Žurnāla "Mūzikas Saule" ziemas laidiena uzmanības centrā ir jaunās paaudzes ģitāristi, savukārt "Teātra Vēstnesis" jaunākajā numurā pievēršas teātrim, kas apsteidz savu laiku.
"Mūzikas Saule" jaunākajā numurā var iepazīt latviešu jaunās paaudzes ģitāristus: Orests Silabriedis izjautā Mārci Auziņu un Matīsu Čudaru; Anete Ašmane sarunājas ar Edgaru Rubeni un Elviju Grafcovu; pašreprezentējas Jānis Bērziņš, Rihards Goba, Rihards Lībietis, Jānis Ruņģis, Svens Vilsons.
Vēl laidienā: Armands Znotiņš piedāvā fantāziju par Gijomu de Mašo; Dina Dūdiņa-Kurmiņa pieraksta Latvijas filharmonijas kamerorķestra mūziķu atmiņas; Inese Lūsiņa satiekas ar slaveno zviedru ērģelnieku Hansu Ūlu Eriksonu; Dāvis Eņģelis aplūko mūzikas kritikas aspektus, lasa Karla Dālhausa, Eduarda Hanslika, Noela Kerola tekstus un uzklausa Džona Hārbisona padomus; Daiga Mazvērsīte pēta Rīgas džeza seksteta vēsturi; Signe Dzenīte apraksta diriģentu Vladimiru Jurovski; Harijs Kadiķis Rodas salā mācās makama skaņkārtas; jaunākos CD vērtē Andris Dzenītis, Juris Griņevičs, Toms Lipskis, Uldis Rudaks, Dace Volfa, Normunds Vucāns, Armands Znotiņš.
Uz žurnāla vāka – ērģelniece Ilze Reine, fotogrāfs – Jānis Porietis.
Tirdzniecības cena – 3,00 eiro. Žurnālu var iegādāties: "Valtera un Rapas" grāmatnīcā, galerijā "Istaba", "NicePlace" veikalā, "Narvesen", "Rimi" un citos lielveikalos, kioskos u. c.
Žurnāla "Mūzikas Saule" izdošanu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Žurnāla galvenais redaktors – Orests Silabriedis. Izdevējs: Mūzikas un mākslas atbalsta fonds.
Teātris, kas apsteidz savu laiku – tāda ir "Teātra Vēstneša" šīgada ceturtā numura tēma. Par jēdzieniem "jauns", "laikmetīgs", "pāragrs" diskutē Latvijas Jaunā teātra bijušie un esošie vadītāji Pēteris Krilovs, Zane Kreicberga un Gundega Laiviņa, kā arī teātra zinātniece Ievas Struka un režisors Elmārs Seņkovs; savu vēl jaunāko kolēģu darbus, kas piedalījušies "Patriarha rudens" skatē apspriež žūrijas dalībnieks, aktieris Raimonds Celms un pagājušās skates laureāts, režisors Toms Treinis; par to, kas sagaida Viļņas Jaunatnes teātri, kur savulaik uzlēca Eimunta Nekrošus zvaigzne, spriež teātra direktors Audronis Ļuga sarunā ar Margaritu Ziedu. Taču pats galvenais – vēsturei paliks Māras Ķimeles režijas kursa pirmgadnieku vīzijas par to, kādam jābūt nākotnes teātrim.
Sadaļā "Process": Maija Svarinska par jaunu piegājienu Čehova dramaturģijai 21. gadsimtā, un Vladislava Nastavševa "Trim māsām" Nacionālajā teātrī; par Ļeņinu – cilvēku un mītu – Ulda Tīrona versijā JRT izrādē "Pēdējā Ļeņina eglīte" raksta Valda Čakare un Ilmārs Šlāpins; Lauras Grozas-Ķiberes veikto "Hedas Galbleres" atminēšanu Liepājas teātrī analizē Silvija Radzobe; Ieva Struka par to, kā Raiņa "Zelta zirgu" interpretējuši Matīss Gricmanis un Duda Paiva Leļļu teātrī; Mārīte Gulbe par "Eiridīkes" paradoksiem Valmieras teātrī; Zane Radzobe par komercializācijas robežām izrādē "Dziļā, skumjā jūra" (NT); Edīte Tišheizere par Maiju Doveiku kā izrādes "Cilvēki, vietas un lietas" centru (NT).
Katra "Spēlmaņu nakts" nominantu paziņošana izsauc vētru. Vai tā bango tikai ūdens glāzē vai plašākos mērogos – žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls intervijā Nacionālā teātra aktrisei un režisorei Daigai Kažociņai, kā arī kritiķe Zane Radzobe – intervijā Valmieras teātra aktierim, "Spēlmaņu nakts" ceremonijas režisoram Mārtiņam Meieram.
Gundega Saulīte uzrakstījusi leģendu par vairāku paaudžu elku Hariju Liepiņu, kam nule apritētu 90. Undīne Adamaite raksta par Eduarda Smiļģa izloloto un arhitektes Martas Staņas projektēto Dailes teātra ēku un tās celtniecības dramaturģiju. Jānis Siliņš apcer laikmetīga muzeja iespējas. Silvija Radzobe pētījusi pirmās padomju paaudzes attēlojumu Ilzes Indrānes darbos.
Par savējiem un mūsējiem Maskavas teātra ainavā reflektē Atis Rozentāls. Ieva Struka – par vienas pilsētas portretu Dublinas "Abbey" teātra "Ulisā". Igauņu un lietuviešu kritiķi – par to, kādu redz Latvijas teātri Baltijas drāmas kontekstā.
Kā parasti gada pēdējā numurā: izrāžu hronika, "Spēlmaņu nakts" nominanti un laureāti, gada laikā iznākušās grāmatas par teātri un – "In memoriam".
Žurnāls tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda līdzfinansējumu. Žurnāls nopērkams Latvijas teātros, Jāņa Rozes grāmatnīcās un Narvesen kioskos. Visērtāk to iegūt, abonējot Latvijas Pastā, abonēšanas numurs 2312 vai arī rakstot uz [email protected].
0