Buks Artis
pirms 2 mēnešiem
"Šoreiz "īstais" viedoklis jau bija dots, to tikai vajadzēja pamatot." – Te gan jāpiebilst, ka tas arī ir eksāmena uzdevums, proti, apliecināt, ka skolēns ir apguvis iemācīto pamatprogrammu. Diskutēt par to, zeme ir lodveida, plakana vai izdobta, viņš varēs pēc gala eksāmena, krodziņā, virtuvē vai studiju semināros.

"(..) ja mēs varētu spriest par vēsturiskās pieredzes lomu šāda aspekta analīzē, tad jāuzsver, ka daudznacionāla sabiedrība nemaz tik daudz labuma valstij nenes, ja to salīdzina ar nacionālu valsti. Galu galā separātisms, pilsoņu kari un politiska nestabilitāte (attiecīgi minot tādus piemērus kā basku vai īru separātisti, karus Dienvidslāvijas teritorijā un valdības problēmas Beļģijā) ceļas tieši no daudznacionālas sabiedrības." 
– Te jāpiebilst, ka vēsturē nav zināms gandrīz neviens mononacionālas valsts piemērs (pat Japānā vienēr ir bijis visai liels ainu un korejiešu īpatsvars, savukārt Kambodžas un Ruandas mēģinājumi ieviest mononacionālu sabiedrību nav īpaši izdevušies), savukārt autora minētie piemēri - baski, īri, Dienvidslāvija un Beļģija, - ir tieši nevis daudznacionālu sabiedrību piemēri, bet gan centieni 19.-20. gs. nacionālutopistu ideju garā veidot mononacionālas sabiedrības, izšaujot, uzspridzinot vai cenšoties politiski izolēt vai izdzīt etniski nevēlamās grupas pārstāvjus. Ko tajā var īpaši labu saskatīt, autors tā arī nepaskaidro, aicinot meklēt trūkumus multinacionālajās sabiedrībās.

Valters Grivins
pirms 2 mēnešiem
Kā zinām, vēsturiski visizteiksmīgākais daudznacionālas sabiedrības piemērs ir masu slepkavību un genocīda ziņā nepārspētā PSRS ar tās valdošo komūnisma ideoloģiju. Šodien varam piesaukt arī migrantu denaturētās, islāmisma un liberastisma nešķīstās savienības pārņemtās Rietumvalstis, kurās par ikdienu ir kļuvusi kafīru galvu griešana, cilvēku šķaidīšana ar automašīnām un skābes liešana maisos neiebāztu sieviešu sejās. Nešaubāmi - vieni vienīgi "daudzveidības" ieguvumi! Vēl jāpiebilst, ka, neskatoties uz dažu personāžu melīgiem izteikumiem, vēsturiski ir zināmi ļoti daudzi mononacionālu valstu piemēri, ar to saprotot nevis 100%, bet 75-98% iedzīvotaju piederību pamatnācijai.

Seneka Morteza
pirms 3 mēnešiem
Tāpat komentārs "Brīvs cilvēks tieši spēj atrast argumentus par labu idejai, kurai tas ne obligāti piekrīt" - nē, kāpēc lai brīvs cilvēks sofistikas vārdā atteiktos no savas pārliecības un ar to saistītās argumentācijas? Kāpēc lai, piemēram, pārliecināts kristietis spiesti argumentētu par viendzimuma laulību pozitīvajiem aspektiem?


Kritika laba - bet ''brīvs cilvēks'', piemēram, kristietis dzīvo sabiedribā ar citiem indivīdiem, kuru idejas ir pretējas - tas vien, ka idejas ir pretējas nenozīmē, ka tās nevajag pārzināt un saprast argumentus, uz ko tās balstās. Izdarot izvēli - par labu vai sliktu ES, viendzimuma lalībām utt, tā nav sofistika, bet vispusīgas zināšanas, kas noderēs.

kuģis
pirms 3 mēnešiem
Labi, var minēt argumentus, kas parasti lietoti, lai pamatotu pozīciju x, bet tad, protams, tos kritizējot vai atspēkojot. Pro et contra argumentus var iemācīties no galvas, bet kritika un savas pozīcijas pamatošana iepretim citiem uzskatiem jau ir nākamais un, cerams, arī vidusskolas izglītībā vēlamais līmenis.

Seneka Morteza
pirms 3 mēnešiem
''kritika un savas pozīcijas pamatošana iepretim citiem uzskatiem jau ir nākamais un, cerams, arī vidusskolas izglītībā vēlamais līmenis.''
Vai šis nav nepārdomātas, nekritiskas domāšans paraugs? Vai tiešām ir vajadzīgs, lai katrs skolnieks bāztos eksāmena darbā virsū ar savu viedokli? Tas kurš būs piespiests iemācīties par un pret argumentus jau tāpat izveidos savu viedokli, kas galu ir mazāk svarīgs par konkrētām zināšanām.
Plus varētu ķecerīgi pajautāt , kas republikai ir vajadzīgs vairāk - pilsoņi, kuri spēj argumentēt plurālisma priekšrocības, vai bars nomaldījušos, kuri mēģina kritizēt acīmredzami pozitīvo?

kuģis
pirms 3 mēnešiem
Skolotāju argumenti, ka jāzemina eksāmena līmenis, jo profeņi neko nejēdz, neiztur kritiku. Tas ir akmens skolotāju un metodikas dārziņa (uz ko labticīgais un centīgais skolotājs, protams, teiks, ka nevar, jo alga zema). Tāpat noteikti nevajag un nedrīkst atturēties no uzlādētiem jautājumiem, jo tieši tie iekustina gan domāšanu, gan asinis. Valsts finansētā izglītība un tās eksāmeni per se ir ideoloģiski, no tā nevajag kaunēties, tāpat kā nevajag kaunēties no subjektu atbildes - viņi uz atbildi un domāšanu ir jāprovocē. Tāpat komentārs "Brīvs cilvēks tieši spēj atrast argumentus par labu idejai, kurai tas ne obligāti piekrīt" - nē, kāpēc lai brīvs cilvēks sofistikas vārdā atteiktos no savas pārliecības un ar to saistītās argumentācijas? Kāpēc lai, piemēram, pārliecināts kristietis spiesti argumentētu par viendzimuma laulību pozitīvajiem aspektiem? Nav jākultivē sofistika, ir jākultivē pārliecība, domāšana un atbildīgs valodas lietojums.

Ansis Pētersons
pirms 3 mēnešiem
Inčīgs raksts. Tāds jauks un nesamocīts.

Man šķiet, ka būtu vērtīgi vēstures eksāmenos kopumā atturēties no politiski uzlādētiem tematiem, par kādiem pilnīgi noteikti ir jāuzskata rakstā minētie gan šī gada, gan pagājušo gada uzdevumi. Ieteikumi mazākumtautību izglītību jautājumā ir tikpat uzlādēti un, manuprāt, netiešu mudina skolniekus parādīt savu idejisko nostāju jautājumā, nevis veicina analītisku argumentēšanu, jo jau pētniekiem un citiem ļaudīm, no kuriem varētu sagaidīt kritisku domāšanu un savu vērtībuzskatu nejaukšanu kopā ar argumentiem un faktiem, citkārt ir ļoti grūti noslēpt savu uzskatu īlēnu daudz maz pieklājīgā maisā.

Man šķiet lieki to sagaidīt no vidusskolēniem, īpaši ja nav laba iemesla to darīt. Varētu padomāt, ka trūkst neitrālāku un ar vēsturi saistītāku eseju tematu. Arguments par to, ka ziniet "Tehnikumā ļaudis ir tupāki, tāpēc viņiem vajag argumentēt par labu daudznacionālai sabiedrībai", manuprāt, neiztur kritiku. Man šķiet, ka tupumu vai asumu ar vienlīdz labiem panākumiem (ne)var noslēpt gan ideoloģiski "karstās", gan vēsākās tēmās. Veidot eksāmenu tā, lai arī skolēniem ar biezāku galvaskausu būtu ko teikt, nešķiet laba ideja kopumā.

Ilze Akmentina
pirms 3 mēnešiem
Varbūt pirms rakstīt tādu "atmaskojošu" rakstu, vajadzēja painteresēties - kāpēc tad iepriekšējos gadus piedāvāja pašam izvēlēties , bet šogad vairs ne. Ne jau tēmas dēļ. kā raksta autors iedomājas, bet gan lai atvieglotu uzdevumu . Jau kuro gadu visi šausminās par centralizētā vēstures eksāmena rezultātiem. Tāpēc, ka lielākā daļa šī eksāmena licēji ir tehnikumu , koledžu un arodskolu skolēni. Turklāt viņi vēsturi mācās ne jau kursu 215 stundu apmērā trīs gadu garumā (kā vidusskolā), bet gan tikai vienu gadu. Valodas lietojums šiem studentiem bieži vien aprobežojas ar 500- 700 vārdu lizmantojumu. Eksāmenu raksta latviešu valodā arī tie, kam dzimtā un mācību valoda ir krievu. Protams, ka liceju un ģimnāziju gan latviešu, gan mazākumtautību skolēniem nav problēmas savas domas argumentēti izklāstīt valsts valodā un formulēt savu viedokli un argumentēt to. Tomēr lielākajai daļai ir grūtības ne tikai argumentēt, bet formulēt savu viedokli. Ja uzdevumu sastādītāji piedāvā viedokli, tad rakstītājs var vismaz kādu argumentu izdomāt un vismaz kādu piemēru, faktu vai cilvēku pamatojumam nosaukt un līdz ar to kādu vērtējuma punktu saņemt. Viedoklis centralizētajos eksāmenos netiek vērtēts - tikai argumentu atbilstība un pamatojums.
te dažas vēsturiskās domas no šī gada eksāmenu licēju darbiem:
Komunisms ir politiskais režīms, kurš darbojas uz merkantilisma idejām.
Karā pie Daugavas pret vācu bruņiniekiem gāja bojā tik daudz cilvēku, ka izveidoja salu ar nosaukumu Nāves sala.
Boļševiku nākšana pie varas ir cēlonis Latvijas neatkarībai.
Otrais pasaules karš bija starp Latviju un Vāciju.
Otrais pasaules karš beidzās 1945. gada 2. septembrī, kad miera līgums tika pārtulkots latviski.
Ir Augstais karš un totālais režīms un kas tik vēl ne.
Jo, lai cik nemūsdienīgi šī brīža izglītības reformas kontekstā tas neskanētu, nu nevar būt nekāda viedokļa, ja nav ne zināšanu, ne izpratnes par apspriežamo jautājumu.

Seneka Morteza
pirms 3 mēnešiem
12. klases vēstures eksāmens skolēniem piedāvā vienpolāru, totalitarizētu viedokli.
absolūti ne - te netiek prasīts paust savu viedokli, bet tikai parādīt, ka eksāmena kārtotājs ir spējīgs argumentēt, ka pastāv daudznacionalās valsts priekšrocības. Brīvs cilvēks tieši spēj atrast argumentus par labu idejai, kurai tas ne obligāti piekrīt.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies