Aktualitātes
07.12.2017

Iznākuši žurnālu "Rīgas Laiks" un "Domuzīme" šīgada pēdējie numuri

Komentē
0

Žurnāla "Rīgas Laiks" decembra numurā var uzzināt, ko par cūku bērēm domā gaļēdājs budists, savukārt žurnāla "Domuzīme" jaunākajā laidienā lasāma saruna ar Ievu Lešinsku, kuras tulkojumā angļu valodā iznācis Aleksandra Čaka eposs "Mūžības skartie".

"Rīgas Laika" decembra numurā mācītājs un atkarību terapeits Māris Ķirsons sarunā ar Agnesi Irbi saka: "Tiem, kas saka, ka dzeršanu var kontrolēt ar gribasspēku, es saku: nākošreiz, kad tev ir caureja, pamēģini to kontrolēt ar gribasspēku."

Nils Sakss-Konstantinovs pievēršas lielā vācu reformatora netīrajiem tekstiem rakstā "Kā svinēt Luteru?".

Vēsturiskā 1964. gada sarunā ar Krievijas Pagaidu valdības pēdējo premjerministru Aleksandru Kerenski lasāms par 1917. gada februāra revolūciju, Korņilova dumpi, boļševiku apvērsumu.

Gaļēdājs budists pievēršas cūku bērēm garīgā retrīta centrā rakstā "Cūkas".

"Patiesībā jau es esmu tāds vecmodīgs eksistenciālists. Bezcerīgi vecmodīgs." – sarunā ar Arni Rītupu atzīst amerikāņu dzejnieks Rons Padžets, Džārmuša filmas "Patersons" galvenā varoņa dzejoļu autors.

Tāpat numurā lasāms raksts "Margrēta. Kādas mīlas hronika" – vācu uzņēmēja Gintera skrupulozie pieraksti, kuros viņš dokumentējis mīlas dēku ar savu sekretāri un kuri iekļauti izstādē "Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kas no 9. decembra skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Pastāvīgajā rubrikā "Vakariņas ar Andrē" par Vāgneru, ideālās operas iespējamību un jaunu talantu atklāšanu sevī sarunājas radio personības Orests Silabriedis un Eduards Liniņš.

Rubrikā "Komentāri" Lauris Liepa par tiesas spriedumu Zolitūdes lietā, Vents Vīnbergs par arhitektu kaunu un vainas apziņu, Ivars Ījabs par Latvijas valsts himnas pareizu dziedāšanu un Ivars Neiders par mākslīgā intelekta spēju pēc sejas vaibstiem noteikt, vai cilvēks ir gejs.

"Rīgas Laika" abonenti visu decembra numuru var lasīt internetā šeit. Abonēt žurnālu 2018. gadam iespējams šeit.

Jaunajā literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" numurā latviešu īsprozas procesu ataino Kristīnes Želves piezīmes prozā un Vijas Laganovskas stāsts. Īpašajā rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par pirmskara laika un vēlāk trimdā rosīgo tulkotāju un rakstnieku Valdemāru Kārkliņu un piedāvā izlasīt viņa stāstu "Nemuzikāls cilvēks".

Tulkotās prozas sadaļā – katalāņu rakstnieces Nurijas Anjo īsstāsti Daces Meieres tulkojumā, grieķu rakstnieka Andoņa Samarakisa īsstāsti Dena Dimiņa tulkojumā un kanādiešu rakstnieces Linnas Kodijas stāsts Zigurda Skābarža tulkojumā.

Dzejkopu publikācijas Andrim Ogriņam, Ivaram Šteinbergam, Ivetai Šimkus. Dienvidslāvu pēckara novatora – serbu dzejnieka Vasko Popas ciklu "Vilka ciltsraksti" atdzejojis Arvis Viguls. Ilustrētās dzejas rubrikā Egīla Zirņa 80. gadu dzejoļi.

Numura intervija – ar tulkotāju Ievu Lešinsku, kuras tulkojumā iznācis Aleksandra Čaka eposs "Mūžības skartie" un kura sagatavojusi izdošanai sava tēva Imanta Lešinska rakstus un vēstules.

Kas ir latviešu valodas leksikas kartotēka un kāpēc tā būtu jādigitalizē, savā rakstā izskaidro filoloģijas doktore Ieva Zuicena. Savukārt to, ko tulkotājai nozīmē katalāņu un spāņu uzskatu sadursmes, esejā apraksta Dace Meiere.

Šā numura apaļā galda saruna par to, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu šodienu un kā tās mainīs nākotni tepat Latvijā. Diskutē pedagogs un mūziķis Andrejs Mūrnieks, ekonomists Gundars Bērziņš, vides zinātniece Kristīne Āboliņa no Latvijas Universitātes, kā arī mākslīgā intelekta eksperts Agris Ņikitenko no Rīgas Tehniskās universitātes, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš un Latvijas Radio 1 komentētājs Eduards Liniņš.

Kā vienmēr, žurnālā recenzētas jauniznākušās grāmatas.

Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs rakstā "Ģipša cilvēka ēnā" pievēršas vēsturnieka Roberta Malvesa (1905-1982) zinātniskajām un cilvēciskajām dilemmām, ar ko padomju okupācijas apstākļos nācās sastapties ne tikai Malvesam, bet visai viņa paaudzei. Literatūrzinātnieks Pauls Daija atgādina par Latvijas teritorijā vairākus gadsimtus dzīvojušajiem mazvāciešiem, kuri izzuduši no vēstures panorāmiskā skata. Bet vēsturnieks Gints Zelmenis, balstoties uz VDK 80. gadu krimināllietu materiāliem, apraksta kontrabandas shēmas uz PSRS kuģiem.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Rūta Briede, Līva Ozola, Renāte Kloviņa, Kerija Arne. "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Ingmāra Balode, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. 

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi las.am.

2018. gadā par VKKF piešķirto finansējumu iznāks četri žurnāla numuri. Abonēt žurnālu nākamam gadam iespējams Latvijas pastā vai šeit.

Žurnāls "Domuzīme" iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās (Narvesen, Rimi, Sky) un grāmatnīcās (Jānis Roze, Valters un Rapa) visā Latvijā. Žurnāls iznāks ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0