brigita silina
pirms 4 mēnešiem
Gudrs tas Zanders, nav vārdam vietas. Derētu paķidāt paša "Zandera fenomenu" tieši saistībā ar komunikācijas starpniekiem. Bet lai nu paliek. Nav viegla dzīve ne zinātnes, ne mākslas, ne politikas, ne arī jebkādas citas jomas dziļāko un slēptāko jautājumu skaidrotājam jeb popularizētājam. Nekad nav bijis viegli. Šajā laukā ir savi ģēniji un arī neveiksminieki. Jānotur līdzsvars starp prasmi runāt (pareizāk būtu "izteikt būtisko" jeb "paust domu" - ne vienmēr tā ir runāšana) īsi, skaidri un kodolīgi (no vienas puses) un nepieciešamību padarīt to visu dzīvu, interesantu un priecīgu (no otras puses). Labi paraugi iedvesmo, cerams. Man ir ļoti žēl un skumji, ja jauni un talantīgi cilvēki, zinātnieki, runājot par savu darbu, virpina tukšas frāzes, murmulē kaut ko sev zem deguna, ber vārdus kā ložmetējšāvienus vai nemitīgi atkārto kādus savus parazītiskus mīļvārdiņus, tā vienkārši piesārņojot gaisu - tādi nekomunicē. Būtu labāk klusējuši. Vai sekojuši klasiķim - labāk mazāk, toties labāk?... Vai varbūt tas ir kaut kāds stostīšanās paveids, kam pamatā kāda bērnībā/jaunībā gūta trauma? Vai varbūt mode? Sak, jo mazāk citi sapratīs, jo gudrāka es izskatīšos? Varbūt bailes no jautājumiem, no ņirgām?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies