Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
Ijabs ar so rakstu tikai apliecinaja, ka pats lidinaas kaut kaadaa informativajaa burbulii un - runajot par katalanju referendumu - bezjegaa pin iekshaa Krievijas imperijas / PSRS / Dienvidslavijas sabrukumu + Donecku / Kosovu etc.

Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
kapec Brisele klusee par Spanijas valdibas roku palaishanu? tapec, ka taa saucamajaas 'lielvaraas' - Vacijaa (Bavarijas regions), Lielbritanijaa (Skotija), Italijaa (taas ziemeli) u.c. - visur ir 'problematiskie regioni'.

Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
dazi austrumu gudrie grib macit miljoniem katalanju kaa dziivot / ko domat. Vienigais par ko var ikviens jebkuraa valstii iebilst ir kaa specvienibas skaidija miermiligus civiliedzivotajus pie balsosanas iecirkniem.

Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
Kosovas gadījumā, kad pēc 90. gadu nogales genocīda
+++

kas tas par sviestu???

https://chomsky.info/200005__/

The last NATO report (January 16–March 22) cites several dozen incidents, about half initiated by KLA-UCK, half by Serb security forces, in addition to half a dozen responses by Serb security forces and engagements with the KLA, including “Aggressive Serb attacks on villages suspected of harbouring UCK forces or command centres.” Casualties reported are mostly military, at the levels of the preceding months.

Within Kosovo, no significant changes are reported from the breakdown of the cease-fire in December until the March 22 decision to bomb. Even apart from the (apparently isolated) Racak massacre, there can be no doubt that the FRY authorities and security forces were responsible for serious crimes. But the reported record also lends no credibility to the claim that these were the reason for the bombing; in the case of comparable or much worse atrocities during the same period, the U.S. and its allies either did not react, or—more significantly—maintained and even increased their support for the atrocities.

The vast expulsions from Kosovo began immediately after the March 24 bombing campaign. On March 27, the United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR) reported that 4,000 had fled Kosovo, and on April 1, the flow was high enough for UNHCR to begin to provide daily figures.

The U.S. and UK had been planning the bombing campaign for many months, and could hardly have failed to anticipate these consequences. In early March, Italian Prime Minister Massimo D’Alema warned Clinton of the huge refugee flow that would follow the bombing; Clinton’s National Security Adviser Sandy Berger responded that in that case “NATO will keep bombing,” with still more horrific results. U.S. intelligence also warned that there would be “a virtual explosion of refugees” and a campaign of ethnic cleansing, reiterating earlier predictions of European monitors.

As the bombing campaign began, U.S.-NATO Commanding General Wesley Clark informed the press that it was “entirely predictable” that Serb terror would intensify as a result. Shortly after, Clark explained again that “The military authorities fully anticipated the vicious approach that Milosevic would adopt, as well as the terrible efficiency with which he would carry it out.” Elaborating a few weeks later, he observed that the NATO operation planned by “the political leadership…was not designed as a means of blocking Serb ethnic cleansing. It was not designed as a means of waging war against the Serb and MUP [internal police] forces in Kosovo. Not in any way. There was never any intent to do that. That was not the idea.”

Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
pirms Spanijas centralas valdibas roku palaishanas katalanji prasija tikai lielakas autonomijas TIESIBAS un nevis neatkaribu. Taa 1978.g. konstitucija nav nekada sveta govs un, saskanjaa ar to, centrala valdiba ir Dievs.

Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
The share of those favoring independence began to rise steeply in 2010, from 25 percent to its peak of 57 percent in 2012. The first reason for this rise was likely the 2008 economic crisis. Using government data from 2005 to 2016, we found a very high correlation between support for independence and unemployment in Catalonia. The second reason for this rise was public outrage at the 2010 constitutional court’s cutting down of reforms aimed at increasing sovereignty in Catalonia’s Statute of Autonomy, its equivalent of a constitution.

Valts Anders
pirms 6 gadiem
Interesants pētījums. Tikai tā autori kaut kā piemirsuši piebilst, ka bezdarbs pēc 2008. gada krīzes pieauga ne tikai Katalonijā, bet visā Spānijā, turklāt vairumā Spānijas novadu daudz vairāk nekā Katalonijā. Galīsijā un Basku zemē arī pieauga. Ir aizmirsts arī piebilst (bet varbūt tas teksts ir vienkārši vecs!), ka tas 2012. gada "peak" laikam jau tomēr bija garām, jo visas aptaujas 2017. gadā rādīja, ka par neatkarību būtu gatavi balsot 41-44% balsstiesīgo Katalonijas iedzīvotāju, bet "pret" - 45-48% - tas, protams, ja būtu rīkots oficiāls referendums, ko Spānijas valdībai, šķiet, vienkārši vajadzēja atļaut (iepriekš izmainot kaut ko savā Konstitūcijā!). Par 2010. gada Konstitucionālās tiesas lēmumu gan neko nezinu (ir iespējams papētīt), taču šā angliskā teksta autoru citas "piemirstās" lietiņas manī neiedveš ticību arī konstatējumam par tiesas lietām.

Mareks Vilkins
pirms 6 gadiem
tas ir raksta fragments no:
https://www.theatlantic.com/international/archive/2017/10/catalan-referendum-spain-independence/541656/

autori runaa par Kataloniju nevis apskata visu Spaniju - tapec no svara ir tie faktori un to interpretacijas, kas izgaismo katalanju reakcijas / noskanojumu. Ja bezdarbs pieaug visos regionos, bet referendums ir tikai Katalonijaa, tad kapec butu japin ieksaa Galicija/baski etc? Vel jocigak ir piit iekshaa PSRS, Kosovu vai Donecku. Jaapskata tikai katalanji un faktori, kas ietekmeja katalanjus (bet Ijabs jau pats raksta, ka neko nezinot par sho temu un sak veidot ezoteriskas atsauces uz 'sabrukumiem' / vardarbibu)

Valts Anders
pirms 6 gadiem
To: pirmkārt, tas domāts EDGE.

Te nu gan ir viena neliela nianse - lai kā EDGE to gribētos, katalāņi nu itin nepavisam nevēlas izstāties no Eiropas Savienības. Gluži pretēji, viņi (t.i., tie 37% no Katalonijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas nobalsoja par neatkarību) par katru cenu vēlas automātiski saglabāt gan ES valsts statusu, gan - iedomājieties! - pat daudzu "īsteno latviešu" tik ļoti ienīsto eiro. "Izstāties" viņi vēlas tikai no Spānijas valsts. Un problēmiņa visā tajā lietā ir vēl arī tā, ka gluži nepietiek ar to vien, ka neatkarību kāds pasludina. Neatkarība vēl arī jāīsteno - ekonomiskā, politiskā, starptautiskā. Kā var īstenot, piemēram, starptautisko neatkarību, ja neviena valsts - izņemot, piedodiet atvainojiet, Doņeckas Tautas Republiku un, iespējams, Abhāziju - tevi negrasās atzīt? Līdzīgi Ījaba kungam, es arī esmu samērā neitrāls pret visu šo lietu. Esmu daudzreiz bijis Katalonijā, arī citur Spānijā, un nekādu sevišķu katalāņu, basku vai galīsiešu nacionālo apspiešanu tomēr neesmu pamanījis. It kā no vienas puses - jā, nacionālā pašnoteikšanās... svēta lieta! Bet no otras puses, priekš manis tikpat svēta - Eiropai pietiek problēmu arī bez tālākas šķelšanās un drumstalošanās aizvien mazākās valstīs un jaunu nestabilu reģionu radīšanas (un man kā Eiropas federālisma stingram piekritējam tas nepavisam nepatīk), par ko vislielāko prieku izrāda dažas valstis no mums uz austrumiem. Ne velti Washington Post pēc Katalonijas referenduma savam ievadrakstam uzlika virsrakstu - tiesa, mazliet pārspīlētu, bet tomēr - "Catalonia held a referendum. Russia won." Vien nevajadzētu domāt, ka Krievija steigsies atzīt Katalonijas Republiku - tai pašai savu Tatarstānu, Čečeniju un citu nacionālo veidojumu pietiek, ka vēl kas nenobriest pašu mājās... Un nedomāju, ka katalāņiem vajadzētu cerēt uz Islandi - islandieši diezgan labi saprot atšķirību starp PSRS sabrukumu, Baltijas valstu neatkarību un Spānija-Katalonijas problēmu.

kuģis
pirms 6 gadiem
"Eiropas federālisms" - tas ir tas maigais vārdiņš Eiropas totalitārismam un nacionālo valstu/robežu izdzēšanai, vai ne? Visu aizbildināt ar permanentu, nebeidzamu ES krīzi, trauslumu, un - pasarg Dievs - "Krieviju": vai tas JAU nav paralizējis jebkādu efektīvu un jo sevišķi demokrātisku lēmumu pieņemšanu un īstenošanu Eiropā? Visi baidās kaut ko darīt, izlemt, pašnoteikties, jo, redz, "Krievija" un "Eiropai jau tā ir problēmas". Kam vajadzīga visu ierobežojoša, bloķējoša, kūtra un nestabila savienība, kas turklāt vēlas traucēt katru kaut cik drosmīgu un individuālu soli? Katalāņi šādos laikos ir drosmīgi un viņi uzdrīkstas - lūk, galvenā mācība (vai pliķis) sagurušajiem junkeriem un ES tehnokrātiem, kuri gadiem nav spējīgi uz neko, ja neskaita dzimto valstu un uzdrīkstēties gribošo aizkaitināti letarģisku nīšanu. Nemaz nerunājot par to, ka lielie federālisti un "arvien ciešākas savienības piekritēji" uzdrīkstas bezgalīgi moralizēt par Polijas vai Ungārijas iekšlietām, kamēr kad kaut kas reāli tālejošs un ietekmējošs notiek vienā no lielajām dalībvalstīm, visi klusē un "tā ir viņu iekšējā problēma". Eiropas federālisms ir kauns, kas pieaug ar katru dienu, un Katalonija, cerams, ir kārtējā nagla tā zārkā vai vismaz traucēklis.

Pastnieks
pirms 6 gadiem
Es domāju atslēgas punkts te tomēr ir tajā, ka šajā referendumā reāli balsoja par neatkarību 38% no Katalonijas balsstiesīgajiem (90% no tiem, kas piedalījās, bet piedalījās tikai 43%). Uz šādu rezultātu fona pasludināt neatkarību ir pāragri, un runa šeit nav par Spānijas diktātu, bet gan par pašu atlikušo Katalonijas iedzīvotāju pārliecināšanu.

M a o
pirms 6 gadiem
Labvakar. Ziepes ir, ja vien mēs zinātu, ko grābt un kad ķert... . No vienas puses lielvaras šovinisms, kā smejies, ir uz sejas un nebeidz sākties. Un ko mēs gribējām? Ak steki nozibēja? Jā, stulbi. Jā, nu Kataloniešiem ir zīle rokā. Nav īsti pēc konstitūcijas?

Lilija Otersone
pirms 6 gadiem
Ījabs pieprot daudz muldēt un neko nepateikt

dzimmijs13
pirms 6 gadiem
Nedaudz ne pa tēmu, apspēlējot: "Taču nelaime tāda, ka tautas reti kad apdzīvo kompaktas teritorijas." - tieši tāpēc "instinktīva" nepatika pret "velkomismu" - lai arī argumentācija pamatota līdzjūtībā.
Bet pa tēmu, arī nenostājoties "par vai pret", šķiet ka Madride lai pretotos referendumam, varēja izdomāt kaut ko... gudrāku, teiksim tā.

Seneka Morteza
pirms 6 gadiem
jūtams, ka autoram ir stingra un principiāla nostāja ... ''Prasīt secesiju noteikti nav nekas nedemokrātisks vai slikts – un, ja katalāņi to vēlas darīt, neviens viņiem to nevar aizliegt. Taču ir muļķīgi arī apstrīdēt Spānijas tiesības aizsargāt savu konstitucionālo iekārtu un teritoriālo vienotību''


ja sava vērtejuma nav, tad vismaz butu prasījies kāds nosodījums vardarbībai un separātistu interneta lapu slēgšanai - kas ir nopietni cilvēktiesību ierobežojumi + velams pārbaudīt savus avotus, jo Kosovā nav bijis atzīts genocīds (nejaukt ar Bosniju un Hercegovinu) un pilsoņkarš Dienvidslāvijā neilga ''desmitiem gadu'' bet gan no 91 līdz 95 g un Kosovā vispār tas nenotika...

Imants Vingolds
pirms 6 gadiem
Līdz šim man šķita, ka Spānijas karaliste ar Monarhu Felipi VI ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru demokrātiju. Cik sajēdzu šāds uzbūves modelis (Zviedrija, Dānija Niderlande) ir ļoti pieņemams pavalstniekiem! Vai Katalonijā būs karalis, neņemos spriest...

Tavs Vards Tavs Uzvards
pirms 6 gadiem
Tas leģītīmais iemesls radās, kad policija sāka nelegālos vēlētājus dauzīt ar stekiem. Spānija savā tuvredzībā iekāpa labi izplānotā lāča slazdā. Ikdienas politikas izpratnē spāņi tika "izģerbti" gaišā dienas laikā un šeit ļoti labi parādījās gan Eiropas Savienības divkosība/sašķelšanās vai arī vienkārša impotence. Otrs fakts ir klasisko mēdiju noriets, 2000 gadu intelektuāļi ar vien dziļāk lien tādos komforta kambaros kā Satori, varbūt pienācis laiks aktivājam soc.tīklu pētniekam?

Maija Brice
pirms 6 gadiem
Pa lielam es varētu piekrist,  bet, manuprāt, teikt, ka Ījaba k-gam kā individuālai personai ir vienaldzīgi par katelānu neatkarību, ir nedaudz mulkīgi.  Kā zināms Katelonija ir ekonomiski loti attīstīts un aktīvs regions, kas tieši ietekmē Spānijas ekonomisko stāvokli.  Spānija savukārt ir dala no ES un, nemot vērā nestabilitāti saisībā ar Brexit, Katalonijas atdalīšanās nu nekādi nevar būt vienaldzīga.    

kuģis
pirms 6 gadiem
"Jāsaprot, ka cilvēku tiesības un demokrātiskās līdzdalības iespējas mūsdienu Eiropā vispirms joprojām garantē tieši valstis – nevis tautas kustības, starptautiskās organizācijas vai sociālie tīkli. "

- lūk, š i s ir īstais jautājums, arī Katalonijas referenduma sakarā. Milzīgās demonstrācijas, tautas mobilizācija, jauniešu iesaiste, reprezentācija medijos liek par to no jauna padomāt. Kas ko garantē, kam lielākā autoritāte un leģitimitāte, kam vairāk uzticas, kurai vai kādai varai brīvprātīgi izvēlas piekrist, un cik ātri garanti un leģitimitātes var zust. Piemēram. centrālā valdība saka, ka pasākums ir nelegāls (vai ka līdz 6 no rīta jāatstāj skolas) - un tomēr koordinētas masas dara savu, par spīti. Šajā brīdī personīgais moments pārvar juridiski-legālo automātismu, un sākas īstā politika. Un tieši tāpēc jāuzdod jautājums, cik daudz demokrātiskās līdzdalības iespējas garantē modernā parlamentārā iekārta, kas pārsvarā nicina referendumus.

Edge
pirms 6 gadiem
" Taču gandrīz vienmēr neatbildēti paliek praktiski jautājumi: ...."
==============================================================================
Gudrākais no gudrākajiem LV juristiem E.Levits jau droši vien vispārliecinošāk paskaidrotu to iemeslu, kāpēc gudrākie no gudrākajiem Eiropas Savienības juristiem nav aprakstījuši to procedūru, kāda būtu jāveic, lai kādas ES dalībvalsts izstāšanās noritētu civilizēti un likumīgi, bez liekiem ekscesiem. Pagaidām varam pārlasīt Mag. iur. Māris Brizgo 2002.g. pārdomas par šo tēmu (un ES līdzību ar PSRS):"... šī raksta mērķis ir vienlaikus izpētīt jautājumu: vai būs iespējams arī likumīgā veidā izstāties no Eiropas Savienības? Eiropas Savienībā un daudzu tiesību zinātnieku vidū dominē viedoklis, ka izstāšanās no Eiropas Savienības ir stingri aizliegta, tādēļ būtu nepieciešams pārliecināties par to, cik pareizs ir šāds uzskats." Izstāšanās no Eiropas Savienības: kā fakts un kā problēma (vestnesis.lv)
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!