Vasilijs Surikovs, : Bajāriene Morozova", 1887
 
Komentārs
04.06.2015

"Hate. Love"

Komentē
3

Kad 19. gadsimta vidū slavenais slavofils Konstantīns Aksakovs nolēma tuvināties "tautai" arī apģērbā, "tauta" šos pūliņus nenovērtēja. "Persietis!" secināja "tauta", ieraugot inteliģenta Aksakova versiju par "tautisku" apģērbu. Dažas desmitgades vēlāk Krievijas inteliģences kvēlās jūtas pret "tautu" nebija aprimušas – 1905. gadā kādā no Valsts domes sēdēm viens no parlamentāriešiem jūsmīgi klāstīja kolēģiem par "tautas" gara dzīlēs sakņoto taisnīguma sajūtu. Rau, zemnieciņi esot nosvilinājuši muižu, sadauzījuši lupatās mēbeles, to skaitā klavieres, bet – klavieru taustiņus brālīgi sadalījuši, lai ikvienam tiek kaut kas piemiņai...

Arī neironizējot par "iešanas tautā" dažādām izpausmēm dažādos laika periodos, arī tad, ja runa – tieši pretēji – ir par Krievijas inteliģences dziļu pesimismu attieksmē pret saviem līdzcilvēkiem, nemainīga ir sajūta par pamatīgu plaisu.

Te gan uzreiz jānorāda – kaut ko līdzīgu var teikt par jebkuru laikmetu un jebkuru valsti, kopš vispār noteikta sabiedrības daļa sāka sevi uztvert kā "inteliģenci", "intelektuāļus" utt. Līdz ar to šo neizbēgami subjektīvo pārdomu mērķis nav mēģināt kašķīgi pierādīt, ka Krievijā pat intelektuāļi ir kaut kādi nepareizi. Nē, viņi vairumā gadījumu ir apburoši, tikai, baidos, tieši tās īpašības, kas citā situācijā ir Krievijas inteliģences stiprā puse, pilnīgi neko tai nepalīdz Putina Krievijas apstākļos. Drīzāk otrādi.

Oksfordas Universitātē strādājošais krievu vēsturnieks Andrejs Zorins kādā no savām lekcijām vērsa uzmanību uz to, cik ļoti debatēs par pagātni un tagadni Krievijā iesakņojies apzīmējums "ceļš". "Vēstures ceļš", "attīstības ceļš" utt. Pēc Zorina domām, patika pret šo salīdzinājumu atklāj krievu inteliģences priekšstatu, ka primāri ir noskaidrot, kurā brīdī valsts un sabiedrība pametusi "ceļu", t.i, "aizgājusi neceļos". Un ar to šie jaukie cilvēki arī lielākoties nodarbojas, ilgstoši un dedzīgi strīdoties, kurš pie "aiziešanas neceļos" vainojams – boļševiki, Hēgeļa fani gadsimtu agrāk, bet varbūt jau Pēteris I vai Ivans Bargais.

Paralēli notiek izsmalcinātas prāta spēles par to, kam pašreizējais režīms Krievijā vairāk līdzinās: huntai, mediakrātijai, mūsdienu Turcijai un Ēģiptei utt. Vai tas jau ir pilnvērtīgi autoritārs vai vēl tāds kā daļēji autoritārs.

Papildu krievu intelektuāļiem raksturīgā cieņa pret valodu, izteikšanās precizitāti un vienlaicīgi krāšņumu. Rezultātā tiek aizrautīgi izgaršotas vārdu spēles "Trešā termiņa Krievija" (asociācija ar Trešo reihu") vai "savējo" lokā saprotamas definīcijas, piemēram, "15 procenti" (tāds esot to ļaužu īpatsvars mūsdienu Krievijā, kuri ir opozīcijā pašreizējai varai).

Tas viss ir aizraujoši un droši vien arī vajadzīgi, tomēr ir dažas, teiksim tā, problēmas.

Pirmkārt, ierasti iejutusies "pēdējās un īstās" opozīcijas varas statusā, inteliģence tikpat ierasti kautrīgi novēršas no arvien biežākajiem konformisma un pašcenzūras gadījumiem savā vidē. Turklāt runa nav par viegli apsmīnamām izklaides žanra pārstāvju urrā patriotisma izpausmēm. Ja paveras uz Krievijas prozas jaunumiem pēdējo viena divu gadu laikā, redzam, ka daudzi visnotaļ talantīgi autori faktiski sāk pieskaņoties varas kontrolēto elektronisko mediju tematikai. Viņi, protams, nepiedalās vispārējā histērijā – inteliģences sirdsapziņa neļauj. Tomēr kaut kā uzkrītoši, cik daudzi no jaunajiem darbiem iekļaujas izklaides žanrā – detektīva, melodrāmas, trilleru elementi utt. Labi uzrakstīti, tomēr savā būtībā tie sevišķi neatšķiras no nebeidzamo TV seriālu mērķa – "atpūta smadzenēm".

Krievijas intelektuāļi arī izvēlas nepamanīt to, kādā retorikā sāk runāt nozares, kas no politizācijas it kā visvairāk pasargātas, – dabas un eksaktās zinātnes. Piemēram, arvien biežāk var lasīt kaut ko tādu kā jaunu ķīmisko elementu atklāšanai veltītu publikāciju, kuru caurvijošais motīvs ir norādīt, cik bezkaunīgi šajā jomā uzvarētāju laurus sev cenšas piedēvēt amerikāņi, cik bieži viņi kļūdās un tikai Krievijas zinātnieku iejaukšanās ievieš skaidrību un patiesību.

Otrkārt, intelektuāļi izvēlas saglabāt nevainojami baltas rociņas, ja runa ir par politiskajiem spēlētājiem, kuri piedāvā kaut kādas alternatīvas viņu tik ļoti nīstajam Putina režīmam. Kā mēdz teikt, neviens nav labs. Navaļnijs, protams, ir nacists, Kudrins – nepietiekami neatkarīgs no politiskās elites, Auzāns – pārāk akadēmisks, vēl cits pārstāv pārāk šauru slāni vai vienkārši nedomā pietiekami "dziļi". Īsi sakot, tuvākajās desmitgadēs nekādas pārmaiņas nav iespējamas, ja nu vienīgi pūļa dumpis, kas var novest vispār pie velns zina kā.

Desmitiem grāmatu sarakstītas par Francijas, Vācijas, ASV u.c. intelektuāļu attiecībām ar politiku, partijām – vairumā gadījumu tām, kas parasti tiek apzīmētas kā kreisas, dažkārt arī ar labējām. Visbiežāk šīs attiecības ir bijušas un ir vētrainas, vilšanās un durvju aizciršanas pārpilnas. Tomēr kopumā t.s. intelektuāļi saprot, ka lepna norobežošanās no politikas, definējot to kā "netīru" per se, mazina iespēju šajā politikā – kuras lielo ietekmi viņi nenoliedz – kaut ko ietekmēt.

Īsi sakot, Krievijas inteliģence savās attiecībās ar valsti un līdzpilsoņiem izvēlas palikt komfortablajā žanrā, kas raksta nosaukumā neveikli raksturots angliski: mīlu – ienīstu. Jo tas garantē intelektuāli skurbinošas diskusijas, nervus tīkami kutinošo sajūtu, ka tu domā pretēji "pūlim" un tādēļ tavai dzīvei ir jēga.

Rezumējot: ja jūs interesē, satrauc, biedē utt. Krievijā notiekošais, Krievijas inteliģences blogu, interviju un rakstu lasīšana vai klausīšanās jūs noteikti intelektuāli bagātinās, bet šie verbālie izvirdumi ir nepārprotama vārīšanās savā sulā, līdz ar to pilnīgi neko neietekmē un arī nevēlas neko ietekmēt. Tādēļ vārdu savienojums virsrakstā lietojams arī kā teksta autora attieksmes pret "Krievijas liberālo inteliģenci" raksturojums.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!