir ļauts dibināt tikai tad, ja tajā ir vismaz 200 biedru. Tātad no 67 partijām atņemot 16 kandidējošos sarakstus, 51 partijā vai partiju apvienībā ir vismaz 200 biedru. Sareizinot šos skaitļus, iegūstam 10 200. Varētu secināt, ka tātad vismaz 18 200 jeb 0.96% no visiem balsstiesīgajiem ir politiskā partijā aktīvi iesaistīti pilsoņi, taču šis skaitlis visticamāk ir mazāks, jo, lai kļūtu par kādas politiskās partijas biedru, nav jābūt Latvijas pilsonim – kā norāda Politisko partiju likuma 26. pants: "Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs."
Ņemot vērā, ka netiek publiskota statistika par partiju biedru iedalījumu pēc vecuma vai citiem parametriem, jo netiek pat publiskots partiju biedru skaits, nav visaptverošas informācijas par partiju jaunatnes organizācijām, jo tām nav nepieciešams juridisks statuss. Tā kā trūkst informācijas par biedru skaitu organizācijās, ir praktiski neiespējami noteikt jauniešu līdzdalību partiju darbībā. Līdzdalība partiju darbībā bieži tiek vienādota ar politiskās aktivitātes augstāko izpausmi, un bieži tiek pieņemts, ka jaunieši ir pasīvi, taču ar publiski pieejamiem datiem šādu pieņēmumu nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt.

Socioloģiskie pētījumi un sabiedriskie mediji

Izglītības un zinātnes ministrijas publicētais analītiskais pētījums par jaunatnes monitoringu 2017. gadā vēsta, ka jauniešu skaits pēdējo desmit gadu laikā Latvijā samazinās. (11) Viņu pētījumā gan jaunieši tiek klasificēti kā grupa vecumā no13 līdz 25 gadiem. Rodas intuitīva pretruna, ņemot vērā, ka, balstoties uz CVK datiem, balsstiesīgo skaits turpina pieaugt. Tiesa, no jauniešiem 13–25 gadu vecumā tikai 42% ir balsstiesīgi. Demogrāfiskās krīzes sekas būs nenoliedzami jūtamas nākotnē, tāpēc jauniešu piesaiste pilsoniskai atbildībai ir svarīga, lai nākotnē procentuāli krietni lielāks skaits pilsoņu būtu politiski aktīvi. Šī paša pētījuma ietvaros tiek minēts, ka politiskās aktivitātēs piedalījies vien katrs piektais jaunietis, un šis rādītājs esot par 9% mazāks nekā tas bijis 2015. gadā. Šajā pētījumā gan netiek skaidri definēts, kas tieši ir politiska aktivitāte, jo īpaši, ja ņem vērā, ka 42% no aptaujātajiem nav pat balsstiesīgi. Nav arī precizēts respondentu skaits – vismaz ne tādā mērā, lai šo skaitu varētu atrast, visā dokumentā meklējot vārdus "respondenti", "respondentu", "aptaujātie", "aptaujāto" utt. Sabiedriskie mediji jaunatnes politikas kontekstā atsaucas uz šo jaunatnes monitoringa pētījumu, kas notiek ik pārgadu, taču arī rakstos, kad izmantoti citu pētījumu dati (piemērs: portālā "lsm.lv" publicēts raksts, ka tikai 20% jauniešu interesējas par politiku vai vēlas tajā iesaistīties (12)), respondentu skaits netiek norādīts. Tas, ka respondentu skaits netiek publicēts vai nav viegli atrodams, nenozīmē, ka tāpēc tas ir mazs un tādējādi analīze – potenciāli neadekvāta un realitātei neatbilstoša. Gribētos ticēt pētnieku un žurnālistu kompetencei adekvāti sniegt informāciju un izcelt svarīgākās tendences no milzīga datu apjoma, taču šādas it kā šķietami nebūtiskas nianses tomēr rada šaubas – vai tiešām jaunieši ir tik politiski pasīvi vai arī tā ir tikai attieksme, ko ieraduma pēc esam sākuši nekritiski pieņemt?

Hipotēzes

Kā jau šī darba sākumā tika norādīts, jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem nevar būt vienīgie vainīgie pie vēlētāju procentuāli zemā skaita. Saeimas vēlētāju pasivitāte – tendence, kas novērojama jau astoņus vēlēšanu ciklus – nevar būt problēma tikai vienā izolētā vecuma grupā. Politisko procesu komentētājs Māris Zanders, balstoties uz laikraksta "The Economist" publicētajiem datiem, ir norādījis, ka Lielbritānijā pēdējo gadu laikā jauniešu skaits vēlēšanās esot pat pieaudzis. (13) 2017. gadā Parlamenta ārkārtas vēlēšanās britu jaunieši ir bijuši par 14% aktīvāki nekā 2015. gadā. Diemžēl, skatoties uz CVK publiskotajiem datiem, nav iespējams spriest par jauniešu politiskās aktivitātes dinamiku Saeimas vēlēšanās. Kopējais vēlētāju skaits procentuāli krītas, bet tas liek domāt, ka šī tendence skar visas vecuma grupas.

Pieņemot, ka jauniešu politiskā aktivitāte tiešām mazinās, pat ja publiski pieejamos datos tam pierādījumus nevaram rast un atliek vien paļauties uz valdošo retoriku, ka tā tas ir, izvirzīsim četrus iespējamos iemeslus jauniešu intereses trūkumam politiskos procesos.

1. Paildzinātās jaunības fenomens, ko aplūkojusi Ilze Elizabete Strazda (14): jaunieši mūsdienās atliek lielos dzīves lēmumus – laulības, ģimenes veidošanu, mājokļu iegādi; jaunieši ilgāk vēlas mācīties, turpina būt finansiāli atkarīgi no vecākiem, un tas arī ir iemesls viņu novēlotajai integrācijai sabiedrības politiskajos procesos. Respektīvi, jaunie cilvēki nespēj asociēties ar dažādu politisko procesu nozīmību, nespēj just to ietekmi uz savu dzīvi tiešā, nepastarpinātā veidā. Iepriekšminētajā Zandera rakstā kā galvenais britu jauniešu politiskas līdzdalības kāpuma iemesls tiek minēts "Breksits". Vai arī Latvijas jauniešus spētu mobilizēt tikai līdzvērtīgi izšķirīgs notikums?

2. Piederības sajūta: līdzīgi iepriekšminētajam iemeslam, arī šis faktors cieši saistās ar spēju asociēties ar Latvijas politisko dienas kārtību. Vai jauniešu politisko pasivitāti kliedētu spēcīgāks fokuss uz viņiem aktuālajām problēmām? Dzīvnieku tiesības, cilvēktiesības dažādos to kontekstos (viendzimuma pāru kopdzīves reģistrācija, olšūnu ziedošana utt.), dabas aizsardzība – vai tiešām jaunieši ir tik pasīvi arī šajos jautājumos?

3. Tradīcijas – vai Latvijas jaunieši būtu politiski aktīvāki, ja viņu ģimenes locekļi arī no citām paaudzēm spēcīgi sevi definētu ar kādu politisko spēku? Vai Latvijas politisko partiju sadrumstalotība un nenoturība nav viens no iemesliem, kāpēc ir grūti izjust politisko piederību un tai sekojošo iesaisti un atbildības sajūtu?

4. Politiskā pasivitāte, kas nediskriminē nevienu vecuma grupu: kā jau iepriekš minēts, vēlētāju aktivitāte pēdējos gados krītas un pie tā nav vainojami tikai pasīvie jaunieši. Vispārēja politiska pasivitāte noteikti nerada labu stimulu jauniešu politiskajam entuziasmam un tikai stiprina aizdomas, ka tāpat neko nav iespējams mainīt. Izglītības sistēma, kas neparedz pārlieku plašu jauniešu autonomiju pat skolas ietvaros, arī neveicina iniciatīvas un pilsoniskas atbildības rašanos.

Avoti

(1) http://www.unesco.org/new/en/social–and–human–sciences/themes/youth/youth–definition/

(2) http://fra.europa.eu/en/publication/2017/mapping–minimum–age–requirements/age–majority

(3) Perovic, B. Defining Youth in Contemporary National Legal and Policy Frameworks Across Europe (2016)

(4) Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības (01.07.2018)

(5) Ārvalstīs dzīvojošo sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības (01.07.2018)

(6) https://www.cvk.lv/pub/public/30803.html

(7) https://www.cvk.lv/pub/upload_file/2014/sv/12.Saeimas_velesanas._Rezultati.pdf

(8) https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska–partija/politisko–partiju–un–to–apvienibu–saraksts/

(9) http://www.izm.gov.lv/images/jaunatne/JOsaraksts18–5.pdf

(10) https://www.cvk.lv/pub/public/31776.html

(11) http://www.izm.gov.lv/images/jaunatne/IZM_Jaunatnes–politikas–analitisks_parskats_2017.pdf

(12) https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politika–interese–vien–20–jauniesu–mekles–veidus–intereses–veicinasanai.a289378/

(13) https://www.satori.lv/article/neaktivie–jauniesi–un–cita–politika

(14) https://www.satori.lv/article/vini–neiet–velet