***
Helēnas tante Urzula atgriežas pilsētā
kamēr kaķis jau astoto reizi lec lejā no torņa
(vai tā ir nemirstība?)
kamēr mēs dzeram remdenu kafiju stāvot
katrs savas guļamistabas durvīs
kamēr mēs ar benzīnu aplejam ceriņkrūmus
viņa maldinoši mierīgā Urzula brauc tramvajā
kurā dzimuši visi pilsētas bērni
garām panorāmas ratam
garām mašīnām ar atšautiem kapotiem
mēs ar Helēnu neko nenojaušam
pavisam brīvi kā divas mūžilgas svētdienas
mīlējamies kāpņu telpā
bet tepat aiz stūra tramvajs brauc un visas durvis ir vaļā
***
meitene no provinces
brokastīs galerts pusdienās galerts vakariņās tikai es
pārāk izlutināta mana meitene
kā izsalcis gaļēdājs
tā slapstās pa zāli un pa krūmiem tā slapstās taustās pēc manas liesās sirds
meitene meitene meitene
čīkstu kā pagraba durvis
nu kāpēc nu kāpēc tev nevajag manis ceptās siermaizes
tik manas sirds galertu tik manas sirds galertu
***
lielgabals izšauj cilvēku sarkanā triko
tas lido caur laso savītiem matiem
tas lido caur parku kur trakie pastaigājas
tas gaida kad piezemēsies ūdens glāzē
bet tās vietā iekrīt aizsalt sākušā upē
kur kazragi skrāpē stilbus un delmus
kur dzelmē sakritušas zvaigznes izstaro ziemu
tas apmulst no asinīm kas sarkanas kā triko
tas apmulst un klabošiem zobiem sauc palīgā
bet krastā jau neviena nav tik es
un man blakus reiz rudenī aizmirsts sunītis
kas nemitīgi it kā ņirgājoties atgādina
tu taču nemāki peldēt tu taču nemāki peldēt
***
priekšautā salasītas brūklenes
mežu bez vilkiem
savu silto vilnas džemperi
ES ŅEMU NO tevis ATPAKAĻ
***
atā gidīt
es pametu valsti lai bēgtu pār visiem svētajiem laukumiem
nē nopietni - es nu tagad iešu
pēc 10 minūtēm atiet vilciens uz Krakovu
atā gidīt
nesatraucieties - mani vecāki jūs ne pie kā nevainos
un arī tiesā nesūdzēs
tikai atlaidiet man kājas - man patiešām jāsteidzas
jūsu zināšanai - esmu nolēmis kļūt par ārstu
un varbūt ja kādreiz pie kādas strūklakas
jums paliks slikti
es būšu klāt ar aukstu marli apsaitēšu jums pieri
un kamēr māsiņas neskatās saldi pieglaudīšos jūsu krūtīm
bet tagad man jāskrien - jau cilvēki stāv uz perona
virs galvām turot izmirkušas avīzes
atvainojiet man nācās jūs pagrūst
tiešām piedodiet
ak jūs esat tik skaista kad krītat baseinā
atā gidīt
2006. gada vasara - 2007. gada ziema
0