Homoseksualitātes apoloģētikas un trešā ceļa konflikts

Cienījamā kritiķe piemirsusi, ka 3.ceļš bija plaši aprakstīts jau antīko autoru darbos- biseksuālisms. Par Kuzmina romānu manuprāt labi izteicies zināms Zolitūdes sētnieks, agrākais Dzintara automātikas tehnologs- Nam bi ih probļemi ! [ Kaut mums būtu tikai šo varoņu problēmas].

Pilnigi piekriitu kritikjei!
Anda Burve - kritikje ir redzejusi izradi lidz galam, vismaz tajaa versijaa, kura bij pashaa saakumaa;) maybe rezisors nolemis velak modificet beigas, jo pietrukst vel viena celiena;) un varbut tagad spelee nevis otro, bet tresho celienu otraa vietaa? ;)
Manejaa versijaa nebeidzaas ne ar ko - tikai diidiishanos.
Manaa versijaa arii bij daudz par garu, daudz ..

Izbeidziet piesārņot valodu ar nevajadzīgiem svešvārdiem.

Lasot šo recenziju, nudien nepameta sajūta, ka tās rakstīšanas procesā autorei pār vienu plecu skatījusies Rībena, pār otru Stepaņenko, bet krēslu pieturējis Iesalnieks... Kā tikko lasīju Nastavševa intervijā IR, viena vārdā nenosaukta kritiķe esot atzinusi "savas kļūdas" viņa darbu interpretācijā. Nez, kura tā bija?

Šoreiz gribas pateikties Silvijai R. Šīs ideoloģijas, objektīvi ņemot, uz mazās Latvijas skatuvēm ir uz_mācīgi par daudz.

Gadījums, kad nekādi nevaru piekrist recenzijas autorei par to, kas redzams uz Dailes teātra skatuves izrādē Peldošie - Ceļojošie. Vairākkārt lasīju rindas par homoseksualtātes ideoloģju un "vienīgo pareizo mīlestību", ko režisors izrādē it kā rādot, jo biju tik pārsteigta, ka iedomājos - varbūt pārprotu.
Ķestera tēlā (starp citu, ļoti labi nospēlētā) redzu demiurgu - biedējoši groteskā, bet arī suģestējošā atveidā - kurš kustina/paredz cilvēku kaislību pasauli, to pasauli, kas dzimst no eksistenciālā stāvokļa "pats sev garlaicīgs". Tā nekādā gadījumā nav banāla un trula, nedz arī muļķu prerogatīva.
Es apbrīnoju, cik izsmalcināti - organiski, daudzslāņaini, neuzbāzīgi, Vlads Nastavševs šajā izrādē ir parādījis cilvēku jūtu pasauli, kur paškontrolei nepakļaujamais kaisles stihiskums savijas ar racionalitātei raksturīgo šahu, visiem gājieniem. Kādas mehāniskās lelles?! Kādas stulbenes?! Es pat domāju, klavieres varbūt tāpēc ar iegrimi izrādē - ka to visu izturēt cilvēkam nemaz nav viegli. Žēl, ka Silvija beigas nenoskatījās. Beidzas ar raudām, tik ļoti vietā tās intonatīvi ir.
Anda Burve-Rozīte