Pētījumi
03.11.2016

Informācijas atklātības ilūzija Latvijā salīdzinājumā ar Ziemeļvalstu praksi

Komentē
0

Pieci informācijas pieprasīšanas gadījumi liecina par milzīgo atšķirību starp atklātības lozungiem, kas pastāv mūsu valstī, un faktiskajām represīvajām darbībām pret informācijas pieprasītājiem un izmantotājiem. Šāds virziens ir ļoti bīstams, jo liecina par Padomju Savienības gara klātbūtni un apdraudējumu valsts attīstībai.

Laikā, kad datus iegūt un izmantot internetā kļūst arvien ērtāk, valsts pārvalde, publicējot gan finanšu, gan nefinanšu informāciju, var uzlabot pakalpojumus iedzīvotājiem, palielināt kritiski zemo uzticību valsts pārvaldei. Neraugoties uz to, Latvijā joprojām netrūkst valsts un pašvaldību iestāžu, kas atsakās sniegt pat ar likumu noteikto publisko informāciju. Apskatīsim dažus pēdējā laika sliktos piemērus, kuri tieši ietekmē ikviena iedzīvotāja labklājību, un Ziemeļvalstu ieguvumus no informācijas atklātības.

Sabiedrība par atklātību "Delna" šī gada septembrī Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) lūdza izsniegt projekta "Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas ar koncertzāles funkciju būvniecība" iesniegumu, kura īstenošanai tiek izmantots valsts budžeta finansējums 15 miljonu eiro apmērā un Eiropas Savienības fondu finansējums aptuveni tādā pašā apmērā (salīdzināšanai: Vidzemes Mūzikas un kultūras centra izveide Cēsīs kopā izmaksāja 13,2 miljonus eiro). VARAM nepamatoti "Delnai" atteica, aizbildinoties, ka konkursa iesniegums nesatur vides informāciju, lai gan 15 miljoni eiro šim projektam piešķirti klimata emisiju samazinošiem mērķiem. Atteikumā VARAM nav norādījusi, uz kāda pamata projekta iesniegums klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija. Ja likumiska pamata trūkst, projekta iesniegums uzskatāms par vispārpieejamu informāciju, kuru saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10. panta trešo daļu sniedz jebkuram. Tāpēc "Delna" velta savus laika resursus, administratīvo aktu apstrīdot, lai šādu pretlikumīgu praksi izskaustu.

Vēl šajā vasarā domnīcas "Providus" pētniece un "Delnas" biedre Līga Stafecka tika izsaukta uz kriminālpoliciju, kur viņai policija bija jāpārliecina, ka pētījumā par Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba izvērtējumu izmantotā informācija nav bijusi nelikumīgi iegūta (lai gan nevainīguma prezumpcija paredz pretēju pierādīšanas pienākuma slogu). "Delna" pēc atkārtota lūguma saņēma Kriminālpolicijas vēstuli, kurā tā apstiprina, ka pēc KNAB iesnieguma Ģenerālprokuratūrā pētniece Līga Stafecka izsaukta sniegt informāciju par pētījumā izmantotajiem informācijas avotiem. Bez šaubām, nekādi pārkāpumi konstatēti netika, bet acīmredzot KNAB šādā veidā cenšas iebiedēt pētniekus un pilsonisko sabiedrību, kas pēta tiesībsargājošās iestādes darbu un tās rezultātus.

Pret žurnālu "Ir" ir uzsāktas tiesvedības (līdz šim četras), kriminālprocesi (līdz šim divi, no kuriem vienā gadījumā lietu neierosināja, otrā ierosināja), kā arī tika apķīlāti mediju konti uz nenosakāma apmēra goda un cieņas aizskāruma prasības pamata. Šiem procesiem galvenā problēma slēpjas tieši likumu piemērošanā, kur nevis tiek nodrošināts taisnīgums, bet gan valsts vara tiek apzināti izmantota, lai ietekmētu medijus un radītu tiem zaudējumus. Zaudējumi un vēršanās pret mediju rodas tiešā veidā, jo tiesa vairākkārt noteikusi atmaksāt tikai daļu no advokātu izdevumiem mediju attaisnojošās lietās. Medijs tērē laiku, enerģiju un naudu tiesvedībās, un nepamatoto iesniegumu iesniedzēji nesamaksā tiesāšanās izdevumus.

Arī KNAB vadība dažādos veidos izvairās no sev neērtām intervijām un informācijas sniegšanas, tomēr skaidrāka un atklātāka rīcības skaidrošana (nepārprotiet, es nerunāju par izmeklēšanai nozīmīgas informācijas izpaušanu) veicinātu lielāku sabiedrības uzticību iestādes darbam. Savukārt KNAB darbs tiešā veidā ir atkarīgs no sabiedrības uzticības, jo iestādes darba rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no iedzīvotāju ziņošanas.

Pilnīgs pretstats oficiāli deklarētajai atklātas pārvaldības politikai ir slavenās deputātu "kvotas" valsts budžeta līdzekļu sadalē, kas ļauj mums tikai nojaust par slepenas lobēšanas purviem.

Reti pievērsta uzmanība tam, cik atklāta ir informācija par jaunu darbinieku iecelšanu amatos pašvaldībās, publisko personu kapitālsabiedrībās, bieži vien arī daudzās publiskās pārvaldes institūcijās. Notiek nesaprotamas ar politiskajiem spēkiem saistītu personu rokādes pa institūciju varas gaiteņiem, neizsludinot personāla atlases konkursus ar skaidrām kvalifikācijas prasībām.

Atklātībai ir korelācija ar iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei

Ko vērtīgu un tālredzīgu redzu Ziemeļvalstīs? Ziemeļvalstis nav pārspīlējušas ar policejiskām iestādēm pretlikumību novēršanai, bet izvēlējušās daudz demokrātiskāku ceļu – gadu gaitā efektīvi liela daļa atbildības par savā valstī notiekošo ir pārnesta uz sabiedrību, iedzīvotājiem, žurnālistiem, tādā veidā atvieglojot valsts aparātu. Nevienā Ziemeļvalstī nav atsevišķas iestādes korupcijas apkarošanai un novēršanai (kā Latvijā KNAB), šīs lietas izmeklē prokuratūra un policija, ļoti bieži izmantojot tieši sadarbības un mediju sniegto informāciju. Lai tā notiktu, publiskajai informācijai ir jābūt brīvi un viegli iegūstamai. Piemēram, Somijā publiskās informācijas atklātības principi nostiprināti konstitūcijā un detalizētāk informācijas atklātību regulējošā likumā. Tāpat Somijā tiesībsargājošās iestādes augstu vērtē mediju un pētniecisko žurnālistu lomu korupcijas apkarošanā un sabiedrības izglītošanā. Attiecīgi sabiedrības uzticība valdībai Ziemeļvalstīs ir 46% un 70% robežās (2014. gada dati), savukārt Latvijā 2015. gadā valdībai uzticas aptuveni 20% sabiedrības. Pilnīgi visās Ziemeļvalstīs viszemākā uzticība ir politiskajām partijām, bet augstākā – tiesu varai.

Islandes informācijas atklātības revolūcija

Islandē 2010. gadā parlaments piedāvāja Islandes Moderno mediju iniciatīvu ar mērķi izveidot Islandi par žurnālistiem drošāko valsti. Secīgi, nākamajā gadā Islandē tika izveidots Starptautiskais moderno mediju institūts (IMMI). Iniciatīvas rezultātā Islande ir izveidojusi juridisko aizsardzību žurnālistiem, apvienojot vairāku žurnālistiem draudzīgu valstu normatīvos regulējumus, kas cita starpā aizsargā Islandē bāzētos medijus arī no citu valstu daudz ierobežojošākiem likumiem. Islande no Zviedrijas likuma aizguva informācijas avota neatklāšanas regulējumu. Savukārt Islandes Informācijas atklātības likuma pamatā ir Norvēģijas un Igaunijas regulējums, kurš prezumē publisku pieeju visiem valsts pārvaldes dokumentiem.

Kas ir Latvijas "role-model"?

Latvijas vēlmi kļūt par ziemeļvalsti ne tikai ģeogrāfiski, bet arī demokrātijas attīstības ziņā faktiski apdraud postpadomiskās metodes ar represīvo iestāžu it kā formālajām pārbaudēm, sitot pa pirkstiem ikvienam, kas cenšas paaugstināt informācijas pieejamības latiņu. Ziemeļvalstu parlamentos "public hearings" – valsts budžeta sabiedriskās apspriešanas – ir visatklātākā procedūra: atklāta darba kārtība, pilns pretendentu saraksts, debašu ieraksti, pamatojumi lēmumiem atvēlēt finansējumu, savukārt Latvijā neviens faktiski nesaprot, kam un cik daudz naudas, kā arī par ko ir atvēlēts.

Gribētos, lai apziņa par sabiedrības ieguvumiem no informācijas atklātības Latvijā attīstītos Ziemeļvalstu virzienā. Igaunija iezīmējusi attīstības ceļu sadarbībā ar Somiju un Zviedriju, un rezultātus visi redzam. Arī Latvijas vadošajiem politiķiem patīk runāt par tiekšanos uz skandināvu standartiem, lai gan, ņemot vērā iepriekš minētos piemērus, perspektīva ir samērā polarizēta – arī Latvijā ir vairāki uzteicami atklātas pārvaldības piemēri, tomēr iepriekš aprakstītie gadījumi neizslēdz iespēju, ka vārda brīvības un informācijas atklātības ziņā varam nemanot tuvoties ģeogrāfiski citam virzienam, piemēram, Polijai, kura tikko preses brīvības indeksā zaudēja 29 pozīcijas.

Izmantotie avoti:

Sabiedrības par atklātību "Delna" pētījums "Empirical Study of Anti-Corruption Policies and Practices in Nordic Countries", 2016 (Delna.lv)

Cilvēki visvairāk uzticas ģimenei, vismazāk – valdībai un Saeimai (Skaties.lv)

"Freedom House" mediju brīvības indekss 2015

Valstu demokrātijas rādītājs "Nations in Transit"

European Social Survey, 2012

OECD, Government at a Glance Survey, 2014

European Research Centre for Anti-Corruption and State Building (ERCAS), 2013

Šī publikācija ir tapusi ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji, un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.

 

Jānis Volberts

Jānis Volberts ir Sabiedrības par atklātību - Delna direktors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!